Nu Amundsens protams nevilka līdzi arī kārtīgu māju ar krāsni vai siltajām grīdām un ss. Par siltumnīcu ar tomātiem nemaz nerunājot :D

Mana vecāmāte kara laikā pusotru gadu mežā bunkurā nodzīvoja ar manu tēvu mazu puiku uz rokām un ar nebij ne vainas,mēs taču ar tā varam ,priekškam tās glaunās plutuplasta mājas būvēt,tak davai,kurš ar mieru.Sunim ar vajag komfortu,it sevišķi vācu aitu sunim,pakaļkājas vājā vieta,ārā dzīvojot pārsalst un tad tik sākas problēmas,laiciņu atpakaļ nācās suņuku nopotēt, 11 gadi vecu,nevarējām noskatīties ,kā mocās.Ir iegādāts jauns VAS,taisu jaunu būdu un zinu ,ko daru.Plutuplasts ir mēsls,vienīgais kam viņš der,zem betona grīdā,tas arī viss,gribētu redzēt ,cik tas suns tādā bezgaisa būdā ilgi nodzīvotu.

Tā kā kādreiz ziemās pasildīju bišu saimes,tad, izmantojot iegūto pieredzi,uztaisīju savam rematisma mocītajam vecajam sunim suņu būdā apsildāmo grīdu.Lai to izdarītu ,nepieciešams 12 vai 24 voltu transformators,nihroma stieple(var nopirkt krāmu tirgū),minimālas zināšanas elektrotehnikā ,lai ņemot par pamatu Oma likumu,aprēķinātu nepieciešamos parametrus( stieples pretestību,kas noteiks viņas garumu) atkarībā no izvēlētā sprieguma un jaudas.
Savējam lielam sunim man tie izdevumi ziemā bija kaut kur ap 1,5 latiem mēnesī,pie sildītāja jaudas apm.24 W,kas manuprāt bija pietiekami,jo vienmēr,pataustot grīdu ar roku varēja sajust,ka tā ir apmēram cilvēka temperatūras apmērā,bet zem suņa vienmēr bija patīkami silta.
Neizplūdīšu konstruciju aprakstos,ja kādu tas intresē sīkāk, jautājiet.