Situācija tāda, ir koka šķūnis diezgan liels kurā iekšā ir izmūrēta tāda kā pagraba telpa (telpa ir virszemes līmenī, bet tiks izmantota pagraba vajadzībām) mūrēts no krievu laika gāzbetona blokiem, grīda betonēta, bet nezinu ko lai dara ar pārsegumu virs pagraba. Zinu ka jātaisa ir no koka, jo betonēt būtu diezgan nelietderīgi, bet kāds izskatīsies pīrāgs?? pagraba telpas izmēri 6x4m, ir doma sekojoša likt pārseguma sijas 150x50mm kurām apakšpusē piestiprināt latas 50x50mm tad ieklāt tvaika izolāciju un siltināt ar akmens vati 10 vai 15cm, bet kā būs ar tām sijām, vai tās laika gaitā nesāks trūdēt jo tomēr pagraba telpa. (pārseguma augšējā virsma netiks ekspluatēta tāpēc varbūt sijas tik lielas nemaz nevajag?) Būšu ļoti pateicīgs par padomiem, varbūt kādam ir bijusi līdzīga situācija.

Pagrabs parasti saprotam telpu, kur 2/3 sienas augstuma daļas atrodas apbērtā stāvokli, puspagrabs - sienas 1/3 atrodas zem zemes. Ar grunti apbērto sienu uzdevums ir neļaut neapkurināmai telpai ziemā izsalt, jo grunts vidēji sasalst 25..35cm biezumā, atsevišķās ziemās reizi 50 gados ~1m biezumā.
Taču no apraksta saprotams ka taisies veidot noliktavu, kas tiks izmantota dārzeņu vai citu augļu glabāšanai. Šādas vienkāršotas tehniskas telpas izbūves risks ir tāds, ka tajā bez inženiertehniskiem pasākumiem - sildīšanas vai kondicionēšanas grūti uzturēt vienmērīgu temperatūras un mitruma režīmu.
No apraksta nav skaidrs, vai uz telpas ir atsevišķs jumts. Ja runa par siltumizolāciju, tad var izmantot kaut vai kūdru, to uzberot 25..30cm slānī, zem kuras tvaika izolācija - ALU-papīrs. Te koku pārsegumā varētu izmantot, tikai tad sijas labāk atstāt redzamas, uz kura gulda nesošo klaju - mitrudrošas plāksnes.

Pagraba telpa (pareizāk laikam ir teikt dārzeņu noliktavas telpa) ir izmūrēta koka konstrukcijas šķūnī, šķūnim ir šīfera segums, tākā no nokrišņiem nebūs jābaidās. Par kūdras izmantošanu kā siltumizolācijas materiālu laba doma. Izlasot Jūsu atbildi, nesapratu kas ir ALU papīrs? Kaut kāds tvaiku aizturošs kartons vai kas tamlīdzīgs? Un radās jautājums ko Jūs bijāt domājis ar midrumdrošām plāksnēm?

Tvaika izolācijai der 200mkm PE polietilēna plēve, ALU-papīrs "eltete' ražotājs un citi segumi, piemēram plātņu materiālus var otēt ar bitumena - kaučuka mastiku vai krāsot ar eļļas krāsu. Tie visi nelaiž cauri ūdens tvaikus, kas veidojas dārzeņiem žūstot to metabolisma procesā.
Mitrumdrošas plātnes ir metāls vai nu krāsots vai cinkots. Izmantojot metāla segumu virs koka sijām var nelietot tvaika izolāciju, bet tikai izolēt saduršuves. Mitrumizturīgas plātnes ir plātnes ar kurām var apšūt ēku ārsienu fasādes - Minerit, fibrolīta plātne A - ražo Slovēnija vai Čehija u.c. Paskaties forumā.
Tev no iekšpuses jāsargā arī gāzbetona siena, to apmetot ar cementa javu un krāsojot ar bitumenu vai eļļas krāsu.
Telpai nodrošināma regulējama vēdināšana. Ja ir augsts gruntsūdenis, līdz 1m no grīdas, tad telpā var ierīkot aku ar atsegtu ūdens spoguli. Tāda aka palīdzēs regulēt temperatūru, samazinot telpas gaisa izsalšanas briesmas un palielinot mitrumu, lai to tik daudz nezaudētu dārzeņi.

Diez vai atsegtā ūdens spogulis ietekmēs telpas mitrumu vairāk kā ūdens virsmas laukuma attiecība pret pārējo grīdas+sienu+griestu laukumu summu. Akā tomēr grodi pārsvarā sausi:
[www.failiem.lv]
Iespējams, lielāku vēlamo (90-95%) mitrumu varētu panākt, uzlaužot betona grīdu.
Ja pārseguma sijas tiešām koka, tad tvaika barjeru jēga likt ap tām no pagraba puses. Labāk ieslēpt sijas pārsegumā, jo pagraba mitrajā gaisā neesot vēlami turbulences (un līdz ar to kondensācijas) radoši nelīdzenumi rēgojošos siju vai pat asu stūru veidā.

Vienstāvam. Dotajā gadījumā ideja tāda, ka koka sija iestrādāta pārsegumā veido termisko tiltu, kur kā pieredze rāda kokā var veidoties kondensāts no āra gaisa, jo zem tās esošā telpa ir vēsa un mitra. Arī apsekot šādas sijas ir grūti. Lielākais mīnuss ir lielais pārseguma kopējais biezums, bet dotajā gadījumā tam nav nozīmes.
Ja augšējo klaju pie sijām nestiprina, tad sijas bojāšanās gadījumā siju var vienkārši nomainīt izvelkot no balsta vietas ligzdas.
Par to siltumu no atklāta ūdens spoguļa. Neatceros kur, bet kaut kur lasīju, ka ja sakņu pagrabā atrodas muca ar ūdeni, tad pagrabs nesasalst tikmēr, kamēr mucā ūdens nepārvēršas ledū. Tas saistīts ar to, ka ūdenim pārvēršoties ledū, tas kristalizācijas procesā izdala lielu siltuma daudzumu ~2000kcal/kg?
Ja liela vēlme, tad var izrēķināt šo siltumbilanci telpas virsmas zudumiem ievērtējot sasalušu ūdeni. Betona grīdas uzlauzšana varētu palielināt siltuma plūsmu, bet vienlaicīgi paver ceļu grauzējiem un apgrūtina telpas uzkopšanu.

Kamēr savulaik plānoju sakņu pagrabu zem dzīvojamās mājas, nezināju, kā atrisināt pārsegumu bez ferromagnētiska ekrāna. Vēlāk izlēmu būvēt atsevišķi un nospriedu, ka armatūras režģi atbīdot padsmit metru tālu lieli kropļojumi ~71° lenķī pret horizontu izlienošajās zemes patstāvīgā magnētiskā lauka līnijās vairs neradīsies.
Diez vai temperatūru starpība pat starp pagrabu un dzīvojamo būtu tik liela, lai raizētos par termotiltu, kur nu vēl starp pagrabu un neapkurināmu nedzīvojamo. Ja tomēr, var nodrošināt sijas sausumu ar uz augšu atvērtu higroskopisku siltumizolāciju un lietot līmētu I-beam.
Nedomāju, ka grauzēji varētu izgrauzties cauri, piemēram, metru dziļam māla slānim un vēl apiet pamatu pēdu. Smiltī gan. Sakņu pagrabiem nekur nerekomendē betona grīdu, jo tad, kad to mitrumu vajag, betons izrādās laba hidroizolācija.

Pretējā virzienā procesu izmantoja jau Oskars Kļava! Tai pat laikā laši pēc iznešanas no viņa pagraba droši vien nebija jāatkausē? Man ir doma reiz pamēģināt pazemināt gada vidējo temperatūru pagrabā zem 8°C ar interaktīvas ventilācijas vadības palīdzību.
Mitrs māls aiz pagraba sienas manuprāt pārspēj atsevišķu, vietu aizņemošu mucu, kurai turklāt vēl jābūt elastīgai!

Katrā vietā savi individuāli risinājumi, lai process nesadārdzinātos. Te mūsu interesentei 'witline' ir savi spēles nosacījumi un noteikti vēlme izbūvēt lētāk.
Taču būtība ir sakņu uzglabāšana, kur ja nemaldos vēlamā gaisa temperatūra starp 2..5 grādiem ar relatīvo gaisa mitrumu tuvu pie 100%. Un šo temperatūru jānotur konstantu, bez gaisa kondicionēšnas, bet nodrošinot vēdināšanu, kas rarežģī virs zemes izbūvētas ēkas eksplutāciju ka vasarā tā ziemā.
Liels daudzums dārzeņu telpā rada savu gāzu mikrovidi, ja gaiss par sausu, tad dārzeņi žūst, ja par slapju, tad sāk pūt. Zaudējumi tā vai tā.