Interesanti, cik no PSRS laikā ierakto meliorācijas cauruļu garuma strādā vēl šodien? Diez vai bieži zemnieki īrē specauto ar garo skalotājšlangu, kādi redzami darbojamies Rīgas ielās...

Pēc drenāžas sistēmas iztekas appludināšanas ,protams, gruntsūdens nosusinātajā platībā paaugstināsies,bet,ja visā platībā ,vai kaut kādā tās daļā,tas būs augstāks par līmeni pie appludinātās iztekas ,sistēma turpinās darboties,bet nosusināšanas efektivitāte būs attiecīgi mazāka,bez tam ,ūdenim plūstot pa appludinātām drenu caurulēm(pilnā šķērsgriezumā),plūsmas ātrums būs mazāks,līdz ar to notiks cauruļu piesērēšana,kuras intensitāte savukārt atkarīga no ūdeņu ķīmiski fizikālajām īpašībām,kā arī no sistēmas izbūves kvalitātes( smilšu iekļūšana sistēmā).
Sausajā periodā varētu būt novērojams pretējs process,kad dīķa ūdens papildina gruntsūdeņu krājumus sistēmas platībās.

Vienstāv,kādreiz ierīkojot drenāžu ,bieži gadījās šķērsot Ulmaņlaikos ierīkotās drenas.Tās visas kā likums bija pie labas "veselības"un čakli darbojās,ko gan nevarēja sacīt par pirms pāris gadiem ierīkotajām.Atšķirība viņu izbūvē bija tikai vienā,proti,agrāk drenu sadurvietas pārklāja ar sfagni sūnu ,padomijā ar stikla šķiedras vai sintētiskiem materiāliem.

Kad biju attiecīgajā iestādē ar šiem dokumentiem:
5.2.apakšpunktā minētajos gadījumos nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona (projekta vadītājs) iesniedz būvvaldē zemes robežu plāna un, ja zeme ir meliorēta, zemes īpašuma meliorācijas pases datu izkopējumu divos eksemplāros (dokumenta eksemplāru skaits un to identiskums nav attiecināms uz dokumentiem elektroniskā formā) ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un pierakstītiem galvenajiem parametriem (garums, platums, dziļums).

Mani laipni pasūtīja trīs mājas tālāk un pieprasīja topogrāfiju ar visiem dīķa nogāžu slīpumiem. Dīķis bija plānots ap 150m2.

Nekad tāpat nevajag aiziet. Ja ir atteikums, tad momentā pieprasi rakstisku atbildi no viņu puses ar atsauci uz konkrētiem likuma puktiem, kas to un to pieprasa. Parasti sarunas tonis uzreiz mainās. Starp citu, tas ir viņu pienākums sniegt rakstiskas atbildes.

ka lai nosaka vietu kur rakt 1000 km2 lielu diki.

Vispirms papēti reljefu un augu valsti, tad paurbinies ar bļitkotāju urbi.
Es izraku 100m² dīķi nevis absolūti zemākajā, bet gan tādā kā sateces vietā, kurai no trim pusēm ūdeņi pieplūst, bet tikai uz vienu aizplūst. Vasaras beigās gan ūdens nokrīt par kādu metru.

Nu 100km² dīķim pirmām kārtām būs nepieciešams ļoti liels īpašums un ļoti lielas atļaujas...

nu gan laiž- viens par 100km2, otrs pat1000km2 dīķus rakšot:D:D:D apgāzos aiz smiekliem;D

Tas jau gandrīz Peipuss sanāk?! :)