UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Vēlos uzzzināt :  Building.Lv Forums

Iet uz lapu: 1234Nākošā
Pašreizējā: 1 no 4
Akas rakšana
Autors: parks2007 (---.optron.lv)
Datums: 25/06/2009 17:36

Vēlos saņemt padomu.Ir zemes gabals,iedzīts mietiņš(āderes krustpunkts),10 grodi,lāpsta un ļoti liela vēlēšanās paša spēkiem izrakt aku.....Jautājums sekojošs-ar ko sākam un praktiski kā to daram????Dziļums 9 grodi,zem trim metriem dolomīts....

Re: Akas rakšana
Autors: Porex (195.122.4.---)
Datums: 26/06/2009 09:09

Bērnībā piedalījos līdzīgas akas rakšanā. Viss ir baigi vienkārši,ja vien pa ceļam uz leju negadās lieli akmeņi.Ja tev tur pēc trim metriem(tā saprotu) nāk dolomīts,tad ar lāpstu būs ļoti,ļoti ilgi jādziļina tie 6 grodi,bet dolomītā kalties(dziļāk par 1 grodu) ,ja nav paredzēts tam tikt cauri,arī nav jēgas.
Bet mēs toreiz darījām tā;nolikām akas vietā grodu,viens(tas mazākais) grodā iekšā un ar īsa kāta lāpstiņu rušina grunti ārā no vidus un no groda malu apakšas.Kad grods iegrimis(pats)līdz zemes virsmai,liek virsū nākošo un tā tālāk.Grunti krauj iekšā palielā spainī,ko otrs velk ārā.Darbs ļoti bīstams(apakšējam),jo gadās arī tā,ka tas spainis gravitācijas spēka iespaidā nesas lejā,tādēļ vienu groda sektoru obligāti jāaprīko ar pienācīgu aizsargu ,zem kura pastāvēt,kamēr izceļ spaini.Der zināt,ka plūstošajās smiltīs šāda rakšanās tālāk kļūs neiespējama,un aku vajadzēs padziļināt pēc citas tehnoloģijas.Arī to man nācās darīt,bet šoreiz neaprakstīšu,jo varbūt jau nevajadzēs.

Re: Akas rakšana
Autors: Vienstāvs (---.lmt.lv)
Datums: 26/06/2009 09:22

Darbu vieglums atkarīgs no grunts veida.
Svarīgs nevis augšā mietiņš, bet lai apakšā patiešām gaidītu ūdens irdenā slānī!
Paurbties ar pagarinātu makšķernieku urbi vienmēr vieglāk nekā izrakt kubikmetrus.
Labs tieši akas rakšanas apraksts (par pārējo grāmatas saturu es tik pārliecināts nebūtu) ir grāmatā A. Baškevics "Brīnumrīki tavās rokās", Nordik 2003. Manīti arī īsi raksti presē tipa Praktiskais Latvietis 26.07.2004 Akas rakšana un tās veidi.
Bīstamākie esot gadījumi, kad esot "jātiek cauri" plūstošajām smiltīm.
Man bija vieglāks variants - visu 6.5m dziļumu mālā izrakām bez kādiem nostiprinājumiem, sastopot plūstošās smiltis ātri metām pirmos divus grodus iekšā un tur arī atstājām.
Jārok sausas vasaras (kā 2002, 2006, 2008, bet laikam ne 2009) beigās.
Iesaku sākt ar betona apmali darba ērtumam un drošībai.
Zemes izcelšanai un grodu (ap 600 kg) iecelšanai es lietoju lētu ķīniešu elektrovinču.
Dolomīts varētu būt īpaši smags gadījums - mēs pat mālu skaldījām ar perforatoru!
[lr1w.latvijasradio.lv]

Re: Akas rakšana
Autors: Didims (78.84.145.---)
Datums: 26/06/2009 20:37

Man aka 6,5 metri. No augšas ~1,5 m mālaina smilts, tālāk 5 m vienlaidus māls - tāds ar cirvi cērtams, apakšā dolomīts. Ūdens pienāk pa ~20 cm biezu smalku smišu slānīti starp mālu un dolomītu un paceļas ~2,5 m uz augšu. Dolomītā nerakām, ir domāts nākotnē, ja nu vaidzēs lai akā būtu lielāks ūdens rezervs.

Rakām no sākuma caurumu zemē, grodus laidām pēc tam. Ja būtu smiltis līdz apakšai, varētu ar gremdēšanu, bet mālā var spraugā ap grodiem sabirt lieli mālu kunkuļi, kas pieķep pie grodiem un tad grodi paši dziļāk negrib līst. Tad vaig kādu traktortehniku ar ko var padzīt grodus iekšā - māsasvīrs mālainā zemē rokot tā darīja - parok apakšā tukšumu, tad uzmet no baļķiem laipas un uzbrauc ar kāpurķēžinieku virsu, lai ievibrē grodus dziļāk, esot gājuši kā sviestā.

Rakt netupot grodā arī ir ērtāk, jo vairāk vietas nekā iekš betona groda. Rokot no dēļiem taisījām balstus, kurus pirms grodu laišanas izvilkti laukā, rakšanas laikā pa tiem balstiem varēja ielīst un izlīst, nevajadzēja trepes laist.

Ja Tev apakšā dolomīts, tad Tev nāksies nodarboties ar kalšanu. Visticamāk ar perforatoru. Vecos laikos, piem. Siguldā sievastēva opaps vienk. ar meiselīti akas "skrubinājis", tur vietām dolomīts jau 1m dziļumā.

Tavā gadījumā es no sākuma raktu 3 m dziļu bedri un atkarībā no materiāla (smilts, māls) stiprinātu malas ar pagaidu stiprinājumiem (tālāk dolomītā no nobrukumiem jau nevajadzētu baidīties). Tālāk tad ar kalšanos - pēc iespējas lielāku perfi un lielu pacietību.

Grodus iekšā laidām ar metāla trubu trijkāji un latgalītē pirktu rokas vinču. Iesākumā zemes ārā cēlām ar striķī iesietu spaini, uz beigām iekabinājām trīsī betona jaucamo kasti un cēlām ar to, tad gan uz katru izcelšanu papriekš vajadzēja izkāpt ārā (ajanu notrūkst), bet kopumā tā bija krietni produktīvāk - mazāk laika tērējās uz iekšā/ārā.

Jau laicīgi der padomāt kā dabūt laukā ūdeni, lai pie viena tur lejā varētu arī pastrādāt. Sūkni vajadzētu, kas var diezgan netīru ūdeni paņemt un kuru var slēgāt iekšā/ārā, ar benzīnnieku liela ražība, bet arī tomēr ņemšanās kamēr iedarbina.

Darot šādus darbus būtiski pārdomāt par savu un citu drošību. Tie paši 220 zem zemes, vietā kur potenciāli var sagāzties ūdens. Malas lai nebrukt. Ceļot/laižot stāvēt blakus nevis kaut kur apakšā etc. Tā piem. man kaimiņos aku raka divi jaunieši, bez kādiem stiprinājumiem, grodus laižot viens grieza vinču otrs sēdās grodam pa vidu un tā laidās lejā. Jau pie pēdējiem grodiem kaut kā sanāca tieši tādā brīdi pieiet painteresēties, kā't šiem iet, nodzinu to džeku no groda nost un ar reizi to grodu laižot trīša trosei āķis notrūka, pēc tam džeks visu vakaru tāds raustīgs staigāja, nevarēja nomierināties, a pirms tam jau 6 grodus, šim pa vidu sēžot, bija salaiduši.

Re: Akas rakšana
Autors: parks2007 (---.optron.lv)
Datums: 29/06/2009 10:11

Paldies par patiešām vērtīgiem padomiem,Siguldā kā reiz arī aka jārok ,gribēju vēl uzjautāt vai dolomīta daļā vispār grodus vajag likt???

Re: Akas rakšana
Autors: maasa (195.13.169.---)
Datums: 29/06/2009 15:26

Man aka Siguldā ir kādi 9 m, grodi ielikti septiņi, bet varēja arī mazāk likt, vienkārši bija jau nopirkti. Tajā dolomītā var kalties neliekot grodus, jo grodu uzsēdina uz dolomīta un tālāk tik kaļās, tik nezinu cik dziļi pieļaujams no drošības viedokļa.

Re: Akas rakšana
Autors: Didims (78.84.145.---)
Datums: 29/06/2009 21:53

Grodus tā kā vajadzētu likt vismaz līdz vietai kur nāk ūdens iekšā un uz augšu visu aizblīvēt ar māliem, lai virsūdeņi nepiesārņotu Tavu dzeramo ūdeni. Bet no apkopšanas viedokļa, un jākopj aka pēc gadiem šakatā būs, grodus tomēr vieglāk iztīrīt nekā robainu dolomīta mūri, un arī visādi izskalojumi un nodrupumi no tiem mūriem var laikā gaitā sanesties akā, biežāk jātīra būs un niknāki filtri mājā jāliek.

Re: Akas rakšana
Autors: Kukainītis (84.237.226.---)
Datums: 30/06/2009 12:07

Pie viena iesakiet, lūdzu, labu rīkstnieku Ogres tuvumā... Man bija Ēriks ar meitu no Mālpils, it kā Ok, mājai vietu ierādīja, bet akai- nē. Bet neticas kaut kā, ka 2 ha platībā nav nevienas āderes.. Tak galīgi uz dullo arī bail rakt.

Re: Akas rakšana
Autors: Vienstāvs (---.lmt.lv)
Datums: 30/06/2009 13:06

Man "pareizo" vietu ierādīja Imants Kalniņš no Krustpils.
No citiem rīkstniekiem viņam esot sapasējis ar Kiršpilu
[www.rikstnieciba.lv]

Re: Akas rakšana
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (80.232.161.---)
Datums: 01/07/2009 08:52

Bet kapēc nevar izmantot kombinētu variantu. Likt tos grodus līdz dolomītam un tālāk izmantot urbto spices aku. Ja jau zem dolomīta ir ūdens nesošs slānis, tad kapēc par visu varu laisties tam cauri?
Tad groda akas daļu var izmantot par ūdenssūkņa uzstādīšanas vietu, kur ūdens pacelšanas augstums ļoti labs.

Iet uz lapu: 1234Nākošā
Pašreizējā: 1 no 4


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 **    **  **        ********   **        **     ** 
 **   **   **        **     **  **         **   **  
 **  **    **        **     **  **          ** **   
 *****     **        ********   **           ***    
 **  **    **        **     **  **          ** **   
 **   **   **        **     **  **         **   **  
 **    **  ********  ********   ********  **     ** 

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727