Jautājums tāds, kur paliek mansarda kondensāts?
Ir māja, ir slīps Jumts, kurā ir logs.
Slīpajā daļā ir kondensāta + vējplēve, tajā veidojas kautkādas rasas/ kondensāta piles. Sekojoši tās gravitācijas ietekmē tek lejup, bet tur šeku reku jumta logs.
Kur ta paliek tā pile?

Tā pat arī jautājums - sanāca uzkāpt bēniņos (dažus kabeļus pārkārtot). nejauši uzgrūdos slapjai vietai. sapratu ka tas ir tas kondensāts, kas kautkādā veidā uz vates trāpīja. Galīgi nesapratu kāpēc....
plēve likta ar 20cm pārliku, pareizajā virzienā.
'
Un visbeidzot jautājums - vai jumta spāres nepaliek mitras no šitās paša plēves?
pastarpināti vai nepastarpināti, bet tomēr tas viss ir piesists pie koka

1. Ap jumta logu jābūt iespējai kondensātam aptecēt, ja tā nav, kaut kas tur jāpārbūvē.
2. Kondensāta plēve (lētākā gala- tā kura laiž cauri mitrumu) jāiebūvē ar vismaz 5 cm brīvrūmi zem plēves, starp balstiem plēve ieliecas un viss mitrums krājas nosacītā teknē starp balstiem (spārēm); spārem tādējādi kondensāta mitrums tiek nosacīti maz, kas savukārt "sausajā" laikā brīvrūmē izžūst...Problēmu vietas ir visādas jumta izbūves, tās prasa konkrētu citādu risinājumu. Sarežģītas konfigurācijas jumtiem ar dažādām izbūvēm un izvadiem lietderīgāk ir pielietot kondensāta plēvi, kas nelaiž cauri mitrumu un salīmējas bezšuvju segumā: par ~2x lielāku cenu kreņķu nekādu.

nu ir taa ka,ja logam ir pareizi samonteets pieslegums un pleeve ir uzlivilkta pareizi,tad viam kondensaatam vajag noteceet pa plevi,apkaaart logam...un peec tam teknee:) ja vien jumikji tev tur nav ko sajaajushi. ja tev ir normala pretkondensata pleeve spaares nekadi nebus mitras,jo spaares paliek zem pleves un pleve tiek pienaglota pie spaares ar 25mm biezu starpliku...taa teikt gaisa skjirba sanaak prieksh veedinaashanaas.

Gribētos gan zināt, kā kondensāta plēve var beigties teknē - vot tādu meistarstiķi gan es labprāt redzētu dabā. Parasti kondensāta plēve ar nokari veidzas vēja kastē.
Un nostiept viņu tiešām nedrīkst, viņai jābūt ar izliekumiem. Un jumta logiem nekādam kondensātam nav no kurienes ņemties, jo jebkuram jumta logam komplektā nāk plēves svārciņš, kuru salīmē ar tvaika barjeru no telpas puses - tur viss sen ir izdomāts, un piedevām pavisam vienkārši.

Ar tām plēvēm ir daudz neskaidrību no tā brīža kad tās ieviesam un pielietojam. Tad arī brīnamies kā plēves darbojas un kur tās jāpielieto.
Daudzas mājas jau tiek parbūvētas pateicoties nepareizam plēvju pielietojumam.
sk
[www.rbb.lv]
Māju var uzbūvet arī bez plēvēm un liekām raizēm.

Vai gudrie RBB pārstāvji var padalīties ar reāliem "lauka testu" rezultātiem, kur tiek mērīta mitras siltumizolācijas siltumpretestība??? Zem jumta ārā stāvoša ekovates pika paliek reāli mitra, līdzīgi kā noliekot ārā kartona kasti tā kļūst mitra.
Un, ja ekovatei nav tvaika barjeras no telpas puses, tad pie tagadējiem -10 aiz loga rasas punkts 100% atrodas vatē, un ja tvaika barjeras nav tā ir praktiski slapja. Viena lieta ir mērījumus izdarīt laboratorijas telpā, otra reāli dabā.
Par šo iedomājos nesen ņemot no cepeškrāsns karstu paplāti. Pagadījās paņemt mitru trauku dvieli, kā rezultātā gandrīz apdedzinājos, jo sausam un mitram tā siltumpretestība laikam nav pat salīdzināma. Ar sausu tu mierīgi izņem lēnā garā, kamēr mitrs izkarsa cauri praktiski momentā.

to aaaa ...man majai jumta kondensata pleves areejaa mala iet pat tekni nevis beidzas veeja kastee!!VAr jau tur veel visko sadomaat bet tas bija pagaidaam labaakais risinaajums!!

Viena lieta ir mērījumus izdarīt laboratorijas telpā, otra reāli dabā.
Mēs piedāvājam veikt katram mūsu klientam veikt mērijumus pēcpaveiktā darba reāli dabā, kas bieži arī tiek darīts. Mērījumus veic neatkarīga kompanijas, vismas 5 gadu pieredzi šaja jomā sk www.rbb.lv video.
Ir mājas kas pie -15 tiek kurinātas ar vienu krāsni 150m2 patērējot 16-24 pagalēm dienā vai ar elektrisko sildītāju 15-20kw diena.