Vai tiešām mūsdienās var atļauties laist prom 600°C karstas atgāzes?

Skursteni var aptīt ar blīvu stikla audumu, kas tiek tepēts ar māliem, ja problēmas ar skursteņa pieslēgumu pie apkures ierīces.
Bet, ka minēja biedrs Vienstāvs, tad ja no katla izplūst 600 grādu dūmgāzes, tad kaut, kas nav kārtībā ar katla sistēmu. Tād režīms varbūt tikai īslaicīgi pirts krāsnīm no tērauda.

Nu te jau ir jāizvēlas starp skursteņa bojājumu tīšu radīšanu un karstu dūmgāzu projāmlaišanu. No otras puses pilsonis liks ņerža trubu iekšā, tad tai tā īsti darvas skābes nekaitē, tad varbūt tiešām ir nelietderīgi zaudēt skurstenī aizejošo siltumu.
Lai gan cilvēkam pamats nav piemērots mūrēšanai, tad jau tāpat nekāda siltumakumulējoša skursteņa montāža nav iespējama, jo fibo bloki tāpat ir ļoti smagi. Būtu licis dubultsienu rūpnieciski izolētu ņerža skursteni un miers (manuprāt šobrīd par naudu nopērkamais labākais skurstenis vispār).
Brinkmaņa variants izklausās baigi labs - aptīt ar stiklaudumu un apmūrēt ar plānākajiem pieejamiajiem FIBO blokiem, izmantojot kaut kādu labāku mūrēšanas javu - varbūt var lietot elastīgo flīžu līmi?

Nav man tur nekādu dūmgāžu ar 600 grādiem,pagaidām vispār nav pat katla.Mani te Qued ar savu komentāru izsita no līdzsvara par to vates salipšanu ap metāla skursteni.
Tad tā arī taisam :notinam ar stikla audumu,apmūrējam ar plāniem fibo blokiem un atstarpi(apmēram 100mm) piepildam ar vati.Droši vien mūrēšu ar elastīgo flīžu līmi,jo savulaik ar to apmetu( līdzeni nošpaktelēju vecu izbirzušu podiņu krāsni),kura nu jau gadus piecus kalpo bez jebkādām plaisām.

Kad skurstenis aizdegās (nerunāsim par iemesliem, un ka to nevajadzētu pieļaut - tā gadās), cik grādu flamme rodās?

Ir dzirdēts, ka pat "parasti" (mūrēti "Latvijas laikā" no ķieģeļiem ar kaļķa javu) skursteņi kvēpu degšanu tomēr iztur. Vai apskatāmajam skurstenim metāls neizdegtu pirmais? Ja šaubas par (minerāl)vati, vai tad katrs tās ražotājs nepiedāvā "ugunsdrošu" modifikāciju? Esmu licis skurstenī Isover.

Cik ilgi tie metāla skursteņi kalpo? Man ir nelāga pieredze laukos pie senčiem, kas uzlikuši Jotul krāsniņu un kvēpina to ļoti zemā (skurstenim neveselīgā) temperatūrā. Principā 2 gadu laikā tās trubas izdeg plānas kā papīrs. Tur gan elementāri to trubu nomainīt, tāpēc neviens nesatraucas. Bet ja taisies to trubu kaut kur iebūvēt tad it kā gribētos tādu kas kalpos savus 40 gadus.
Es pats sev paņēmu skursteni ar to ķeramisko čaulu iekšā (Schiedel Rondo), tas izskatās tāds stipri nopietns un ceru, ka mājas mūžu izturēs.

Nevajag jaukt bleķi ar bleķi. Nātrijs nav tas pats kas platīns. Dzelzs truba nav tas pats, kas nerūsējošā tērauda truba. Ir milzīga atšķirība. Viens kalpos 3 gadus, otrs varbūt 100. Skurstenī tikai un vienīgi nerūsējošo, un vēlams normāla biezuma. Jāpaskatās ņerža skursteņu ražotājlapās, kādu biezumu viņi liek savējiem, plānāku nevajadzētu likt.

Khmm.... nu es nebiju domājis gluži melnās bleķa trubas. Tur man liekas ka bija nerūsējošā tērauda vai kaut kādas cinkotas trubas. Viens vietējais meistars tur taisīja šitos dūmvadus. Protams, tie dūmvadi bija kaka, bet tā neuzticība bleķa skurteņiem vienalga palika iespiedusies atmiņā :)

SB Santehnikā nopērkamajiem Anglijā ražotiem nerūsējošā tērauda 0,7 mm "bleķa" dūmkanāliem skaitās 70 gadu garantija, vismaz reklāmas materiālos kaut kas tāds ir minēts.

Karstajās vietās var likt "keramisko vati", baltā krāsā, mēs savulaik pirkām priekš iekārtām ar darba temperatūru ap 700 un uz augšu grādiem. Interesēties var veikalā 'keramserviss", vismaz kādreiz bija Brīvības ielā pie Krustojuma ar Palmu ielu.