Vēlos uzzināt ar ko var apstrādāt koku (brusu), lai pēc kaļķa- cementa apmetuma uzklāšanas (piestiprinot sietu), apmetums pēc tam nesaplaisātu sienai tajā vietā, kur ir koks(žūstot kokam)?

Neskatoties uz iecerēm izpildīt piecgades plānus vienā gadā, kokam tomēr labāk ļaut vispirms izžūt. Pirms cordwood mūrēšanas tiek piekodināts žāvēt vismaz 2 gadus.
Kaut_cik plastiska apmetuma iegūšanai cementu gan klāt nejauc. Esmu dzirdējis, ka kaļķa plastiskumu veicinot neliels mālu piejaukums, bet cik liels, nezinu.
Varbūt palīdz Aleksandra minētais biezpiens:
[tv.delfi.lv]

Kokam vispirms uzskrūvē reģipsi vai kādu citu materiālu un met to, kaut vai finieri. Brusa, ja nav žāvēta, vispār plaisās un nekas labs tur nebūs. Tas atkal atsauc atmiņā neseno diskusiju par mūsu attieksmi pret koku. Kamēr normālās valstīs nežāvētus kokmateriālus praktiski vispār netirgo un neizmanto, pie mums tādus lieto pat māju atbildīgākajās konstrukcijās kā spāres, pārsedzes utt. Kad sāksim dresēt tos diletantus koku tirgotājus? Kokmateriāli ir jāžāvē un tikai tad jālieto. Un jāžāvē kaltē, nevis šķūnī n-tos gadus. Zviedrijā uz 6m brusām var lineālu pārbaudīt, pie mums uz kaudzi pilnīgi taisnas ir labi ja dažas.

nu kāds sakars te ar koka žāvēšanu, plaisā jau no tā ka apmetot koks uzsūc mitrumu un pēc tam žūst lēnāk nekā pats apmetums, tāpēc arī plaisā, un žāvē kaut 100 gadus!

Koku der nogruntēt pirms apmešanas, tad tik daudz tā ūdens nesasūks. Un nav jau arī tas koks gluži kā švamme, lai pa pāris dienām tik ļoti piemirktu.
Siets jāliek apmetumā. Vai skaliņus. Vai arī niedru pinums ;-).
Lai nebūtu metāla režģis istabai apkārt, tad es šādam mērķim nopirku ģeosietu - stiklašķiedras tīklu ar ~3,5 cm acīm, vēl jau nav pielikts, bet ceru, ka līdzēs.

Veco laiku grāmatās ir norāde, ka koka ēkas ieteicams apmest vismaz 2 gadus pēc to ekspluatācijas uzsākšanas - koks nosēdies, sarucis .utt.
Pašam apmetumam uz koka NEDRĪKST IZMANTOT CEMENTU!
Pareizi, ka pirms apmetuma koks gruntējams, skaties...[www.building.lv]
Apmetuma saplaisāšana sagatavošanas kārtai ir loģiska, taču ja nav praktiskās pieredzes tīrās gludās kārtas iestrādei, tad padomu uzrakstīt sarežģīti.
Manuprāt virsējo sagatavošanas kārtu veidot izmantojot sintētisko sietu un MP75 tepi.

Kas ar to cementu uz koka ir - nezinu, bet dažas dienas atpakaļ meklējot dēļu krājumos dēļus, atradu 2 gadus vecus veidņu dēļus no pamatu betonēšanas. Bija samesti kaudzē un 2 gadus nostā'vējuši bez apklāšanas - ieauguši zālē. Nācās jaukt ārā un zāģēt gabalos - pārsteidzoši, bet koks iekšpusē collīgajiem dēļiem bija ideāli balts un smuks - bez neviena zilējuma, bez nekādāām vizuālām bojājumu pēdām. Dēļi visu laiku nostāvēja stipri nosmērēti ar betona paliekām.

Kādēļ meklēt neiespējamo... lai arī kādu metodi apmešanas metodi izvēlēsimies ir 97% varbūtība ka plaisas kaut kad parādūisies tik un tā. Defektu vajag pārvērst par efektu- dažādu materiālu sadurvieta ir jāuzsver arī apdarē ar kādu detaļu: dekoratīvu šuvi, profillīsti, starpliku u.t.t., ko nu katrs apdares specs māk izdomāt...

Atbilde aaaa _" Kas ar to cementu uz koka ir - nezinu, bet dažas dienas atpakaļ meklējot dēļu krājumos dēļus, atradu 2 gadus vecus veidņu dēļus no pamatu betonēšanas"
Nedrīkst salīdzināt krautnes dēļus, kas nosmērēti ar cementu ar to kokmateriālu, kas atrodas ekspluatējamu ēku sienās. Te jāatceras, ka telpās tiek uzturēts mitrums, iespējama kondensācija un sienas nevar žāvēt caurvējā.