Vēl jāņem vērā, kādi logiem ir stikli. Ja ir ielikti parastie nevis selektīvie, tad var nomainīt paketes. Svīšanas iespējamībai būtu jāsamazinās vismaz par 30%.
Ļoti iespējams, ka gadus 3-4 atpakaļ cenas dēļ daudzi salika parastos stiklus, kā rezultātā, kā paliek aukstāks, tā sākas svīšana un pat ledus kārtiņas veidošanās loga apakšā.

Vai kāds var apskaidrot stiklu "selektivitātes" priekšrocības šādos aspektos:
1) cik daudz infrasarkano staru spēj iziet cauri aizkaram? Stāvot tuvu ugunskuram siltuma starojumu taču var aizsegt pat ar kreklu;
2) ekoloģiskā arhitektūrā infrasarkano staru caurejamība stiklam virzienā no saules uz telpu ir pat vēlama.

fairum: "puush pa visama malaam" var meegjinaat noveerst vai mazinaat ar loga mehaanisma piereguleeshanu. Papeeti cik pareizi tur viss kustaas/sleedzaas/bliiveejaas, nekaada kosmiskaa tehnika taa nav

Nu manuprāt cauri blīviem nakts aizskariem ar pulti televizoru neieslēgsi :D Kaut gan, ja šamējie nepieguļ blīvi pie loga ailes, tāda operācija pa radušos šķirbu var kļūt iespējama. Tātad stari atstarojās. Un staro gan uzsildītās sienas, gan pa dienu uzsilušie aizkari ;) vēl jo vairāk, ja aiz aizkariem atrodas radiātori. Nu tad tie stiklā vai klājumā esošie oksīdi veido savdabīgu reflektoru. Kopā ar paketi tāda kā pepi reflekt imitācija :)
Redz tas otrs faktors mums sevišķi neģeld. Stikla ražotāji reklamē tik no labo īpašību puses. Labā īpašība, kuru var palielināt pieminēta saules enerģijas atstarošana jebšu absorbēšana. Mazāk esot jādarbina vasarās kondicionieri. Vēl var samazināt gaismas caurlaidību, lai nav pa gaišu. Tātad vairāk tomēr domāts par dienvidu zemju tirgu :(
Nu Latvijā tā kā vajadzētu stiklus ar maināmām īpašībām - vasarā vajag vienu, bet ziemā otru...

Vasaras kondicionieri manuprāt pilnībā aizstāj optimāla jumta pārkare (lai saule tikai septembrī sāk ielūrēt caur loga apakšu arī pusdienlaikā) un kaut minimāla termomasa (bloku, ķieģeļu vai masīva koka utml siena, grīda, griestu betona pārsegums vtml). Dzīvokļiem, kam jumts tālu, friči lieto tādus kā izbīdāmus saulessargus.
Auksts, bet vienlaikus saulains mēnesis arī pie mums ir - marts. Arī oktobrī, ja saule spīd, istaba iesilst.

starojumu ar kreklu var aizsegt uz kādu laiku. uzsilis, tas pats sāks izstarot siltumu. protams, daudz mazāku, jo te sāk darboties konvektīvie procesi - temperatūras ietekmē gaiss krekla tuvumā sāk intensīvi pārvietoties un dzesē šo.

paturpinot ejtaktu domu jāsaka, ka mūsu apstākļiem ideāls būtu logs ar jūtamu atstarotāja slāni uz viena stikla, ko vasarā pagriež uz āru, ziemā uz iekšu. respektīvi jāpadomā par attiecīgu rāmja un eņģu konstrukāciju. gan jau, drīzumā tādi, arī, parādīsies.

cita starpā. pasīvo māju sakarā ir lasīts par problēmu, ka tās ir jāturpina apkurināt vēl tad, kad citi jau sildās no saules.

"ar jūtamu atstarotāja slāni uz viena stikla, ko vasarā pagriež uz āru, ziemā uz iekšu"
Vai šādi nelineāri (analogi diodei, ja siltuma plūsmu interpretē kā strāvu un temperatūru starpību kā spriegumu) pārklājumi infrasarkanajā diapazonā eksistē?
Vai puscaurspīdīgo spoguļu necaurredzamība nepamatojas uz mazāku apgaismojumu otrā pusē un efekts nemaina virzienu ja, piemēram, auto ar spoguļstikliem salonā tumsā iededz spuldzi?

šeit darbojas tā saucamais skin efekts, kura dēļ spogulis nevar kalpot kā atstarojošā izolācija - stikla slānis ir pārāk biezs salīdzinot ar starojuma viļņa garumu. spogulis, tiešām, ir diodes analogs, ja neaizkrāso ciet tā, aizmugurē esošo alumīnija slāni.
pepi reflekt poly atstarojošo virsmu aizsargājošais polimēra slānis ir ļoti plāns, tādēļ tā efektivitāte samazinās par kādiem 10% salīdzinot ar pepi reflekt, kam ir tīrs alumīnijs.
eh, ja logam nevajadzētu redzēt cauri, tad gan viss būtu vienkārši.

Uzzīmē virsū ainavu :D Aiz viena loga mežs, aiz otra jūra...

Ko Jūs cepaties logi ir sarmojuši visu laiku un
tā nav nekāda problēma