Kādām tām jābūt? Zinu ka no purva.

no veikala, ar uzrakstu paroc vai isover. var būt citi uzraksti.

Nepar to ir jaut...!!!

ļoti par to!

Pat skandinavi, cik zinu, visas tas super-duper bio, eko utt gulbuves tomer blive ar akmensvati vai stiklavati. Tas vien jau par kaut ko liecina. Bet nezinu, vai pie mums tada ir - vate ir rulli un tieva sloksne. Ideja tada, lai nebutu salaidumu - veselu sloksni uzliek baljkja garumaa. Pie vinjiem jebkura veikala. Seit neesmu manijis.

Jau bija neliela diskusija [www.building.lv]
Es ieliku tieši sphagnum centrale [www.helsinki.fi], bet dēļ mūsu trakās steigas tikai daļēji iztīrītas, kas nav pareizi! Kāpēc sūnas no vietējā purviņa, pat neskatoties ka var dabūt pa biksēm (no mežsarga), bet ne modernāki siltumizolatori, es izklāstīšu nedaudz vēlāk...

Kā būs ar tām vatēm (stikla, akmens,...) redzēs pēc gadiem 10-30, bet sūnas ir pārbaudīta vērtība jau gadu tūkstošiem! Es vati liktu tikai tādā vietā, kur ir izslēgta gaisa plūsma uz iekšpusi!!! Starp vēja un tvaika izolācijas plāksnēm, plēvēm, kur gaisa plūsma ar visām mikrodaliņām tiek tikai uz āru, bet nekādā gadījumā iekšā telpās! Pašam akmensvates siltumizolācija ir pielietota dzīvokļa ārsienu siltināšanai, kur viss ir nohermetizēts tā, lai vates putekļi netiktu iekšā dzīvoklī, bet tad nu arī ir veikti dzīvokļa papildus ventilēšanas pasākumi. BET akmens vai vēl trakāk stikla vati starp baļķiem garantētām spraugām, kur gaisa plūsma ir vērsta uz iekšu, un ar gadiem to vates putekļu garantēti būs ka biezs... Nieze, alerģijas, elpošanas ceļu problēmas, kas vēl var mūs sagaidīt ilgu laiku dzīvojot šādā guļbūvē!?

Par to sūnu aizsargāšanu, ir kartējais Eiropas uzspiests stulbums. Var jau būt, ka Holandē sūnas ir kautkāds brīnums un vajag tās aisargāt, bet piemums tā manta aug griezdamās. Pirmajos ulmaņlaikos cik māju uzcēla par pakojumu izmaintojot sūnas un vai tad tās tgad trūkst? Tagad guļbūves būvē simtreiz mazāk kā jaunsaimnieki pirms astoņdesmit gadiem, bet tagad lūk sūnas nezkāds aizsargajams augs. Cita lieta, ka tagad pilsētnieki nezin kur tuvējais purviņš atrodas un, tik tālu no dabas atgājuši, ka nezin jau kā tās sūnas izskatās. Nu ja nezin, kur sūnas saplēst, tad japērk lielveikalā tas fufeļa pakojums.

Jebkura sūniņa takš neģeldēs. Mūsdienu urbanizētais cilvis ieejot dziļāk dabā apjūk. Un ja vēl aplūr cik sūnu veidu Latvijā ir.
Oglasiķe ves spisok...
[latvijas.daba.lv]

Tak mūsdienu cilvi, nu paņem izdrukā bildes no interneta uz foto papīra [plants.usda.gov] [fotoflora.narod.ru] , līdzi paķer lupu un uz purviņu meklēt! Vienīgi lai atpirktos no Latvijas ierēdnīša-burta kalpa, ja patiešām domā plēst, tad paķēr arī kādu dainu Tēva bildīti lai atpirktos, jo uz ceļa par ātrumu civilizācijas ietekmē der mazāki nomināli, bet purvā kā jau purviņā...! ;/
Zinu ka padomju laikos šīs sūnas tika kolhoziem vestas no purva fermās pakaišiem, to antiseptisko īpašību dēļ nebija izgulējumu lopiņiem. 60-70. gados padomju melioratori piekabēm vilka arā sūnas no purviem likt uz mālu trubiņu salaidumiem. Utt.
Piemēram tām pašām Sphagnum centrale vai Sphagnum magetlanicurn sūnām ir izteikta antiseptiskā un dziednieciska iedarbība, to kādreiz pat esot lietojušu patizāni un arī meža brāļi sev uz brūcēm ārkārtas gadījumos.
Atgriežoties pie vates vai sūnām. Kāds ir izlasījis kā izmainās vates siltumavadītspēja to saspiežot vairāk par 20%!? Cik stipri tā tiek saspiesta starp baļķiem? Tad jau labāk dargā linu marle, bet to atkal ļoooti mīlot visādi mošķi... Savukārt ar pakulām aizdrīvētus pakšus mīl pavasaros izplūkāt putni ligzdām... ;/ Un tomēr es paliku pie sentēvu pārbaudītām vērtībām, vecās labās purva sūnas, lai tā europa ar savām direktīvām iet bekot! ;/ Cik tas viss pasākums ir labs no caurpūšanas viedokļa jau ir cits stāsts...