Varbūt, kāds varētu ietikt kur smelties idejas vai kur griezties, lai atrsinātu problēmu ar pārplūstošām pļavām. Respektīvi ir iegūts īpašums, kur plānots celt privātmāju, bet katru pavasari tur ir milzīgs dīķis, kas pēctam visu vasaru žūst un līdz galam nemaz neizžūst.

Tātad melorācijas uz šīs zemes nekādas nav un zeme pati arī ir diezgan zemu, kam prasītos uzbērums. Bet liekas ar uzbērumu šeit nebūs līdzēts. Kas varētu palīdzēt šai jautājumā un ko parasti dara šai situācijā?

Vai griežoties pagasta padomē viņi palīdz ar melorācijas izveidi? Un kā notiek teiksim zemes nosusināšana, lai var rakt pamatus zemē nevis purvājā?

Neticu, ka pagasts ko apmaksās.
Cik dzirdēts no vectēva, arī gadsimta sākumā ieinteresētie zemnieki paši rīkojuši grāvju rakšanas talkas. Daudzi no tiem grāvjiem strādā vēl šodien atšķirībā no vairuma kolchozu laikos ierakto sīkcauruļu.
Dāņi pat upes sabāzuši caurulēs un nu nožēlo. Grāvis pārāks arī no caurplūduma ekstremālos apstākļos viedokļa.
Jāveic ģeoloģiskā izpēte, visticamāk pamati būs dārgāki kā būvējot kalniņā.

Ja gribi ko uz tās zemes darīt, būs vien jādara pašam, un nekāds pagats tur nelīdzēs, jo tā nav pagasta funkcija. Pagasta funkcija gan ir meloriācijas projekta saskaņošana. Arī zemes uzbēršana ir jāsaskaņo.
Varbūt, ka tā zeme pat trāpa kaut kādā palienā, vismaz tā izklausās, un kazi, tur nemaz celt neko nedrīkst, saskaņā ar nesen pieņemtu likumu.

Ja kas, koki ļoti palīdz nosusināt zemi. Ir tā ,ka cilvēks skatās tād smuks sauss mežiņš, izcīna, ka to var izcirst, un trasformēt par apbūves gabalu, un kā tur izcirsts, tā kā slapjāks, tā tur dīķis. Koki patērē lielu daudzumu ūdens, un tādējādi nodrošina zināmu ūdens dabiksu atsūknēšanu.

Man ari ir slapjš gabals - saku uzreiz - grāvis nelīdz absolūti neko - tas vienkārši stāv pilns ar ūdeni un čuš. Tad ir jāveido vesela grāvju sistēma, kur to ūdeni aizpludināt. Un tāpat - tipisks piemērs - zivju dīķis. Dīķis līdz lūpai pilns, blakus stāv 1.5m dziļš tukšs grāvis visu cauru gadu. Ūdens caur zemi sūcas tik lēni, ka to novadīt ar pa perimetru izraktu grāvi ir nereāli. Jātaisa ir visa gruntsgabala meliorācija. Praktiski tas nemaz nav tik sarežģīti - ik pa metram vai tā izrok grāvīšus ar mazo traktoreli, samet caurumotās caurules un aizber ciet, galus novadot lielajā grāvī. Bet reāli ir tā, ka lētāk un efektīvāk ir to gabalu uzbērt augstāk. Tur gan vajag neprātīgu zemes daudzumu, bet tas ir efektīvāk. Atļauju gan zemes uzbēršanai prasīt ir stulbākais, ko esmu pēdējā laikā dzirdējis - to var ieteikt tikai tāds, kas sēž ofisā un gudri runā par būvniecību - nu kam no tās at'\laujas kļūs vieglāk??? Uzber un cauri - neviens tak nepierādīs, ka zeme ir uzbērta. Ja atbrauc - saki, tā jau bija, kad gabalu nopirku. Reāli, ja nav topogrāfija ar augstumiem to pierādīt nevar, jo neviens tev nevar aizliegt tavu zemi, piemēram, uzart... Nu nevajag jukt prātā un atbalstīt to birokrātisko murgu.

Noteikti vari griesties pie pagasta melioratora vai ārī Lauku atbalsta dienestā, tur Tev ieteiks, ko darīt! Viss, protams, būs jāveic par saviem līdzkļiem!
Un diez vai varēsi tā vienkārši sākt celt māju, nepieprasot tehniskos noteikumus dažādās institūcijās!!

Ja situācija nav vienkārša, jāsāk būtu ar to, ko iesaka Agnese - jebkurā gadījumā bez meliorācijas speciālista ieteikumiem neiztikt. Ja nav ticības pagasta specam, vajag pieaicināt vēl kādu - 2 galvas labāk. Par piemēru, kad Garkalnes pagastā bija nolemts celt vienu jauno ciematu, tad rekonstruējamo un jaunbūvējmo meliorācijas grāvju garums sasniedza 2km un beidzās Gaujas upes ūdens baseinā Ādažu pagastā (t.sk. dīķera izbūve, auto ceļu caurteku nomaiņas/pazemināšanas, el. un telefonlīniju pārcelšanas, n-tie saskaņojumi un kompensācijas citu zemju privātīpašniekiem u.t.t.).

Paldies par komentāriem.

Bet kādi viedokļi ir par pamatu likšanu šādā purvainā zemē?

Teiksim patreiz lasot komentārus saprotu, ka jāveido melorācija, lai ūdens nekrātos un tecētu prom, tāpat jāliek uzbērums (īstenībā arī interesants jautājums, ko labāk bērt virsū - šķembas, grants, melnezeme, uc?"varbūt arī varat ko ieteikt), bet nez vai tik slapjā zemē ir prāta darbs likt pamatus, jo diez vai pa vasaru viņa izžūs, ja nu vienīgi ļoti kartsa un sausa viņa trāpās.

Pamatiem jau nav ne vainas ūdenī - kā tad tiltu balsti stāv - tieši otrādi - betons ūdenī cietē visu laiku un galā sanāk daudz stiprāks. Svarīgākais ir zemes nestspēja - ja apakšā ir smiltis - nav svarīgi, labāk pat slapjas, tad ir ļoti pat OK. Vienīgi uz pamatu liešanas brīdi būvbedre ir jātur sausa, savukārt to var elementāri ar spicēm un sūkni izdarīt. Pamatus jāuzlej augstākus, tad var bērt apkārt zemi. Bērt to, kas ir lētāks, tikai neko blīvējošu - tipa melnzeme. Vislabākais jau būtu kaut kas lēts, ko nu var dabūt - ideāli sasmalcināti būvgruži - būs stabila pamatne utt. vai smiltis. Nu šķembas - tur jābūt miljonāram. Rēķini pats - lai 1000m2 gabalu uzbērtu par 50cm augstāk, kas nemaz nav daudz, vajag 500m3 materiāla, kas, rēķinot lielo gruzaviku ar 3 tiltiem aizmugurē (max 18m3) ir 28 mašīnas pilnas. Šķembas tāda krava maksā ap 220 Ls, tātad ja ar šķembām - 6000 Ls. Smiltis ir apmēram 2-2.5x lētākas. Un ja gabals ir lielāks, tad vēl vairāk, bet nav jau obligāti viss jāuzber - uzber tikai ap māju kādus 1000 m2. Es darīju tā, ka vispirms ar traktoru visu melnzemi nostumj nost malā lielā kalnā - tad atved uzberamo materiālu un beigās melnzemi pēc būvniecības beigām sašķūrē un izlīdzina atpakaļ.

aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
> Atļauju gan zemes uzbēršanai
> prasīt ir stulbākais, ko esmu pēdējā laikā
> dzirdējis - to var ieteikt tikai tāds, kas sēž
> ofisā un gudri runā par būvniecību - nu kam no
> tās at'\laujas kļūs vieglāk??? Uzber un cauri
> - neviens tak nepierādīs, ka zeme ir uzbērta.
> Ja atbrauc - saki, tā jau bija, kad gabalu
> nopirku. Reāli, ja nav topogrāfija ar augstumiem
> to pierādīt nevar, jo neviens tev nevar aizliegt
> tavu zemi, piemēram, uzart... Nu nevajag jukt
> prātā un atbalstīt to birokrātisko murgu.

Es jau neko, tikai pēc tevis rakstītā sanāk, ka ko tur daudz ķēpāties ar škiršanās birokrātisko murgu, noslepkavo sievu un miers.
Kā pats raksti, ka ja nav tā uagstuma uzmērijuma, bet ja ir, tad ņem pēc tam to un roc visu nost.

Pamatu konstrukcijas izvēli un aprēķinu būvkonstruktors veic katram projektam individuāli atkarībā no grunts īpašībām (ģeologa slēdziena).
Ivars Brinkmanis citstarp vājām gruntīm ir ieteicis stabveida pamatus no dzelzsbetona grodiem:
[www.building.lv]