Nezinu, kur tu tādu javu esi ņēmis - parasti šķidram betonam ir pH ap 11-12, kas ir ļoti pat sārmains un citiem pat izsauc ādas apdegumus. Sacietējot masai pH nokrīt līdz gandrīz neitrālam. Ar to pavisam sārmaino nez vai kas prātīgs sanāks, jo, pavisam sārmains tev tāpat ar smiltīm noreaģēs veidojot silikātus. Bet cementa-kaļķa apmetumam taču kaļķis ir jau klāt - kāpēc gan to nevare'tu likt arī pašai betona masai klāt? Nezinu, nekad neesmu šo jautājumu pētījis.

Saistītā CaO masas daļa cementā jau ir kādi 60-67%, jebšu cements sastāv g.kārt no mākslīgiem minerāliem - trikalcija silikāta, dikalcija silikāta, trikalcija alumināta, tetrakalcija alumoferīta, kas visi ir xCa0*(kautkas). Uzjaucot ar portlandcementu betonu tajā bez pārējiem c-h-s labumiem, izveidojas arī 20% masas Ca(OH)2
Pieliekot klāt vēl cementam kaļķus, iegūs kautkādu romāncementu vai hidrauliskos kaļķus. Ca(OH)2 saturu betonā tieši cenšas samazināt, jo tas galvenais betona korozijas avots - viegli šķīst, seviški mīkstā ūdenī, un izskalojas.
Un portlandcementa betons jau ir gana sārmains, pH=12-13...

Mūžīgi gan tas sārms neturas, es jau minēju par sūnām.
Varbūt tiešām no armatūras un betona noturības viedokļa drošāk liet parasto betonu un kautkad (tiesa, kas var būt pastāvīgāks par "pagaidām"...) likt kaļķa apmetumu.
Vēl prātoju par arkveida pārseguma liešanas technoloģijas praktisko realizēšanu - liektu veidņu uztaisīšana; betona konsistence kā kompromiss starp iespēju ieliet vienā paņēmienā vai atstāt daudzus neaizpildītus tukšumus. Nedaudzajā par sakņu pagrabiem atrastajā literatūrā silti ieteikts izvairīties no vēdināmā gaisa turbulences, ko rada sijas, asi stūri utml. Varbūt pietiek ar apmetuma noapaļojumiem stūros, kādi bija izplatīti līdz pat 1960-tajiem gadiem?
Starp citu, kāpēc tos stūrus apaļoja? Nebija ko darīt? Kāpēc daudzās koka mājās sijas centās mazināt vai noslēpt? Tikai, lai neatdauzītu pieri?

TAS VIENSTĀVAM
Pārsegumos, ja tā tev nav speciāla vajadzība, nemocies ar liektām formām. Vienkāršakais risinājums ir veidot plakanu pārsegumu uz kura atstājot 10..12cm spraugas saliek kastes. Tās var būt kartona piepildot ar smiltīm vai skaidbetona, vai polistirola vai.... Tad ribās ievieto stiegrojumu un ielej betonu. Tātad , ja kastes augstums ir 30cm, tad veidojas stiegrota dz/betona T veida konstrukcija, kā tiltam. Tātad 35 cm augsts pārsegums reducējas uz 10cm bieza betona patēriņu, bet iespējamais laidums šādam pārsegumam būs 35x35(emp.) ~12m.

Tas kaļķis jau tikai nosacīti nepatīk sūnām. Piemēram, Liepājas cukurfabrikas kaļķa/krīta poligonā, kurā bija tūkstošiem tonnu cukurfabrikas atstrādātā kaļķa (lai gan, nekas daudz jau no kaļķa tur vairs nebija palicis pāri), tie balti krīta/kaļķa kalni visi bija apauguši ar zaļu sūnu. Nekas cits gan tur neauga, bet tas, ka sūnām patīk skāba vide, manuprāt, ir kārtējie - viena tante teica. Kā nekā tieši sūnas un ķērpji laikam ir no tiem retajiem, kas aug visur. Protams, pasārminot vidi, sūnas nebūs laimīgas, bet galvenais sūnu augšānai ir konstants mitrums, ko betons acīmredzot arī nodrošina.

Ivaram - iespējams, ka "speciāla" gan. Liekto formu apsveru nevis dēļ pārseguma nestspējas *, bet gan, lai mitrums mazāk kondensētos dēļ turbulences, gaisam skrejot ap asiem stūriem vai, ja nu tomēr uz griestiem kautkas kondensēsies, lai nepil lejā uz dārzeņiem, bet rit pa arkas slīpumu sāņš.
Manis minētie tukšumi (neaizpildījumi) varētu neizbēgami rasties, ja mēģināšu liet biezu betonu, kamēr šķidrs vai vibrēts nestāvēs kaudzē...
* - pagrabs tiks dalīts telpās, kamdēļ laidumi nebūs lielāki par 2.5m
Ja izšķiršos par arku, atkal jautājums - arkot visu pagrabu (augstākais punkts un ventilācija kopēja pie starpsienas) vai katru no divām sakņu telpām atsevišķi (katrai tad arī vajadzēs atsevišķu ventilāciju, kas varētu būt sarežģītāk, bet labāk).

aaaa - kādā Liepājas poligonā gadījumā nemētājas dzelzs vitriols? Savulaik (zviedru krāsas pašviršanai) pirku Relikā pa 8 Ls/kg, bet Liepājas Metalurgam tas esot atkritums...