Kāds ļaudīm viedoklis un pieredze - vai metāla kolonnu (kvadrātveida cauruli), kas izmantota nesošajā konstrukcijā ēkas ārsienā nepieciešams aizpildīt un ar ko (abi gali būs aizmetināti)?

Tas atkarīgs cik kapitāli ēku vēlies celt. Cik zināms, tad veicot vienkāršotu metināšanu ar roku vai pusautomātu metāla elementam iekšpusē vakumu, nemainīgu gāzveida vidi diezin vai varēs dabūt. Tapēc kolonai paliekot dobjai, tās iekšpusē veidosies korozija gaisa mitruma kondensācijas iespaidā, līdzīgi nevēdināmiem metāla jumtiem. Tā, ka kolonnas vēdināšana šo kondensātmitrumu 100% neizvadīs, tad labāk to aizpildīt.
Mans ieteikums iepildīt sausu smilts cementa maisījumu 1:3, kur mitruma kondensācijas rezultātā cements uzsūks mitrumu no gaisa un traucēs korodēt metālam kolonnā. Metāla vienkāršota grunts ir cementa piens.

Metāla kolonas parasti aizpilda ar betonu tikai tad, kad vēlas paaugstināt to ugunsizturības klasi, t.sk., lai kolona nebūtu jākrāso ar ugunsizturīgo krāsojumu, kas ir dārgāks kā aizpildījums (tiek pieņemts, ka metālam bez ugunsizturīgā krāsojuma vai aizpildījuma ir tikai REI 15min).

Manuprāt lielāks trūkums par iespējamo koroziju būs skaņa, ja kāds pie tās trubas pieskarsies ar cietu priekšmetu, un te līdzētu parasta smilts. Savukārt pret koroziju var iepūst šķidro auto bitumu:
[www.hagmans.se]
un kolonnas apakšas vākā atstāt nelielu caurumiņu.
No gruntīm uz ūdens bāzes par labu esmu atzinis Polyline RustOff, tiesa, nav pati lētākā.

Ēku paredzēts celt viskapitālāko :) - nav nekādas vēlēšanās pārskatāmā nākotnē nodarboties ar šo jautājumu atkārtoti. Biju dzirdējis par kolonnu aizpildīšanu ar izkarsētām smiltīm. Jautājums, vai izkarsētas smiltis var aizstāt ar kādu citu "bez-organikas" materiālu - piemēram, smalkas frakcijas keramzītu? Kaut vai maisījumā ar cementu.

Vai pareizi saprotu loģiku - neaizpildot viss esošais mitrums kondensēsies uz kolonnas sienām, savukārt aizpildot ar kautko - materiāla virsmas lielums uz kā kondensēties ir daudzkārt lielāks, līdz ar to mazāk kondensēsies tieši uz metāla?

Mitruma teoriju atļaušos nosaukt par vistīrāko sviestu. Ja kolonnai abi gali aizmetināti - kāds tur mitrums? No kurienes? Korozija notiek ar gaisa skābekli mitrā vidē. Gali ciet - nekas nekur nekorodēs kaut miljons gadu. Turklāt metāls mitrumu nevada un cauri nelaiž, tas pats ar skābekli, citādi jau visas zemūdenes būtu sen piesūkušās ar ūdeni un skābekļa baloni tukši.
No korozijas viedokļa neko pildīt točno nevajag, ja no stiprības viedokļa, vai ugunsdrošības viedokļa - to es nezinu, varbūt. Es tikai nesaprotu, ko tās smiltis tur dos, pret tukšu cauruli - manuprāt tieši tas pats.

Var jau gadīties, ka nemainīgā klimatā stāvošā tilpumā nekad nekas neiesūksies. Pat vienas diennakts laikā mainīgajos āra apstākļos gan tas tā nebūtu. Pat velosipēdam ir manis minētie drenāžas-ventilācijas caurumi, par auto pat nerunāsim. Ar skābekļa balonu diez vai var līdzināt, vismaz es, ja metinātu kolonnas galus, diez vai uztrauktos, vai kautkur zem kušņiem nav palicis caurums.

Lai nodorsinatu skanas izolaciju, var pildit ar smiltim. Ja jadoma ari par nesosam konstrukcijam un smagumizturibu, tad jau tikai betons vien atliek.

Vislabākos rezultātus sasniedz tērauda konstrukcijas cinkojot un savienojuma mezglus saskrūvējot vai kniedējot...vairāk par koroziju dobas tērauda konstrukcijas iebūvē kādā ārsienā jādomā par aukstuma tiltu veidošanos un ar betonu tērauda konstrukcijas aizpilda tādēļ, ka abiem ir tuvu līdzīgi izplešanās koeficenti siltumizmaiņu ietekmē... parasti karkasa kolonnas iebūvē telpā (apkurinātā zonā), kur temperatūra un līdz ar to konstrukcija svārstās maz.

Kolonnas piepildīšana ar betonu dod papildu izturību, "klusumu" un korozijas aizsardzību (sārmainā betona vide inhibē rūsu, vismaz uz ievērojamu laiku). Katru no šīm īpašībām atsevišķi var iegūt ar citiem risinājumiem - svina skrotis klusumam (ekstrēms sviests, protams), karstā cinkošana pret rūsu (padārgi, bet nelielos apjomos paciešami) un izturībai laikam vairs tikai ar karstu metālu pieliet, vai kādu papildu dzelzi tajā betonā iespraust :) . Katrā ziņā minētais keramzīts neko daudz nedod, jo ir par vieglu skaņas izolācijai unpārējam vispār neder. Piejauc betonam, ja nav keramzītu zēl ;)
Man pašam ārpusē ir betonu pldītas kolonnas, nenožēloju, ka to izdarīju.

Ja kolonas ir ēkas sienā (iekšā) un siena no nedegošiem materiāliem, tad tās nav nepieciešam aizsargāt pat no ugunsdrošības viedokļa. Nevajag piepildīt arī arī no akustisko prasību aspekta. Pie tam neaizpildīta kolonai ir labāka siltumpretestība, kā aizbetonētai vai piebērtai ar smiltīm.
Arī cinkot nevajag, bet tikai nogruntēt.
ja gali aizmetināti, tad nekas tur iekšā nekondensēsies (bet, ja no mitruma kolonas gaisā būs kas nedaudz palicis, tad tas izreāģēs ar Fe, un mitruma, kam kondensēties vairāk nebūs.

Es ieteiktu ieliet betonu, jebkurā gadījumā būs izturīgāks.

Kaut kādas muļķības te daži sarakstījuši par to aizpildīšanu ar betonu un smiltīm - prieks kam tas vajadzīgs??
Ko tad jūs darītu, ja būtu, teiksim, kopne no cauruļveida profiliem- arī pielietu pilnu ar betonu? :D

Var kolonnu aizpildīt ar betonu ja nav ko darīt un gribas izmest naudu vējā. Pliks betons ar kolonnas metālu nesaķeras un praktiski nestspēju palielina par apaļu nulli. Cita lieta ir ja kolonnas šķērsgriezums ir liels, tad, ja ir pieeja piemēram, saliktai kolonnai no diviem U dzelžiem, var piemetināt pretbīdņus un ielikt kādu stiegrojumu, palielinot nestspēju, taču darbs neatsvers ieguvumu. Par ugunsizturību kvadrātveida vai apaļa šķērsgriezuma kolonnai - vai tad tā deg no iekšpuses? Šāda kolonna ir jāaizsargā no ārpuses nevis iekšpuses. Par kondensātu - nu sviests gatavais!