UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Dienas jautājums :  Building.Lv Forums

Iet uz lapu: Iepriekšējā12
Pašreizējā: 2 no 2
Re: akumulācijas tvertne
Autors: Rx (91.188.39.---)
Datums: 15/09/2011 16:25

Drēgnajiem rudens un pavasara laikos tiešām var izmantot akumulatoru, ļoti efektīgi: Ar vienu klēpi malkas trīs dienas komforts mājās.Un ja sakāt ka vājākā režīmā pirts mājās, tad protams pārpalikušo enerģiju var uzkrāt akumulatorā, tikai ziemā tas nefunkcionēs tā, kā citiem, ar pareizu krāsni ar palielināto jaudu .

Re: akumulācijas tvertne
Autors: khe (78.84.204.---)
Datums: 16/09/2011 14:30

Vienk ar mazo loku jau nepietiks, tur vēl ūdens plūsmas ātrumam katlā ari bij jābūt mazam, pretēji parastajiem apkures katliem...Tas tāds dīvains veidojums, kam gribas, lai atgaitā dotu 60, bet ūdens tajā kustētos ar pašteces ātrumu pašā katlā(izejot no tiem ienākošajiem 60), neskatoties uz patērēto. Gan jau ka varētu piekombinēt nelielu aķi, lai starpsezonā nav jācepjas, bet nez vai tas būs vienkārši.. Būtu interesanti foto no šīs ķibeles un citu lietotāju komentāri...

Re: akumulācijas tvertne
Autors: heating (203.116.251.---)
Datums: 16/09/2011 17:36

Man ir divas akk. tvertnes pa 1m3!1Vel joprojaam taisu expermentus!!Kur ir siltaas griidas ir ok bet kur radiatori sat tad iepluust pa daudz siltuma!!Bet taa pat reguleet var ar termogalvaam!!Esmu apmierinaats jo piesildu tvretnes un katlu var beigt kurinaat!!
Par automatiku.....isti nesaprotu kapeec tiek daudzaas vietaas piemineta ara temperatuura?Mani interesee cik temp. ir majaa ieksaa nevis atmosfeera!!!
Man automatika tika likta bez gataviem blokiem utt. bet taa pat sanaca savi 300Ls!!
Visa sisteem ir sadaliita pa atseviskiem elementiem....silta udens bolers atsevisks loks,siltaas griidas un radiatori...........katram lokam savs suknis!
Vel isti neemu parliecinaats par akk.ievadu un izvadu pareiziibu jo karstais udens ienaak pa augsu un uz sisteemu aiziet pe leju..

Re: akumulācijas tvertne
Autors: khe (78.84.204.---)
Datums: 17/09/2011 12:33

Ļoti veiksmīgi to trīsgaitnieku, kas padod temp uz radžikiem groza piem ESBEs 90K2, vai jaunie CRA121. Vak serviss, man liekas, ved ESBi iekšā. Kad siltāks laiks - vienk pagriez regulatoru uz 45-50 grādiem, bet pārejo lai dara radžiku termogalvas.
Atpakaļejošā ūdens pievada problēmu, man liekas, veiksmīgi risina daži aķu ražotāji, kas ievadu no radžikiem liek pašā apakšā, bet iekšpusē uz augšu turpinās resna caurule, kas sacaurumota sānos, lai ienākošais ūdens izplūstu aķī atkarībā no temp, noslāņojuma. Augšējais gals tai caurulei ir ciet.
Bet Stropuva, Rudesta, Žvake, Liepsnele un taml ir katli ar ļoti īpašām prasībām pret ūdens temp un plūsmu pašā katlā, tāpēc pievienojot aķus jānodrošina tā lēnā ūdens kustība un ari ieejošā ūdens temp katlā. Ari stipri samazināt paredzēto jaudu(tāpat kā citiem parastiem katliem) piem rudenī, vai pavasarī nav ietecams - vedosies tas aizkvēpums, sodrēji un sazin vēl kas.. Pārsniedzot jaudu atkal malka lido skurstenī...

Re: akumulācijas tvertne
Autors: Gunārs Plūme (81.198.8.---)
Datums: 05/01/2013 10:34

andrek Wrote:
-------------------------------------------------------
> Akumulācijas tvertnes nepieciešamību nosaka
> pielietojamā kurināmā veids- cietam kurināmam
> akumulācija obligāta (bez debatēm, ir LBN norma
> tāda), gāzes jeb šķidrā automātam
> akulumācijai nav jēgas.

Re: akumulācijas tvertne
Autors: Gunārs Plū (81.198.8.---)
Datums: 05/01/2013 10:42

Esmu siltumtehniķis. Daudz lasīju un dzirdēju par akumulācijas tvertnēm. Tagad vēlos atrast sev īsto precīzo katla un tvertnes aprēķinu 13 kW apkurei um 8 kW karstajam ūdenim. Būs arī saules kolektors pievienots (siltujam laikam). Māja tiks siltināta ar 150 vai 100mm minerālvati.
Paldies.
Laimīgu Jauno gadu!

Re: akumulācijas tvertne
Autors: soseds2 (81.198.247.---)
Datums: 05/01/2013 22:05

Aķim 50L x 1kw
Visu summē kopā un būs katla jauda. Jo jaudīgāks katls, jo ātrāk uzlādēs aķi. Saules kolektors jau droši, ka karstā priekšsildīšanai.

Mana pieredze ar akumulācijas tvertni.
Autors: Māris Lielvārde (87.110.16.---)
Datums: 01/10/2018 11:27

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Lūdzu izlasiet Foruma sasraksti www.omulis.lv ,
> forums, Apkures sistēmas izvēle un iegāde.
> Ēriks Rx ir mani komenti.... Tad arī jautājumi
> tiks atbildēti!

Re: Mana pieredze ar akumulācijas tvertni.
Autors: Māris Lielvārde (87.110.16.---)
Datums: 01/10/2018 11:30

Vēlos padalīties nelielā pieredzē par apkures sistēmām ar akumulācijas tvertnēm un pārbaudītu automātiku ,kas nevainojami kontrolē visu sistēmas darbību. Mēģināšu pamatot priekš kam un kādos gadījumos ,manuprāt, nepieciešama akumulācijas tvertne.
To ieteicams lietot apkures katliem ar inerci-t.i. katliem ,kuri pēc aktivizēšanas lietderību sasniedz ilgstošā gatavības un darbības procesā. Granulu un malkas katliem (arī modernajiem granulu katliem) Sienas gāzes un maza tilpuma dīzeļkatliem to nevajag ,jo aizdedze notiek momentāli ar dzirksteli ,bez īpaša enerģijas patēriņa un katla mazais tilpums līdz lietderībai tiek uzsildīts ļoti īsā laikā un nekaitē katlam un jūsu komfortam.
Kādas priekšrocības ir granulu katliem vai citu veidu katliem ar granulu degli ar izolētu akumulācijas tvertni.
Lieta ko daudzi negrib sadzirdēt un ievērot . Katlam darbībā ,atpakaļgaitas kontūrā pirms ieejas katlā , nepieciešama 60 gr. t lai katla kurtuve neaprasotu un degšanas procesā sodrēji neliptu pie šī mitruma. (lai katls neapaugtu un nemazinātos tā lietderība)
1. Ar tvertni. Šādai sistēmai katla un degļa uzdevums ir tikai uz vienīgi uzsildīt akumulācijas tvertni. Katla deglis var darboties ar pilnu jaudu kamēr tiek sasniegta vēlamā max. t akumulācijas tvertnē. 85 gr. Nepieciešamo 60 gr. t katla atpakaļģitas plūsmā nodrošina mazais un lielais cirkulācijas loks starp katlu un akum. tverni izmantojot 3 gaitas rotācijas vārstu ko regulē servomotors un automātika. Tātad ,manā variantā , jaudīgs sūknis kas ieslēdzās kad dūmgāzes katla izplūdē sasniedz 100 gr.t nodrošina cirkulāciju pa mazo loku, un deglis ātri sasilda katlu līdz lietderībai. Sasniedzot 60 gr. katla atpakaļgaitas kontūrā – plūsma pamazām novirzās uz akumulācijas tvertni pa lielo loku līdz sasniedz 85 gr. akumulācijas tvertnes apakšdaļā. Manā variantā uz to brīdi tiek iegūta 1000 litru 85 gr. apkures šķidruma.Tālāk jau no akumulācijas tvertnes paaugstinātas t siltumenerģija tiek sadalīta katram siltumpatēriņa mezglam precīzi pēc vajadzības ko nodrošina automātika.Deglis strādā vienmērīgi un lietderīgi nesamazinot jaudu darbības laikā,jo jaudīgais sūknis spēj nogādāt saražoto uz akumulācijas tvertni. Katla kurtuve būs viegli kopjama bez metāliskām birstēm un skrāpjiem.
Bez tvertnes. Katla temperatūra jāuztur jums vēlamā radiatoru temperatūrā . Parasti ap 60 gr. Kas veido katla atpakaļgaitas plūsmā temp. zem 60 gr, kas izraisa kurtuves svīsšanu un kurtuves apaugšanu. Protams var izveidot mazo un lielo apkures loku un izmantot katla aizsardzības mehānismu-trīsgaitas termovārstu kurš strādā neprecīzi, mēdz iestrēgt un darbības laikā nav iespēju novērst defektu un ir apgrūtināti kontrolējams. Tātad esiet spiesti katlā uzturēt temperatūru virs jums nepieciešamās , jo šī t nepieciešama lai nesvīstu katls un šī liekā enerģija iet laukā pa skursteni. Ja ,šķietami, ekanomējot katla temperatūru uzturēsiet zem 60 gr. atpakaļgaitas kontūrā-katla kurtuve apaugs. Katla tīrīšana būs apgrūtināta. Zudīs katla lietderība un tā mūžs samazināsies.
2. Ar tvertni. Sūkņa darbību starp akum. tvertni un katlu pēc degļa ieslēgšanās un izslēgšanās regulē dūmgāzu termoslēdzis. Tātad sūknis ieslēdzas kad dūmgāzu temperatūra katla skursteņa izejā ir 100 gr.un augstāk un izslēdzās ja dūmgāzu t ir zem 100 gr. Tātad kuršanās process nenotiek un katls siltumu vairs neatdod. Cirkulācija uz akum . tvertni ar sūkni tiek pārtraukta. Plūsmu pretējā virzienā nedod pretvārsts ar klapi.
Pēc neilga pašplūsmas procesa t atpakaļgaitas kontūrā starp katlu un akum tvertni samazinās zem 60 gr. un 3 gaitas vārsts automātikas vadīts pilnīgi noslēdz plūsmu starp katlu un akum. tvertni, lai katls kuru dzesē vilkme caur skursteni nekļūtu par parazītu-patērētāju kas dzesē akumulācijas tvertni. Šādā veidā katla t līdz nākošai ieslēgšanās reizei vēl saglabājas ap 50 gr. t un pēc degļa ieslēgšanās ļoti ātri sasniedz lietderību un pēc neilga mirkļa sāk atdot siltumu uz akumulācijas tvertni.

Bez tvertnes. Ja netiek izmantots termoslēdzis sūknim starp katlu un apkures loku sistēmu, tad katls cirkulācijas rezultātā tiek pilnībā atdzesēts. Ieslēdzoties deglim nākamreiz pēc pieprasījuma ,tam darbs jāsāk no pazeminātas katla t.
Ja arī tiek izmantots termoslēdzis kas ierobežos cirkulāciju ar pazeminātu temperatūru pa apkures lokiem pēc degļa izslēgšanās, tad cirkulācija notiek caur katlu ,kurš kļūst par parzītu-patērētāju , jo to dzesē vilkme caur skursteni.
Tātad sanāk kad katls sākotnēji uzsilda sistēmu, bet pēc tam pats palīdz to paātrināti atdzesēt. Variantā ja pēc degļa izslēgšanās notiek cirkulācija caur katlu.

3. Ar tvertni. Manā variantā katla deglis ieslēdzas kad akum. tvertnes augšdaļā t ir nokritusies līdz 55 gr. un izslēdzas kad t akum. tvertnes apakšdaļā sasniedz 85 gr. Starpības starp 55-85gr. pacelšanai deglis darbojās ,vidēji , 2 stundas un patērē 10-11 kg. Granulas. Atkarīgs no granulu kvalitātes. Izmantojot sistēmu tikai karstā ūdens ražošanai ,kura t automātika uztur 65 gr. degļa darbības intervāls ir ,vdēji, 2,5 diennaktis (Sūknis starp 100 l komb. boileri un akum tvertni ieslēdzas kad t boilerī ir 60gr. un izslēdzas kad t boilerī sasniedz 65gr.) Apkures sistēma var darboties vienlaicīgi ar karstā ūdens sagatavošnu. Nav vajadzīga karstā ūdens prioritātes funkcija (kad izslēdzās apkure lai sagatavotu karsto ūdeni). Karstā ūdens temperatūru netraucēti varu uzturēt augstu.
Bez tvertnes. Karstā ūdens t nevar būt augstāka kā katla (radiatoru) t , ja netiek izmantota kāda papildu automātika kas nodrošina karstā ūdens prioritāti. Ja karstā ūdens t būs zem 55 gr un to lietosim uzturā , iespējams ieķert kādu nelabo leģionellas baktēriju. Tādā, ierastā pie mums ,degļa standarta uzstādīšanas piedāvājumu variantā –karstais ūdens netiks sagatavots kamēr neislēgsies deglis. Bet ja degli izmantosim tikai karstā ūdens sagatavošanai, tas ieslēgsies un izslēgsies ļoti bieži kas negatīvi priekš maciņa atsauksies uz degļa aizdedzes sistēmas mūžu un elektroenerģijas patēriņu.
4. Ar tvertni. Temperatūru apkures lokos var uzturēt ļoti zemu nekaitējot apkures katlam un tā visu laiku ir vienmērīga. Vienīgā temperatūru svārstība apkures lokos notiek mainoties laika apstākļiem t.i. temperatūrai ārā ,ko automātika, pēc iepriekšuzstādītas līknes, regulē. Temperatūra tiek regulēta izmantojot apkures kontūra mazo un lielo loku. Automātika kontrolē apkures loku temperatūru un vajadzības gadījumā ar 3gaitas vārsta un servomotora palīdzību novirza plūsmu no akumulācijas tvertnes lai paaugstinātu konkrētā apkures loka t. Izmantojot degli gan apkurei, gan karstā ūdens sagatavošanai ,manā variantā, degļa ieslēgšanās intervāls ir no 8-24 st. 100 m2 apkurināmās platības mājai. Degli ieslēdz komutācijas relejs kas uztur saikni ar akumulācijas tvertnes 55-85 gr.t. termoslēdžiem.
Tātad deglis ieslēdzas ,salīdzinoši, reti un ietaupa elektroenerģiju, degļa granulu aizdedzināšanas tenu un kokskaidu garanulas kuras katru reizi pirms ielēgšanās degļa automātika ieber ar ,,rezervi,,. Temperatūru konkrētās telpās uztur radiatoru termogalvas. Kopumā temperatūru svārstības telpās kontrolē telpas termostats, kurš dod komandu uz apkures automātiku . Automātika attiecīgi ieslēdz vai izslēdz apkures sūkni un atver vai aizver cirkulācijas lokus. Katlam izveidots avārijas manuālas atiestatīšanas drošības termoslēdzis ,kas atslēdz deglim elektrības padevi ,ja katla turpgaitas kontūra plūsmas izejā , kaut kāda iemesla dēļ sasniegusi 100 gr t.

Bez tvertnes. Temperatūra apkures lokā ir mainīga ,kas ietekmē komfortu. Degli ieslēdz un izslēdz telpas termostats atkarībā no telpas temperatūras. Uzturot apkures lokā cirkulācijā caur katlu zemu t , ja atpakaļgaitas kontūrā pirms ieejas katlā t būs zemāka par 60 gr. , katla kurtuve svīdīs un apaugs, kas novedīs pie apgrūtinātas tīrīšanas, lietderības zuduma un katla mūža ilguma samazināšanas. Uzturot augstāku temperatūru katlā kā mums nepieciešams ,iespējams ,neizmantoto enerģiju un izmantoto naudiņu palaižam laukā pa skursteni. Degļa ieslēgšana un izslēgšana ar telpas termostatu atkarībā no telpas temperatūras izmaiņām, padara ļoti biežu degļa ieslēgšanos un izslēgšanos, kas noved pie aizdedzes tena izbeigšanās. Degļa granulu aizdedzināšanas tens paredzēts , ja nemaldos ,kaut kādām 10 000 reizēm un maksā, laikam, 60-80 eur. Vienā aizdedzināšanas reizē tas darbojās kādas 3-5 minūtes un tērē 300w. Granulas aidedzināšanas posmam degļa automātika pieber ar uzviju. Ir varianti kad šāda veida sistēmā degļis vai granulu katls darbojās gandrīz visu laiku nepārtrauktā režīmā. Tad tens ieaupās , bet nav ,gan, dzirdēts kad šī varianta īpašnieki ļoti ,,starotu,, par kurināmo granulu patēriņu.
Protams, šāds variants bez akumulācijas tvertnes ir krietni vienkāršāks, ātrāk uzstādāms, un sākuma stadijā lētāks, jo vajadzīgs tikai saprotošs darbu izpildītājs kas nesačakarēs jūsu katla durvis bet ieliks tajās degli tajā vietā kur vajag, deglis par aptuveni 1000eur, un telpas termostats no 30-150 eur , kas slēdzelēs iekšā –ārā jūsu degli .
Manā variantā ir pielāgots austriešu Herz Nos 25 kw dīzeļkatls ar 50 kw granulu degli Ferroli SUN p 12, kuram diezgan stipri izmainīti rūpnīcas uzstādījumi un atstāta ievērojama jaudas rezerve. Kā arī lieliskā poļu automātika Tech eu 408n ar skārienjūtīgu ekrānu un neskaitāmām funkcijām par saprātīgu cenu.
Viss darbojās lieliski. Bet pie visa labā cilvēks ļoti ātri pierod un sāk izlaisties. Iepatīkās regulārā komforta temperatūra mājās un 1 grāda temperatūras atšķirību uzrez jau izjūtam kā diskomfortu. Tas būtu sīkums,bet sāk besīt tā iknedēļas katla tīrīšana, kur tie sodrēji un pelni tomēr lidinās un bez labā putekļusūcēja Lavor Ashley Kombi neiztikt. Sāku jau nožēlot kad ,,nesakašāju,, naudiņas katlam kurš pats sev attīra siltummaiņus. Ne jau neadekvātās cenas Herz katlam, bet vismaz Horvātu Centrometal Pel-Tec vai Domusa to vajadzēja izdarīt.
Noteikti pirktu katlu ar vertikāliem siltummaiņiem, (Herz, Pel-Tec, Domusa) kur sodrēji ko automātika no tiem attīra, un pelni no kurtuves paši sabirst atvilktnēs . Tās 1x mēnesī jau var atļauties iznest un biku biežāk granulas bunkurā piebērt.
Nepirktu pats un neieteiktu citiem vecā tipa ogļu katlus ar ,,vulkāna,, tipa granulu padevi ar horizontāliem plauktu siltummaiņiem. Piemēram Sokol un tamlīdzīgie.Tur pie vecā tipa katla piestrādājuši dizaineri un un uzlikta kārdinoša Plum automātika ar skārienjūtīgu ekrānu. Īstenībā tas pats vecais bīstamais oģļu katls, kurš bez akumulācijas tvertnes bieži slēdzelēsies iekšā un ārā. Vai citos variantos vēl pirmskara sistēma -uzturēs kontrolliesmu. Negribās iedziļināties kā tikts galā ar bīstamo šneku ,pa kuru liesma ,itkā, varēja nokļūt degvielas krātuvē, jo pietiek ar horizontālajiem vai ,kaut vai, vertikāliem plauktiem kas pašam katru nedēļu jāpucē. Arī ja liesmas bunkurā nenonākšanas variants ,kur uzkarstot šnekam izkūst parafīns un pielejās mehānisms ar ūdeni , aizvietots ar krātuves hermētisku vāku kuru nedrīkst atvērt degļa darbības laikā lai bunkurā neielaiztu gaisu, vai šneku taustošs sensors, kas ar temperatūras rezervi izslēgs degli-tas kaut kā nepārliecina kad es gribētu šāda veida uzprišinātu pirmskara katlu par tādu naudu. Negribētos arī dzirdēt lielo speciālistu un dīleru viedokļus ,kuri uzskata kad katlu nevajag tīrīt vai to 1x gadā jādara, kad temperatūrai skurstenī nav nozīmes, kad vislabākais ir viņa šķūnītī paštaisītais katls, čehu čuguna Viadrus vai tam līdzīgie katli ,kuriem no kurtuves durtiņām var gaismu no skursteņa redzēt u.t.t. Bija laiki kad tikai tādus izmantoja, un vēl šodien tos var pielāgot granulu degļiem. Tomēr diezgan jāpapūlās lai to temperatūru skurstenī tādiem katliem dabūtu ap 150 grādiem un lai mēs tos nekurinātu ar naudiņu. Arī lai ziemas sporta veidu cienītājiem vēl paliktu cerības redzēt sniegu un termometrus ārā ar - zīmi.

Re: Mana pieredze ar akumulācijas tvertni.
Autors: daudzjautajumi (195.13.215.---)
Datums: 01/10/2018 12:02

ir te kāds meistars? vajag Pļaviņās uzstādīt jaunu katlu un aku.

Re: Mana pieredze ar akumulācijas tvertni.
Autors: Georgs999 (81.198.4.---)
Datums: 01/10/2018 14:02

Ir zināms viens labs aku racējs no latgales puses.



daudzjautajumi Wrote:
-------------------------------------------------------
> ir te kāds meistars? vajag Pļaviņās uzstādīt
> jaunu katlu un aku.

Iet uz lapu: Iepriekšējā12
Pašreizējā: 2 no 2


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 ********   **    **  ********   **     **  ******** 
 **     **  ***   **  **     **  **     **     **    
 **     **  ****  **  **     **  **     **     **    
 ********   ** ** **  **     **  **     **     **    
 **         **  ****  **     **   **   **      **    
 **         **   ***  **     **    ** **       **    
 **         **    **  ********      ***        **    

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.