UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Vēlos uzzzināt :
Building.Lv Forums
Pašreizējā: 2 no 3
Re: Grīdas ieklāšana privātmājas 1. stāvā.
Autors:
Orsons
(---.btv.lv)
Datums: 13/01/2005 15:22
To v_t: Jo vairāk lasu, jo dumjāks kļūstu:-). Cik saprotu, tajā www.reflectixinc.com lapā pārsvarā runa ir par folijas klāšanu bēniņos, lai māja nepiekarstu vasarā, par grīdām minēts tikai tik daudz, ka var klāt zem apsildāmās grīdas, acīmredzot, lai siltumenerģija atstarotos, un netiktu novadīta zemē.Par kaut kādu aizsardību pret āderēm, vai zemes radiāciju neko neatradu. Tad jau interesanti, ja foliju ieklājam bēniņos, tad visa sliktā enerģija, kas nāk no zemes, atstarojas un nāk atpakaļ, tātad iziet mūsu organismam cauri divreiz. Tieši tāpēc jau tā Feng Shui speciāliste teica, ka foliju var klāt tikai privātmājā, vai vispār pirmajā stāvā, nekādā gadījumā daudzdzīvokļu mājas n-tajā stāvā, lai netstarotu āderes uz apakšējiem kaimiņiem.
Re: Grīdas ieklāšana privātmājas 1. stāvā.
Autors:
v_t
(195.13.178.---)
Datums: 13/01/2005 15:50
ir tajā lapā arī par grīdu (siltā grīda arī ir grīda) un pagrabu, un pieminēts par aizsardzību pret radonu - slikto gāzi, kas izdalās no zemes āderu vietās un ne tikai.
par jumtu un mansardu es domāju, ka tur atstarotāju var droši likt, ja apstrādāts ir pirmais stāvs. un ja tiks cauri pirmajai ekrāna kārtai, tad kāpēc lai netiktu cauri arī jumta kārtai, ja tā padomā.
skaidrs ir viens, tā lieta ir tumša, bet alās un zaru būdās dzīvot ar vairs neviens nevēlas un mājas jābūvē modernas, šī vārda labākajā nozīmē.
par jumtu un mansardu es domāju, ka tur atstarotāju var droši likt, ja apstrādāts ir pirmais stāvs. un ja tiks cauri pirmajai ekrāna kārtai, tad kāpēc lai netiktu cauri arī jumta kārtai, ja tā padomā.
skaidrs ir viens, tā lieta ir tumša, bet alās un zaru būdās dzīvot ar vairs neviens nevēlas un mājas jābūvē modernas, šī vārda labākajā nozīmē.
Re: Grīdas ieklāšana privātmājas 1. stāvā.
Autors:
v_t
(195.13.178.---)
Datums: 14/01/2005 16:46
Re: Grīdas ieklāšana privātmājas 1. stāvā.
Autors:
v_t
(195.13.178.---)
Datums: 14/01/2005 16:48
Re: Grīdas ieklāšana privātmājas 1. stāvā.
Autors:
v_t
(195.13.178.---)
Datums: 17/01/2005 15:57
Re: Grīdas ieklāšana privātmājas 1. stāvā.
Autors:
v_t
(195.13.178.---)
Datums: 17/01/2005 16:08
Radons mājās. Brīdināts, tātad aizsargāts
Ludmila Kortunova, arhitektūras doktore
Otrdiena, 27. janvāris (2004)
Pēdējos gados, pērkot zemi vai mājas, cilvēki aizvien biežāk uzdod jautājumus: vai šis gruntsgabals ir labvēlīgs veselībai, vai, dzīvojot šajā vietā, neslimosim?
Cilvēkos valda aplams uzskats — radiācija ir saistīta tikai ar reaktoriem, atomstacijām un radioaktīvo vielu poligoniem. Diemžēl tā tas nav. Eksistē arī dabiska radiācija, un par to mēs zinām visai maz.
Gamma un alfa radiācijas
Mūsu zemei ir savs dabiskais radiācijas fons. Tā stiprums nepārtraukti mainās, tas ir atkarīgs no Saules aktivitātes un Zemes ģeodinamikas. Patlaban radiācijas fons ir noteikts katrai valstij, piemēram, Latvijā tas ir 10–15 mikrorentgeni stundā. Dabisko radiācijas fonu sauc par gamma fonu, to nosaka pēc gamma viļņu starojuma gaisā.
Bet gaisā ir arī citi radiācijas veidi. Cilvēku veselību īpaši ietekmē gaisā esošo alfa daļiņu koncentrācija — alfa starojums organismam ir daudz bīstamāks nekā jebkuri citi starojumi. Vietās ar augstu alfa daļiņu koncentrāciju paaugstinās cilvēku saslimstība un mirstība. Kāpēc? Tāpēc, ka alfa starojums izdala radioaktīvo gāzi radonu.
Radons
Radons ir gāze bez smaržas, krāsas un garšas. To nevar ieraudzīt vai nogaršot, tāpēc cilvēki par to uzzināja tikai nesen — kad tika radīta attiecīga aparatūra. Radona gāze labi šķīst ūdenī, eļļā, pat dūņās; tā ir smaga gāze — 7,5 reizes smagāka par gaisu. No grunts radons izplūst zem spiediena. Augsta tā koncentrācija var veidoties tikai zemes virsmas tuvumā, ne augstāk par dzīvojamās mājas otro trešo stāvu.
Radons ir alfa starojuma avots. Alfa daļiņas ir smagas, tās sastāv no diviem protoniem un diviem neitroniem.
Protoni ir pozitīvi lādētas daļiņas, neitroni — elektriski neitrālas daļiņas. Radona saturu gaisā vai ūdenī mēra bekerelos (Bq) kubikmetrā vai 1 litrā ūdens.
Radona bīstamība
Alfa starojums ir 20 reižu bīstamāks nekā citi starojuma veidi. Ja mājas būvētas vietās, kur augsnē konstatēts palielināts radona daudzums, tajās notiek alfa radiācijas uzkrāšanās. Bet, ja gaisā ir augsta radona koncentrācija, cilvēki biežāk slimo ar plaušu vēzi, attīstās katarakta, kas rada redzes zudumu. Vīrieši cieš no impotences, bet jaundzimušie biežāk slimo ar Dauna slimību. Paaugstināts radona līmenis ūdenī izraisa kuņģa vēzi. Visbeidzot — radona bīstamās teritorijās pieaug cilvēku mirstība.
Kad radiācija tiek uzskatīta par normālu, kad par bīstamu
Šis ir svarīgs jautājums. Kopš 1955. gada Apvienoto Nāciju Organizācijā ir izveidota īpaša zinātniska komisija, kas pēta cilvēka organismam pieļaujamo radiācijas līmeni un nosaka iesakāmās normas — arī alfa radiācijai. Lielākajā daļā pasaules valstu radona normas sāka ievērot kopš 1980.–1985. gada.
Zinātniskās komisijas pētījumi parādīja, ka dažādas patoloģijas cilvēka organismā sāk veidoties jau no 40 Bq/m³. Šāds radiācijas līmenis ir bīstams bērniem, veciem cilvēkiem un visiem tiem, kā organisms ir novājināts. Kad radiācija sasniedz 200 Bq/m³, vairākkārt palielinās iespēja saslimt visiem, kas atrodas radioaktīvo izstarojumu ietekmes zonā. Šo pēdējo lielumu komiteja iesaka kā maksimāli pieļaujamo radona līmeni telpās.
Tātad vēlams, lai dzīvojamās un darba telpās radiācija nepārsniegtu 40 Bq/m³. Jāpiebilst — dzīvot var telpās, kur radona līmenis ir līdz 200 Bq/m³. Zinātnieki noskaidrojuši, ka mājās, kas būvētas vietās, kur zemaugšņu gaisa radona saturs nepārsniedz 5000 Bq/m³, radona saturs gaisā nepārsniedz 200 Bq/m³. Šī norma dod iespēju iepriekš pārbaudīt radona līmeni gruntsgabalā, un, ja tur maksimāli pieļautie 5000 Bq/m³ nav pārsniegti, šo zemi var pirkt un māju būvēt.
Ja radona saturs augsnē nepārsniedz 5000 Bq/m³, var būvēt mājas un nedomāt par pretradona aizsardzības pasākumiem. Kad radona aktivitāte augsnē sasniedz 5000–10000 Bq/m³, vajadzīga radona aizsardzība. Tā ir pirmā bīstamības pakāpe. Mūsdienās zināmi vairāki paņēmieni, kā aizsargāties no radona — to var veikt ar īpašiem gāzes necaurlaidīgiem plēvju pārsegumiem zem pamatiem, ar ļoti rūpīgu un regulāru telpu vēdināšanu, ar pagraba sienu hermetizāciju.
Ja augsnē radona koncentrācija ir lielāka par 10000 Bq/m³, vietai tiek piešķirta otrās pakāpes bīstamība. Šajā gadījumā aizsardzības pasākumi jau ir daudz sarežģītāki un izmaksas lielākas. Jāpiebilst — tie ne vienmēr ir arī efektīvi. Māju var būvēt, bet pilnīgas garantijas, ka iedzīvotāji tajā būs sveiki un veseli, nav.
Kad radona saturs zemaugsnē ir lielāks par 40000 Bq/m³, konstatē teritorijas trešo bīstamības pakāpi. Celtniecību šādos apstākļos neiesaka. Tomēr pasaulē ir ļoti radioaktīvas zonas, piemēram, Kanāda, Skandināvija, Ziemeļkrievija, kur grūti atrast teritoriju ar zemāku radiācijas līmeni. Cilvēkiem kaut kur tomēr jādzīvo, tāpēc būvē arī šādās teritorijās. Dara to, ievērojot sarežģītus pretradona pasākumus. Latvijā ir pietiekami daudz labvēlīgu gruntsgabalu, lai neapdraudētu savu veselību, būvējot uz zemes ar paaugstinātu radona izplūdi.
Kā radons iekļūst mājā
Radiācija dažādos gruntsgabalos ir dažāda. Vietās, kur zemes garozā ir lūzumi vai plaisas, radons uz zemes virsmas izplūst viegli. Parasti šādās vietās tiek konstatēta paaugstināta alfa radiācija.
Ar ko šīs teritorijas atšķiras vizuāli? Vispirms jau ar ļoti skaistu reljefu — izcilām ainavām, gleznainiem upju krastiem un ūdenskritumiem. Tādas teritorijas ir gar Daugavu, Rīgā un Ogres rajonā, Bauskas rajonā, Bārbeles, Skaistkalnes pagastā. Līdzīgas parādības konstatētas arī Aizkraukles rajonā un vairākās citās Latvijas vietās.
Radons var iekļūt mājā arī ar pazemes ūdeņiem vai dabas gāzi. Dziļajos horizontos radioaktivitāte vienmēr ir paaugstināta, tāpēc arī ūdens un gāze var būt radioaktīvi. Patlaban zināmi daudzi reģioni, kur pazemes ūdeņiem ir paaugstināta radiācija, piemēram, Talsu rajonā, Rīgas rajonā (Pļaviņu horizonts). Ūdeņu radiācijas kontrole ir viens no galvenajiem Latvijas valsts uzdevumiem.
Radiācija mājā var iekļūt arī ar būvmateriāliem. Latvijā paaugstināta radiācija var būt ķieģeļiem, dolomītam, ģipsim, kaļķiem, sevišķi radioaktīvs ir granīts. Bieži vien radioaktīvi ir arī akmeņogļu izdedži — Vācijā tos neizmanto pat ceļu segumam.
Radona izplatība ēkā
Pirmā telpa, kur ieplūst radons, ir pagrabs. No pagraba tas sūcas uz pirmo, tālāk uz otro stāvu. Tāpēc arī neiesaka izbūvēt vaļējas kāpnes, kas savienotu nama pagrabu ar pirmo stāvu. Tomēr visbīstamākās namā ir virtuve un vannas istaba. Šajās telpās vienlaikus darbojas vairāki radona avoti — ūdens, gāze, būvmateriāli, arī radons, kas izplūst no augsnes. Īpaši jāuzsver, ka telpās, kurās radona līmenis ir augsts, jābūt labai ventilācijai. Ja ir stikla pakešu logi un konstrukcijas no blīviem, hermētiskiem materiāliem, māja pārvēršas par īstu gāzes kameru. Par to pārliecinājās zviedri, kad sāka izmantot stikla pakešu logus — krasi pieaugošā slimošana liecināja, ka kaut kas nav kārtībā. Pētījumi apstiprināja bīstamu radona koncentrāciju.
Situācija pasaulē un Latvijā
Visaugstākais radona gāzes izplūdums no zemes ir konstatēts Kanādā un Zviedrijā (līdz 20000 Bq/m³ telpu gaisā; atgādinājums: norma — 200 Bq/m³). ASV izplatīja ziņojumu, ka apmēram miljons cilvēku valstī dzīvo ēkās, kur radona saturs telpu gaisā pārsniedz 300 Bq/m³ (ASV norma ir 150 Bq/m³).
Augsta radona koncentrācija telpu gaisā konstatēta arī Lielbritānijā, Ķīnā un Šveicē. Sanktpēterburgā un apkārtējos rajonos ir vairākas vietas, kur radona saturs augšņu gaisā pārsniedz 100000 Bq/rn³, bet telpu gaisā tas svārstās no 200 līdz 7000 Bq/m³. Igaunijā jau pieņemta radona pieļaujamā norma telpu gaisā — 300 Bq/m³. Igaunijā ir daudz vietu ar ļoti augstu radiāciju, piemēram, Kingisepa, kur ir melnā slānekļa iegulas.
Latvijā radona normas pagaidām vēl nav pieņemtas, bet ir izstrādāti priekšlikumi, kas nosaka šīs normas telpu gaisā un ūdenī (attiecīgi 300 Bq/m³ un 100 Bq/l).
Radona mērījumi Latvijā
1993.–1994. gadā radona pētījumus Latvijā sāka zviedru speciālisti. Izpētei tika izvēlētas simt mājas dažādos Latvijas rajonos, un tajās mērīja radona saturu telpu gaisā. Lielākā daļa mērījumu rādīja, ka radona saturs ir augstāks par 40 Bq/m³.
1995.–1996. gada zviedri pārbaudīja vēl 300 mājas un apliecināja, ka arī Latvijā pastāv radona problēma.
Kopš 1996. gada radona mērījumus Latvijā veic firma «Urboekologija», kas izpētījusi vairākas teritorijas Rīgā, Rīgas rajonā, Jūrmalā un citur. Augsta radiācija konstatēta gar abiem Daugavas krastiem, kas raksturīgi ar vairākām plaisām upes gultnes dolomītā un seismiski aktīviem lūzumiem. Šeit mērījumi svārstās no 5000 līdz 80000 Bq/m³ (mērījumi veikti Jāņavārtu stacijas rajonā, Ķekavā, Katlakalnā, Ogrē un Ogres apkārtnē).
Tālāk no Daugavas, piemēram, Mārupes pagastā, atsevišķos gruntsgabalos rādījumi svārstās no 1000 līdz 12000 Bq/m³. Labvēlīgi rādījumi konstatēti atsevišķos gruntsgabalos Berģos un Mangaļsalā.
Latvijā vairāki būvētāji dod priekšroku sākotnējai gruntsgabalu izpētei, lai noskaidrotu veselībai visdrošāko vietu, un tikai pēc tam būvē. Daži urbumi ļauj noteikt radona gāzes eskalācijas intensitātes karti, kas palīdz pareizi novietot māju.
Radiācijas apstākļu pārbaude ir pielīdzināma veselības profilaksei, tā ir tikpat vajadzīga kā roku mazgāšana pirms ēšanas. Ja teritorijā ir pieļaujamais radiācijas līmenis — varam tajā mierīgi dzīvot, ja paaugstināts — varam veikt pretradona pasākumus un no radiācijas aizsargāties, bet, ja radioaktīvais starojums ir pārmērīgi liels — atliek meklēt citu vietu.
Raksts īsināts. Žurnāls «Mistērija».
Ludmila Kortunova, arhitektūras doktore
Otrdiena, 27. janvāris (2004)
Pēdējos gados, pērkot zemi vai mājas, cilvēki aizvien biežāk uzdod jautājumus: vai šis gruntsgabals ir labvēlīgs veselībai, vai, dzīvojot šajā vietā, neslimosim?
Cilvēkos valda aplams uzskats — radiācija ir saistīta tikai ar reaktoriem, atomstacijām un radioaktīvo vielu poligoniem. Diemžēl tā tas nav. Eksistē arī dabiska radiācija, un par to mēs zinām visai maz.
Gamma un alfa radiācijas
Mūsu zemei ir savs dabiskais radiācijas fons. Tā stiprums nepārtraukti mainās, tas ir atkarīgs no Saules aktivitātes un Zemes ģeodinamikas. Patlaban radiācijas fons ir noteikts katrai valstij, piemēram, Latvijā tas ir 10–15 mikrorentgeni stundā. Dabisko radiācijas fonu sauc par gamma fonu, to nosaka pēc gamma viļņu starojuma gaisā.
Bet gaisā ir arī citi radiācijas veidi. Cilvēku veselību īpaši ietekmē gaisā esošo alfa daļiņu koncentrācija — alfa starojums organismam ir daudz bīstamāks nekā jebkuri citi starojumi. Vietās ar augstu alfa daļiņu koncentrāciju paaugstinās cilvēku saslimstība un mirstība. Kāpēc? Tāpēc, ka alfa starojums izdala radioaktīvo gāzi radonu.
Radons
Radons ir gāze bez smaržas, krāsas un garšas. To nevar ieraudzīt vai nogaršot, tāpēc cilvēki par to uzzināja tikai nesen — kad tika radīta attiecīga aparatūra. Radona gāze labi šķīst ūdenī, eļļā, pat dūņās; tā ir smaga gāze — 7,5 reizes smagāka par gaisu. No grunts radons izplūst zem spiediena. Augsta tā koncentrācija var veidoties tikai zemes virsmas tuvumā, ne augstāk par dzīvojamās mājas otro trešo stāvu.
Radons ir alfa starojuma avots. Alfa daļiņas ir smagas, tās sastāv no diviem protoniem un diviem neitroniem.
Protoni ir pozitīvi lādētas daļiņas, neitroni — elektriski neitrālas daļiņas. Radona saturu gaisā vai ūdenī mēra bekerelos (Bq) kubikmetrā vai 1 litrā ūdens.
Radona bīstamība
Alfa starojums ir 20 reižu bīstamāks nekā citi starojuma veidi. Ja mājas būvētas vietās, kur augsnē konstatēts palielināts radona daudzums, tajās notiek alfa radiācijas uzkrāšanās. Bet, ja gaisā ir augsta radona koncentrācija, cilvēki biežāk slimo ar plaušu vēzi, attīstās katarakta, kas rada redzes zudumu. Vīrieši cieš no impotences, bet jaundzimušie biežāk slimo ar Dauna slimību. Paaugstināts radona līmenis ūdenī izraisa kuņģa vēzi. Visbeidzot — radona bīstamās teritorijās pieaug cilvēku mirstība.
Kad radiācija tiek uzskatīta par normālu, kad par bīstamu
Šis ir svarīgs jautājums. Kopš 1955. gada Apvienoto Nāciju Organizācijā ir izveidota īpaša zinātniska komisija, kas pēta cilvēka organismam pieļaujamo radiācijas līmeni un nosaka iesakāmās normas — arī alfa radiācijai. Lielākajā daļā pasaules valstu radona normas sāka ievērot kopš 1980.–1985. gada.
Zinātniskās komisijas pētījumi parādīja, ka dažādas patoloģijas cilvēka organismā sāk veidoties jau no 40 Bq/m³. Šāds radiācijas līmenis ir bīstams bērniem, veciem cilvēkiem un visiem tiem, kā organisms ir novājināts. Kad radiācija sasniedz 200 Bq/m³, vairākkārt palielinās iespēja saslimt visiem, kas atrodas radioaktīvo izstarojumu ietekmes zonā. Šo pēdējo lielumu komiteja iesaka kā maksimāli pieļaujamo radona līmeni telpās.
Tātad vēlams, lai dzīvojamās un darba telpās radiācija nepārsniegtu 40 Bq/m³. Jāpiebilst — dzīvot var telpās, kur radona līmenis ir līdz 200 Bq/m³. Zinātnieki noskaidrojuši, ka mājās, kas būvētas vietās, kur zemaugšņu gaisa radona saturs nepārsniedz 5000 Bq/m³, radona saturs gaisā nepārsniedz 200 Bq/m³. Šī norma dod iespēju iepriekš pārbaudīt radona līmeni gruntsgabalā, un, ja tur maksimāli pieļautie 5000 Bq/m³ nav pārsniegti, šo zemi var pirkt un māju būvēt.
Ja radona saturs augsnē nepārsniedz 5000 Bq/m³, var būvēt mājas un nedomāt par pretradona aizsardzības pasākumiem. Kad radona aktivitāte augsnē sasniedz 5000–10000 Bq/m³, vajadzīga radona aizsardzība. Tā ir pirmā bīstamības pakāpe. Mūsdienās zināmi vairāki paņēmieni, kā aizsargāties no radona — to var veikt ar īpašiem gāzes necaurlaidīgiem plēvju pārsegumiem zem pamatiem, ar ļoti rūpīgu un regulāru telpu vēdināšanu, ar pagraba sienu hermetizāciju.
Ja augsnē radona koncentrācija ir lielāka par 10000 Bq/m³, vietai tiek piešķirta otrās pakāpes bīstamība. Šajā gadījumā aizsardzības pasākumi jau ir daudz sarežģītāki un izmaksas lielākas. Jāpiebilst — tie ne vienmēr ir arī efektīvi. Māju var būvēt, bet pilnīgas garantijas, ka iedzīvotāji tajā būs sveiki un veseli, nav.
Kad radona saturs zemaugsnē ir lielāks par 40000 Bq/m³, konstatē teritorijas trešo bīstamības pakāpi. Celtniecību šādos apstākļos neiesaka. Tomēr pasaulē ir ļoti radioaktīvas zonas, piemēram, Kanāda, Skandināvija, Ziemeļkrievija, kur grūti atrast teritoriju ar zemāku radiācijas līmeni. Cilvēkiem kaut kur tomēr jādzīvo, tāpēc būvē arī šādās teritorijās. Dara to, ievērojot sarežģītus pretradona pasākumus. Latvijā ir pietiekami daudz labvēlīgu gruntsgabalu, lai neapdraudētu savu veselību, būvējot uz zemes ar paaugstinātu radona izplūdi.
Kā radons iekļūst mājā
Radiācija dažādos gruntsgabalos ir dažāda. Vietās, kur zemes garozā ir lūzumi vai plaisas, radons uz zemes virsmas izplūst viegli. Parasti šādās vietās tiek konstatēta paaugstināta alfa radiācija.
Ar ko šīs teritorijas atšķiras vizuāli? Vispirms jau ar ļoti skaistu reljefu — izcilām ainavām, gleznainiem upju krastiem un ūdenskritumiem. Tādas teritorijas ir gar Daugavu, Rīgā un Ogres rajonā, Bauskas rajonā, Bārbeles, Skaistkalnes pagastā. Līdzīgas parādības konstatētas arī Aizkraukles rajonā un vairākās citās Latvijas vietās.
Radons var iekļūt mājā arī ar pazemes ūdeņiem vai dabas gāzi. Dziļajos horizontos radioaktivitāte vienmēr ir paaugstināta, tāpēc arī ūdens un gāze var būt radioaktīvi. Patlaban zināmi daudzi reģioni, kur pazemes ūdeņiem ir paaugstināta radiācija, piemēram, Talsu rajonā, Rīgas rajonā (Pļaviņu horizonts). Ūdeņu radiācijas kontrole ir viens no galvenajiem Latvijas valsts uzdevumiem.
Radiācija mājā var iekļūt arī ar būvmateriāliem. Latvijā paaugstināta radiācija var būt ķieģeļiem, dolomītam, ģipsim, kaļķiem, sevišķi radioaktīvs ir granīts. Bieži vien radioaktīvi ir arī akmeņogļu izdedži — Vācijā tos neizmanto pat ceļu segumam.
Radona izplatība ēkā
Pirmā telpa, kur ieplūst radons, ir pagrabs. No pagraba tas sūcas uz pirmo, tālāk uz otro stāvu. Tāpēc arī neiesaka izbūvēt vaļējas kāpnes, kas savienotu nama pagrabu ar pirmo stāvu. Tomēr visbīstamākās namā ir virtuve un vannas istaba. Šajās telpās vienlaikus darbojas vairāki radona avoti — ūdens, gāze, būvmateriāli, arī radons, kas izplūst no augsnes. Īpaši jāuzsver, ka telpās, kurās radona līmenis ir augsts, jābūt labai ventilācijai. Ja ir stikla pakešu logi un konstrukcijas no blīviem, hermētiskiem materiāliem, māja pārvēršas par īstu gāzes kameru. Par to pārliecinājās zviedri, kad sāka izmantot stikla pakešu logus — krasi pieaugošā slimošana liecināja, ka kaut kas nav kārtībā. Pētījumi apstiprināja bīstamu radona koncentrāciju.
Situācija pasaulē un Latvijā
Visaugstākais radona gāzes izplūdums no zemes ir konstatēts Kanādā un Zviedrijā (līdz 20000 Bq/m³ telpu gaisā; atgādinājums: norma — 200 Bq/m³). ASV izplatīja ziņojumu, ka apmēram miljons cilvēku valstī dzīvo ēkās, kur radona saturs telpu gaisā pārsniedz 300 Bq/m³ (ASV norma ir 150 Bq/m³).
Augsta radona koncentrācija telpu gaisā konstatēta arī Lielbritānijā, Ķīnā un Šveicē. Sanktpēterburgā un apkārtējos rajonos ir vairākas vietas, kur radona saturs augšņu gaisā pārsniedz 100000 Bq/rn³, bet telpu gaisā tas svārstās no 200 līdz 7000 Bq/m³. Igaunijā jau pieņemta radona pieļaujamā norma telpu gaisā — 300 Bq/m³. Igaunijā ir daudz vietu ar ļoti augstu radiāciju, piemēram, Kingisepa, kur ir melnā slānekļa iegulas.
Latvijā radona normas pagaidām vēl nav pieņemtas, bet ir izstrādāti priekšlikumi, kas nosaka šīs normas telpu gaisā un ūdenī (attiecīgi 300 Bq/m³ un 100 Bq/l).
Radona mērījumi Latvijā
1993.–1994. gadā radona pētījumus Latvijā sāka zviedru speciālisti. Izpētei tika izvēlētas simt mājas dažādos Latvijas rajonos, un tajās mērīja radona saturu telpu gaisā. Lielākā daļa mērījumu rādīja, ka radona saturs ir augstāks par 40 Bq/m³.
1995.–1996. gada zviedri pārbaudīja vēl 300 mājas un apliecināja, ka arī Latvijā pastāv radona problēma.
Kopš 1996. gada radona mērījumus Latvijā veic firma «Urboekologija», kas izpētījusi vairākas teritorijas Rīgā, Rīgas rajonā, Jūrmalā un citur. Augsta radiācija konstatēta gar abiem Daugavas krastiem, kas raksturīgi ar vairākām plaisām upes gultnes dolomītā un seismiski aktīviem lūzumiem. Šeit mērījumi svārstās no 5000 līdz 80000 Bq/m³ (mērījumi veikti Jāņavārtu stacijas rajonā, Ķekavā, Katlakalnā, Ogrē un Ogres apkārtnē).
Tālāk no Daugavas, piemēram, Mārupes pagastā, atsevišķos gruntsgabalos rādījumi svārstās no 1000 līdz 12000 Bq/m³. Labvēlīgi rādījumi konstatēti atsevišķos gruntsgabalos Berģos un Mangaļsalā.
Latvijā vairāki būvētāji dod priekšroku sākotnējai gruntsgabalu izpētei, lai noskaidrotu veselībai visdrošāko vietu, un tikai pēc tam būvē. Daži urbumi ļauj noteikt radona gāzes eskalācijas intensitātes karti, kas palīdz pareizi novietot māju.
Radiācijas apstākļu pārbaude ir pielīdzināma veselības profilaksei, tā ir tikpat vajadzīga kā roku mazgāšana pirms ēšanas. Ja teritorijā ir pieļaujamais radiācijas līmenis — varam tajā mierīgi dzīvot, ja paaugstināts — varam veikt pretradona pasākumus un no radiācijas aizsargāties, bet, ja radioaktīvais starojums ir pārmērīgi liels — atliek meklēt citu vietu.
Raksts īsināts. Žurnāls «Mistērija».
Re: Grīdas ieklāšana privātmājas 1. stāvā.
Autors:
Muntis
(---.btv.lv)
Datums: 17/01/2005 22:28
Tā gāze ir tā pati kas purvos? varbūi kāds zin kāds radeona līmenis ir baložos? Paldies.
Re: Grīdas ieklāšana privātmājas 1. stāvā.
Autors:
afrika
(---.deac.net)
Datums: 31/01/2005 09:57
Vecais neuztraucies un viss buus kartiibaa. Nav jēgas mest araa naudu. Liec laminātu un viss buus OK! Tagad pirmajaa staava ierasta lieta izlidzina šķembas, uzliek plēvi, uzliek putuplasta plātnes 5 vai 10 cm uzliek metāla sietu armējumam un uzlej betona kārtiņu 7-10 cm. Uzlej izlīdzinošo kartiņu pāris milimetrus, tad paralonu vai kartonu kas domāts laminātam un tad laminātu paņem pats un sakrāmē. Parkets skaitās ka it kā ir kruta, bet man liekas ka tas ir lieks čakars, naudas izmešana vējā un skata ziņā nekāa tur ipaši skaistāka nav par normālu laminātu. Āderes man liekas ka tas ir fufelis. Tikai esu dzirdējis ka daži aktieri liekot spoguli zem gultas!!
Re: Grīdas ieklāšana privātmājas 1. stāvā.
Autors:
maaris
(---.exigengroup.tl.lv)
Datums: 31/01/2005 10:11
to: afrika
un cik ~ izmaksā kv.m. šāda tipa grīda ?
un cik ~ izmaksā kv.m. šāda tipa grīda ?
Re: Grīdas ieklāšana privātmājas 1. stāvā.
Autors:
shuba
(83.223.131.---)
Datums: 18/08/2006 00:57
BET TAD CIK MAKSAAA devi IEKLAASHANA? ja klaaj apsildes tepikjiiiti? un kaada ir atshkjiriiba (cenas zinjaa) ja klaaaj apsildes kabeli? cik izmaksaaa darbs bez fliizeeshanas?
Pašreizējā: 2 no 3