Jautājums cienījamajiem speciālistiem, ekspertiem un vienkārši zinošiem ļaudīm. Par hidroizolāciju.

Kas ir dots: ceļās ēka, daļa grīdas uz atzīmes 0.00, daļa uz atzīmes -0.45. Ēkas pamatu cokolu paredzēts apmūrēt ar granīta plāksnēm (apmūrējums sākas zem plānotā zemes līmeņa). Atsevišķos zemās daļas posmos apmūrēšana ar plāksnēm paredzēta līdz atzīmei -0.05 (tātad akmens ir ne tikai pie pamatiem, bet arī pie sienas). Pēc projekta vietās, kur akmens ir arī pie sienas, starp sienu un apmūrējumu paredzēts pukjiks. Ēkas sienas no keramzīta blokiem.

Un tagad jautājums - vai, un ja jā, tad kādā veidā jārisina hidroizolācija šajos sienas posmos? Hidroizolācija, kas pasargā sienu no apakshas ir skaidra, bet kā novērst mitruma nokļūšanu sienā horizontālā virzienā, ņemot vērā, ka pukjiks nav hermētisks (un vēl jau arī cauri ies enkuri apmūrēšanai)? Sienu zem puķjika apmest un lietot uzkrāsojamo hidreni? Varbūt jālieto kāds reljefais ruļļmateriāls atstājot augšā spraugu?

Ja jau tik glauna ēka, kur cokols tiek apšūts ar granīta plāksnēm, tad ēkā būs gaisa kondicionēšanas iekārtas, kas regulēs sienu mitrumu.Tad sienās kapilārā mitruma uzkrāšanās būs minimāla.
Bet vispārējā gadījumā starp puķiku un granītu atstājama vēdināma gaisa sprauga ~2cm biezumā. Tad nodrošināma gaisa ieplūde starp granīta plāksnēm spraugās.

Putoplasts nav hermētisks? Ekstrudētais? Šķirbas starp plāksnēm gan, bet priekš tam pastāv biezas plēves, to līmēšanas un "metināšanas" tehnoloģijas utt. Ap pamatiem vēlams veidot meliorāciju. Kur ēka ceļas? Pat ja purvelī, ūdeni teorētiski prom var aizdabūt ar sūkni ;)
Arī būvējot zemā (bet ne tikai zemā) vietā bez vēlmes pārveidot dabu var izmantot senču principu, kad "pamati", kas no mitruma nebaidās, turpinās vēl krietni virs durvju sliekšņa, savukārt siena, kas no mitruma baidās, sākas pietiekami tālu no lietus šļakatām un gruntsūdeņiem un kur tās apakša jau ir pietiekami nosegta ar jumta pārkari arī no augšas.

Paldies par idejām!

Ivar: nu granīta plāksnes varbūt oficiāli un lepni skan, teiksim vienkāršāk - šķelti laukakmeņi. Interesē optimāls risinājums nepaļaujoties uz kondicionēšanas sistēmu (respektīvi - vai var apgalvot, ka bez kondicionēšanas sistēmas būs bēdīgi - kapilārā mitruma uzkrāšanās būs nozīmīga ar no tā izrietošajām sekām).

Cik iedomājos, nosacīti šo sienas daļu varētu uzskatīt par puspagrabu. Kādi ir klasiski pielietotie hidrenes varianti puspagrabiem? Vai 2cm gaisa spraugu var aizstāt ar kādu reljefo materiālu (tas krietni atvieglotu apmūrēšanu)? Cik esmu pētījis dažādu reljefo ruļļmateriālu lietošanas instrukcijas itkā viss ir vienkārši - piemetam pie sienas un pieberam zemi (šajaa gadījuma - apmūrējam), augšu nenoslēdzam, lai tvaiko ārā (un nekur nekāda pieplūde netiek nodrošināta.

Vienstāv: Sorry neskaidri izteicos - tiešām domāju plākšņu savienojuma vietas + caurumus apmūrējuma enkurošanai. Kas attiecās uz gruntsūdeņiem (kas šajā gadījumā nav problēma) un šļakatām - skaidrs, ka tas ir cits jautājums un arī jārisina savādāk. Šoreiz interesee tieši kapilārā mitruma "ceļošana" (piemēram, kūstot sniegam) no grunts uz augšu pa apmūrējumu un tālāk pa spraugām horizontāli uz sienu. Plēvi itkā paredz arī projekts (kopā ar horizontālo hidroizolāciju klājam arī plēvi, ko uzlokam uz augšu), bet, pirmkārt, gribot negribot arī plēvē būs caurumi (enkurošanai), otrkārt, manuprāt, ņemoties ar plēvēm diezgan viegli kautko salaist dēlī (uzplēst). Tāpēc arī jautājums par to cik tas aktuāli.

Klasisks risinājums, ja pagraba sienas gribēja sausas, bija nožuvušu betonu smērēt ar bituma mastiku no ārpuses pirms apbēršanas. Šodien laikam jebkura plēve skaitās drošāka, turklāt tā var pasargāt arī putuplasta šķirbas. Nezinu, cik gar tādu pumpainās membrānas dažu mm šķirbu spēj iztvaikot un vai nav vienkāršāk likt piemēram parastu 1 mm biezu PE plēvi.

Bet ja virsū vēl grib apdari, tad nezinu. No klasiskajiem varētu ņemt ruberoīdu, kam viena puse ar akmentiņiem, gludo pusi pielīmēt ar mastiku bet pie akmeņainās līmēt apšuvumu ar javu, flīžu līmi vtml.
Kolumbijas Ķīvīte piedāvā trīsslāņu konstrukciju, laikam gan ne sausam pagrabam:
[www.columbia-kivi.lv]

Ja jau gruntsūdeņu naf, tad vienīgā problēma ir stipras lietusgāzes, kad zeme paliek slapja un kūstošs sniegs. Zem pamatu pēdas tāpat hidroizolācija nav iespējama, tātad uz augšu tāpat tas mitrums kapilāri celsies. Ja negribas, lai iesūcas no sāniem horizontāli, tad klasiski tiešām ir 2 kārtas bitumena mastikas smērēšana ar otu. Papildus tam var to ūdeni tai pamatu sienai vienkārši nelaist klāt. Manuprāt puķiks ir pietiekoši hermētisks, lai nekāds baigais slapjums tur iekšā netiktu, jo, ja gruntsūdeņu nav, tad reāls drauds ir nevis stāvošs ūdens, bet tekošš un prom tekošs, kura būs ļoti maz - es teiktu vērā neņemams daudzums. Kā to ūdeni klāt nelaist - manuprāt labs variants ir slīpā putuplasta iestrāde ap visas mājas pamatiem horizontāli. Es darīju tā - ap visu māju pa perimetru apmēram 15-20cm zem zemes ieraku slīpi ar kritumu prom no mājas ekstrudēto zaļo spundēto puķiku. Tas lietusūdeni un sniegūdeni pamatiem vienkārši nelaiž'klāt, turklāt ir papildus siltumizolācija pret pamatu izsalšanu - izcilāšanos. Šuves nehermetizēju, bet ja tas puķiks man to lietusūdeni vai sniegūdeni par 95% novada prom - ar to pilnīgi pietiek. Man jau liekas, ka tā betona kapilārā ūdensvadīšana ir nedaudz pārspīlēta - tas gan tāds absolūti subjektīvs spriedums. Piemēram, laivas piestātnes betona stabi ir uz aci mitri tikai kādus 10cm virs ūdens līmeņa. Varbūt vētra ūdensglāzē???
Ja ir augsti gruntsūdeņi, nu tad gan jau sienai jātur statiskais ūdens spiediens un tā jau ir pavisam cita opera, un pagraba siena jāceļ kā baseins.

aaaa, kādā slīpumā ieraki puķiku un kāds ir puķika joslas platums, augsni pamazām "nemazgā" nost? Pieņemu, ka uz puķika ir melnzeme?

Piemūrēšanu var veikt izmantojot izvelkamu ribotu veidni. Piemēram kantainos plastikāta profilus elektroinstalācijas izvilkšanai uz sienām. Ja izmanto stingru - mazrūkošu javu, tad veicot piemūrējumus, šos profilus pakāpeniski velk uz augšu un veidojas vēdināmi gaisa kanāli.

Slīpumu nemērīju, nu uz aci lai ir normāli slīps, apmēram kādi 10 grādi varēja būt. Vispār šitais slīpais puķiks uz zemes skandināvijā tiek ļoti plaši izmantots pamatu aizsardzībai pret izsalāsanu. Viņi liek 1.5mterus no pamatiem un 15cm biezu, bet nu es šitādu nevarēju atļauties. Liku 1 plāksni gareniski, resp., ņēmu BASF Styrodur zaļo puķiku (5 cm) un liku plāksnes garo malu gar mājas pamatiem. Plāksnes apmēram 1,2x0.6m, tātad man 60cm tas puķiks no pamatiem. Sākumā biju domājis likt gareniski tos 1.2m, bet baigi sālīti sanāca.
Ūdens nekur neko nost neskalo, jo man tas puķiks parakts zem krietna zemes slāņa - nu kādi 15-20cm.

aaaa, vai pie pamatiem ierīkoji arī drenāžu? Ja jā, kā tā novietota attiecībā pret puķiku - sanāk zem puķika (tuvāk pie pamata) vai zem puķika kantes (to 60cm attālumā no pamata)? Nez kāds būtu loģiskākais drenāžas novietojums?