Vai kāds ir redzējis kaut kur apkopojumu par tipiskām būvniecības izmaksām EUR uz kopejas un litderigas platibas m2 dažāda veida būvēm? Īpaši interesē daudzdzivoklu nami un biroja ekas, ka ari viesnicas / kafejnicas.

... kādēļ to gribās zināt?-
Pastāv vairāki izcenojumu veidi:
1. Pasūtītāja apčakarēšanai
2. Būvfiremas apčakarēšanai
3. Bankas kredītam/ komercķīlai
3. Investīciju/ eiropas naudas projektiem
6. Pasūtītāja kontroles
7. Būvfirmas darba
8. Tirgus aprēķina
9. Kadastra normatīvā
10. Līguma
11. Izpildes
12. Administratīvi normatīvā
13. Izsoles
utt...
...specus, kas visā tajā labi orientējas, jāmeklē tuvāk dienvidu tiltam, gaismas pilij un citos līdzīgos pasākumos...prastam mirstīgam to nevajaga.

paldies par 13 punktiem, vai varēsiet pastāstīt vairāk? vajadzīgas cenas, ko piedāvā būvnieki, to vajag investīcijām..

Gatavojot pieteikumu investīcijām parasti veic iepriekšējo iepirkuma procedūru- savāc cenu piedāvājumu no 3 dažādām būvfirmām vai arī iepriekš izvēlas vienu, kas sakārto vajadzīgos papīrus... neatkarīgais tāmētājs nevar objektīvi izvērtēt katras konkrētās būvfirmas "apetīti", tādēļ tādu izmaksu aprēķinu ir visai slideni pielietot kā reālu pamatu ("gaismas pili" sāka ar 70 miljoniem, tagad vajag vismaz 140; valsts jau var tā plānot, ar savu maciņu nevienam nav jāatbild...); būvfirmas piedāvājumos arī nosaka laika periodu, kad šīs līgumcenas būs spēkā...

tas ir skaidrs, bet ir cilveki, kas to ir darijusi vairakkart - un tad viniem ir jabut sapratnei pa to, cik tad apmeram tas m2 izmaksa pie dazadiem buvniekiem - vot tadu cilveku es gribu atrast.. td, var but tu tads esi? :)

...viens par dažādiem būvniekiem nekad neuzņemas atbildēt, pat lielās firmas kā Merks vai SBRR virpirms veic apakšuzņēmēju, būvmateriālu un iekārtu piegādātāju cenu aptauju- tad pieskaita savus virsizdevumus un peļņu, tikai tad ir gatavs izmaksu aprēķins. Vajag vienreiz saprast to, ka katru konkrētu būvi dažādi būvnieki uztver dažādi un katrs liek tam klāt savu atskaites mēru. Ja gribi kaut ko uzbūvēt, tad jau ar konkrētu būvētāju jārunā par to, cik viņš grib par dotā objekta uzbūvēšanu vēlamajā termiņā. Šobrīd it kā skaitās klusāks periods būvniecībā, var izdoties dabūt cenu piedāvājumus 60 ~ 130% robežās no pagājušā gada vidējām cenām, ja būvē šodien; 130~ 200% robežās,ja tikai plāno investīcijas un būvniecība var notikt ne ātrāk kā nākošgad... ja tik ļoti gribās paredzēt nākotni pašm, tad 2000Ls/m2 2009.gada būvniecībai ir reāls cipars.

a kadas bija pagajusa gada videjas cenas? tu doma, ka celtniecibas cenas turpinas augt? starp citu, tiri jauks buvniecibas izmaksu salidzinajums starp valstim (latvija tur nav diemzel), [www.fgould.com]

tu izklausies diezgan zinoss, ko pats dari? vari rakstit uz yurikondratenko@#$%&inbox.lv

...cita iespēja kā augt vispār nepastāv- visi vienā mutē paredz inflāciju līdz šg vidum ar pieaugumu; tātad tas kas sodien maksā 1 Ls Jāņos maksās vismaz 1,3 Ls, bet ja nu inflācija nostabilizējas uz tiem 20% uz ilgāku laiku?- Strauju inflācijas samazināšanos neparedz neviens- arī ar šodienas 15% mēnesī pēc gada viss maksās 2x kā šodien vai arī Latvija bankrotēs...strādāt ar vairākkārtīgi lielāku darba ražību diemžēl nepagūsim iemācīties tik drīz.

kas nozime to, ka pieaugot buvnieku cenam un pirceju pirkstpejai paliekot esosaja limeni vai samazinoties (kreditu %, resursu cenas, utt., lielaks bezdarbs), vai nu attistitajiem bus jasamazina pelna (tur cik es saprotu resurss 20-50%) vai buvniecibas apjomiem bus vel stiprak jasaruk dzivojamaja segmenta, vai ari buvniekiem bus jamekle citas nisas (bet kadas tas var but?).... gribu teikt, ka buvnieki bus spiesti turet izmaksas pec iespejas zemaka limeni (stradat bez pelnas, efektivak utt), vai nu ari naks citi, efektivaki (nemot vera vesumu ari kaiminvalstis, ar to nevajadzetu but problemai). logiski?

...turēt cenas zemā līmenī pie atvērtām robežām nav iespējams, būvniecībā strādājošiem vēl tālu līdz vidējam Eiropas algu līmenim- ja nemasās inflācijas līmenim atbilstošu algu, vienkārši nebūs kas strādā, ļaudis vēl vairāk izbrauks peļņā plašā pasaulē, būvfirmu skaits strauji samazināsies un palikušās viennozīmīgi skrūvēs cenas augšup...lai cik tas mums patīk vai nē, bet zinātnieku prognozes par pasaules okeānu ūdens līmeņa strauju celšanos stipri pamato Eiropas rietumu interesi par mazapdzīvotām teritorijām augstāk virs jūras līmeņa: daudziem desmitiem miljonu holandiešiem, beļģiem, dāņiem, francūžiem utt var nākties tuvākās desmitgadēs mainīt dzīvesvietu diezgan kardināli- Latvija, kuras ~70% teritorijas varētu palikt sausumā, bez iedzīvotājiem ir visai iekārojama un viegli realizējama lieta...vajag tikai iepludināt dažus miljardus eiro un vietējie inflācijas dzīti paši aizbrauks...