Sveiki!
Vēlos kādu info par kārtīgas lauku plīts mūrēšanu kā arī-kā pareizi mūrēt sildmūrīti?Teorētiski ir zināms un saprotams-kā plīts un cepeškrāsns silst un arī kā iet mūrīti dūmkanāli.Bet tomēr-cik lielus jamūrē dūmkanālus,cik liels jaliek dūmkanāls no plīts uz skursteni.Kur būtu iespēja-kādu info atras-varbūt ir iespēja-kautkur kādus zīmējumus atrast-šķērsgriezumus!?

Nu te forumā jau visi "spečuki" par siltumsūkņiem un vecas pārbaudītas apkures sistemas vairs neatdzīst:). Gramatnīcās ir nopērkamas vairāksa grāmatas par krāšņu mūrešanu krievu valodā. Krieviem gan tā mentalitāte bišķi savādāka. Krievu grāmatās var pat atrast krāsns konstrukciju, ar kuru Ivanuška brauca līgavu lūkoties:). Teorija pietiekoši labi aprakstīta, jo dūmi un uguns jau ir internacionāli. Latviski gan nekā jauna nav. Laikam bija viena Šterna grāmatiņa, bet tā ir pilnīgi garām. Ļoti labas bija pirmo ulmaņlaiku grāmatas un vēl daži pēckara izdevimi latviešu valodā. Man ir grāmata "podnieku darbi", kura izdota pēc kara, tikai nesanāk noskanēt un ielikt internetā. Vislabāk jau papētīt reālas plīts un riera konstrukcijas. Skaidrs, ka mūsdienās plīts galā neliksi iemūrētu ūdens katliņu un plītsvirsu ar riņķiem, bet citādi jau nekas nav mainījies no manteļskursteņu laikiem:). Kārtīga plīts konstrukcija sanāk diezgan sarežģīta. Man stāv četri šīberi un diviem no tiem vēl ir divi stāvokļi. Es varu kurināt plīti pa taisno skurstenī(vasaras variants), sildīt cepeškrāsni dūmus laižot tieši skurstenī, sildīt rieri, sildīt rieri un cepeškrāsni un visbeidzot sildīt sēdmūrīti un rieri. Sievai laikam pus gads pagāja kamēr saprata, ko katrs šīberis dara, toties tagad cep tadas bulciņas ka prieks:). Ja, es vēl iesaku mūrēt sedmūrīti. Nu dikti jau "nemoderna" lieta, bet ļoti efektīva un patīkama. Uz siltumsūkņa jau nepagulesi:).

Mūrītis aiz plīts kā sildierīce ekonomiskumā gan nepārspēs krāsni.
Tomēr efektīvākais tā variants, tāpat kā krāsnij, būs pie t.s. cuku "parelēlā slēguma", kad dūmgāzes vienreiz uziet augšā vienreiz lejā, bet pēc kurināšanas siltums sēž "zem kupola".
Agrāk biežāk taisīja šurpu-turpu virknes slēgumu, kas no ķieģeļiem ir tehnoloģiski vienkāršāk. Bet šeit varētu līdzēt mūsdienu šamota caurules.

Izmantojot standarta pilnos mūra ķieģeļus ar iesējumiem, tu dūmrovju vai rieru šķērsgriezumu mazākus par 14*6,5 neizveidosi. Plīts vajadzībām vēl varētu piegriezt speciāla izmēra ķieģeļus, bet sildmūrim diezin vai. Tapēc sildmūrim jārēķinās ar kanāla izmēru 14*14 vai 27*6,5cm.
Principiālā doma tāda. Plīts pa tiešo pieslēgta dūmkanālam. Tas vasaras režīmam un ziemā plīts vieglākai iekurināšanai. Tālāk, tai paša dūmkanālā, bet nedaudz virs plīts ievada var būt dūmeja uz sildmūri. Sildmūrī dūmi virzās horizontāli, tad ceļas uz augšu un atkal ieiet dūmenī. Ja starp šīm atverēm pamata dūmenī ir šīberis, tad plītij iesilstot un aizverot šīberi, dūmi sāks cirkulēt caur sildmūri.Pats sildmūris ir dūmkanālu pagarinājums. Pašā sildmūrī tu šiberi vari gan likt, gan nelikt. Jo, ja plīts ir labi noslēgta, tad nekurināsanas laikā liels gaisa daudzums tajā var neplūst un arī šadai plūsmai - vēdināsanai nav nekādas vainas, jo tas vēdina virtuvi.

Nu nebūs vis pareizi sildmūra izejā nelikt šīberi. Tā visu siltumu var izlaist skurstenī. Es tā īsti nesapratu par sildmūra konstrukciju, bet to taisīt bez cukam arī nebūs īsti pareizi. Dūmi visefektīvak situmu atdod izejot pa cukam. Taisīt vertikālās vai horizontālās cukas- tā jau ir gaumes ieta. Tīrot vertikālās cukas ir mazāka iespeja sasmēret māju ar sodrējiem. Man viens sildmūris ir ar horizontalajām, bet otrs ar vertikālajām cukām un nekas- abi darbojas.Par cuku izmerie Brikmaņa kungam laikam taisnība. Es nekad tam nēsmu pievērsis uzmanību, jo no ķieģeļiem jau nav iespejams savādāk samūret. Grūti pateikt par siltumefektivitati plītij ar sildmūri un krāsnij. Plīts siltumu dod uzreiz un sildmūris vel papildus akumule siltumu, lai tas neizietu skurstenī. Krāsnī viss siltums tiek akumulēts un jāgaida vairākas stundas lai siltums parādītos. Es donaju, ka katram apkures veidam ir sava vieta un savs pielietojums. Ja sakurini klēpi malkas plīti vai krāsni, tas siltums jau vien majā paliek.

Sildmūrī un dūmenī šībera -aizbīdņa likšana ir gaumes jautājums. Tā atkarīga no plīts durtiņu blīvuma. Ja durtiņu un pelnu restes durtiņu konstrukcija slikta ar lielām šķirbām, tad aizbīdņi ir laba lieta. Literatūrā raksta, ka pat ievietojami divi aizbīdņi.
Taču šīberu izmantošanā slēpjas riska faktors. Ja aiz noguruma, kārtīgi neapskatot plīti tu šīberi aizver un tajā notiek degšana gruzdēšanas formā, tad veidojas tvana gāze. Tapēc manuprāt ja liek šīberi, tad tā centā izurbj 10..12mm caurumu.

Didzisp
Varu samelot ar nosaukumiem, atmiņa vairs nav tā...
80 gadu beigās grāmatnīcās parādījās faksimil izdevumi: vairākas grāmatas izdotas 30os, paredzētas dzelzceļa tīklu būvniecības techniskajiem uzraugiem. Oriģinālus savulaik vai nu bija drukājis Bļodnieka apgāds, vai Bļdnieks bija autors?
Tur bija viss, sākot ar mājas apstākļos izgatavojamām fasādes krāsām, būvjavu, apmetumu, betonu sastāviem, sienu konstrukcijām u.t.t.
Podnieku darbos bija elementāras shēmas ar katras rindas ķieģeļu izvietojumu krāsnīm, kamīniem, plītīm, sildmūriem, podiņu krāsnis ar pilnīgi visu ķieģeļu un podiņu izvietojumiem un sasaistes vietām.
Bija vairākas grāmatas: namdaru darbi, podnieku darbi, jumiķu darbi...
Varbūt kāds atceras arī ko tuvāk. šterna grāmateles parādījās jau kādus gadus vēlāk...

Nu es jau par to pašu. Faksimil izdevumi jau ir kopijas no vecām grāmatām.Man arī ir viena grāmata no sērijas būvdarbu tehniskie noteiku(liekas tads nosaukums) Cita lieta, ka nav jaunu grāmatu. Šterns jau arī dzīvo uz saviem jaunības dienu darbiem un vārds pa vārdam parkopē tos:). Nebūtu jau slikti te forumā "samesties", noskanet un izlikt internetā brīvai piekļuvei grāmatas latviešu valodā. Man, piemēram, ir salasījusies veala kaudzīte ar pirmo ulmaņlaiku grāmatām par celtniecību, tikai nav profesionāla skaniera. Ar parasto baigā čakarēšanās un lēni iet. Ja kādam būtu tehniska iespeja, tad labrat iedotu noskanēt savu bibliotēku. Es jau saprotu ka daudzi teiks, nafig jums, siltumsūkņu un riģipša laikmetā, vajag tās vecās gudrības, bet ne visi grib dzīvot riģipša-vates būdās un būt atkarīgi no Latvenergo. Kārtīgas mājas būvniecībā jau nekas būtiski pedejos simts gados nav mainījies.

Didzi-domāju-ir reāla iespēja noskanēt šo literatūru un ievietot internetā.Atsūti koordinātes uz manu e-pastu.Paldies visiem par padomu.

kadam ir varbut kadi rasejumi vai plams ka murit pliti varbut var atsutit