Labdien!

Gribētu uzzināt vai vajag kartot kadus papīrus ja es taisos uz vecas mājas pamatiem būvet jaunu,veca māja joprojām stāv uz tiem pamatiem,dzirdēju ka var meģināt būvet no iekšpuses,un lēnam jaukt veco nost.Māja atrodas ārpus pilsētas.

Iepriekš paldies.

Vajag, un tas sauksies mājas rekonstrukcija. Pirms jebkādu līdzīgu jautājumu uzdošanas vajag doties uz vietējo būvvaldi, tur izstāstīs visprecīzāk, kas un kā jādara.

Ietaupot uz projektu daudz vairāk naudas nāksies iztērēt šādi būvējot. Tas vispār attaisnojas tikai tad, ja reizē mājā tiek būvēts un dzīvots.

Ja taisa remontu, var mēģināt iztikt bez projekta, taču renovācijai, kas no remonta var arī neatšķirties, projektu tomēr vajag.

90-tajos gados Kurzemes prospekta un Jūrmalas gatves pirmajā krustā pie tramvaja pagrieziena jaunu māju ap veco apbūvēja no ārpuses. Nevaru gan iedomāties, kā tādā gadījumā iespējams izmantot vecos lentveida pamatus, jo jaunajai taču jābūt vai nu mazākai, vai lielākai...

jtdesign Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ietaupot uz projektu daudz vairāk naudas nāksies
> iztērēt šādi būvējot. Tas vispār
> attaisnojas tikai tad, ja reizē mājā tiek
> būvēts un dzīvots.
>
> Ja taisa remontu, var mēģināt iztikt bez
> projekta, taču renovācijai, kas no remonta var
> arī neatšķirties, projektu tomēr vajag.


Nu nezini nezinu, uz papīra ir viens, bet kad dabā sāk būvēt iznāk kaut kas cits, idejas rodās būvējot, paša pieredze būvējot sev māju, bij doma par vienstāveni, bet ceļot sapratu ka būs par mazu un pacēlu jumtu mansards lai būtu apdzīvojams.

Un tas oficiāli noformējot saucas "projekta izmaiņas" (:

Man pazīstami dzīvojot vecajā iekšā ap vecās pamatiem izraka grāvīti, pielēja ar betonu, tad sataisīja virspamata veidņus no dēļiem, uzlēja virspamatu, tad apmūrēja riņķī, uzlika pat jumtu, virs vecā jumta, tad no iekšpuses un viena gala sāka ārdīt nost veco māju. Nekādi papīri, protams, netika kārtoti. Skursteni atstāja veco, biku pagarinot. Darīja to, protams, tāpēc, ka nebija naudas un visu taisīja paši. Reāli sanāk jauna māja, bet par darba apjomu grūti spriest, jo tomēr sanāk lielāka čakarēšanās.

nu bet ja mežā, tad varbūt var paspēt nojaukt un uzcelt jaunu, un nekādas inspekcijas nepamanīs?

Kādas inspekcijas meža vidū - man pazīstams cilvēks Rīgā, vietā, kur nepārtraukti garām brauc tūkstošiem mašīnu dienā - lielas ielas malā pilnīgi bez neviena papīra uzbūvēja milzīga izmēra privātmāju, pie kam būvēja lēni - vairākus gadus. Tieši blakus ir daudzdzīvokļu māja, tā ka nostučīt varēja jebkurš - nevienam vienkārši neienāca prātā. Tā viņš viņu uzbūvēja, kad bija gatava, pēc fakta uztaisīja projektu, visu nokārtoja un pat nodeva ekspluatācijā :) Un vai viņš kādam tādā veidā npdarīja pāri? - nemaz un necik, valsts drīzāk ietaupīja naudu, kuru viņš neiztērēja nevajadzīgi sākumā cīnoties par kaut kādiem nevienam nevajadzīgiem papīriem, braukājot, nestrādājot, svilinot benzīnu. Es uzskatu, ka privātajai apbūvei, teiksim, līdz 300m2 nevajag nekādus papīrus. Visi no tā tikai iegūtu. Protams, jāievēro būtu vispārīgi noteikumi - cik m no kaimiņa drīkst, cik m no sarkanās līnijas utt. Ja tas viss ir skaidri nodefinēts - lai taču cilvēki ceļ.

Pie maniem kaimiņiem mežā vidū būvinspektors nupat brauca inspicēt šķūnīša neesamības faktu, par kuru jau 90-to gadu vidū izdotā inventarizācijas lietā iespiests zīmogs "nojaukts".
Es arī uzskatu, ka pilnīgi pietiktu ar būvinspektora un/vai inventarizatora konstatāciju, ka ievēroti apbūves, vides un citi noteikumi. Diemžēl ir tā, kā ir, un diez vai būs labāk. Citās "civilizētās" valstīs "močī" vēl stingrāk:
a) privātpersonai aizliegts būvēt;
b) ierobežoti darbu veidi atļauti pēc īpaša pašbūvētāja eksāmena nokārtošanas un pašbūvēšanas nodevas samaksāšanas (kas diez vai atceļ pie mums jau esošās nodevu par būvatļauju un maksu par būvētāja obligāto civiltiesisko apdrošināšanu).