Sveicinati!
skatos peec gulbuuves - pirtinjas kur kaadu briidi arii padziivot vareetu.
optimaals izmers pa aarsienaam manupraat buutu 7x8 vai 7x9 metri.
vidriizaak gan bez pagraba - gruntsuudenji stipri augsti - pavsasros un rudenjos meedz buut centimetrus 20 zem virszemes liimenja.
grunts - maali.
tad nu domaaju - lentveida, jeb "plaaksni"?
svars taadai gulbuuves maajai, manupraat nav liels ( pusotrstaava - mansarda izbvuuve ""otrajaa" staavaa ). pareekinaaju betona pateerinju - lentveida pamati metru augsti ( dzilji) un 40 cm biezi - betona aiziet ap kaukaadi 10 procenti vien mazaak, nekaa 30cm biezai plaaksnei.
toties ja lejam plaaksni - melnaa griida mums, skaiti, jau ir - ir i kur kraasni likt, i ar uudens savaakshanu pirts / mazgaashanaas telpaa probleemu mazaak,un so.
kaa tur reaali ir, un kaa plaaksnes gadiijumaa buutu optimaalaak siltinaat?
vai 30 cm biezums buut pietiekams? cik daudz un kaadu armatuuru tur buut labi iegruust?
pamatni domaaju, buutu labi taisiit shaadi: nonjemt melno augsnes virskaartu ( apm 30 centimetri ) eekas laukumaa + kaadi 50 cm uz katru pusi. sabeert vietaa granti, lai ir apm kaadi centimetri 20 virs apkaarteejaa liimenja, noblieteet, noklaat kaadu 0.2 mm polietileena pleevi, un liet virsuu plaaksni?
ir jau arii vieteejaa grunts, bet to beert zem pamatnes laikam nebuut praata darbs - i seediisies nevienmeeriigi...

Neko sev "pirtiņa" 7x9=63.
Pirmkārt jau specpasūtījums, jo garākais tipveida mežizstrādes produkts ir 6 m, vai arī stiķētas sienas vtml. vipendroni.
Tā kā pirts plāns dalīsies daļās slapjā/sausā, tāpat var dalīt pamatus. Vienīgais, kur betona plāksnē kanalizāciju saliksi, tur viņa mūžam būs. Fleksāka slapjajam būtu kautkāda grīda + hidroizolācija + plīzes. Zem krāsns un skursteņa, protams, pamats vajadzīgs, bet ne obligāti monolīts ar perimetru un ne obligāti tikpat dziļš. Siltinājumu ieteiktu likt pamata lentai pa vidu tipa:
[www.failiem.lv]
Čakars, protams, liels, bet nebūs siltumizolācijas šķērsgriezuma nobīdes starp sienu un baļķiem.
Es ieteiktu vēl vienu lietu, kas, visticamāk, nebūs pa prātam guļbūvētājiem. Pacel pamatu vēl arī centimetrus 20 virs grīdas (sliekšņa), kā senajām kūtīm.

nu a jeega taisiit lentveida pamatus? uz plaaksni pie 7x9 aizies 19 kubikmetri, lentveida - ap 17 kubiem. toties plaaksnei skaiti, griidas pamatne jau gatava, nekaada chakara ar veedinashanaam, uttp.
par tipveida mezistraades produktu - ir dioma veelaak pasham kkur sarunaat / nopirkt attieciiga garuma, ap 30 - 35 cm resnus balkjus. turklaat ss paskatot tirgojamaas gulbuuves - jaa, lielaakaa dalja ir 6x6, bet ne tik reti pagadaas arii 8 un pat 9 metru gabariits.

Ja vieta ir slapja, padomā kā tu tiksi galā ar kanalizāciju. Lentveida tu vari celt uz augšu, plāksni īpaši uz augšu nepacelsi. Vienu lietu gan es nesaprotu, kāpēc plāksne būtu jātaisa 30cm bieza, ja pat daudzstāvu atostāvvietās ar palieliem laidumiem stiegrotā pārseguma plāksne reti ir biezāka par 20cm. Grīdas plāksnei taču ir pavisam cita konstrukcija - padziļinājums gar malām, apmēram tie paši 30 cm un pati plāksne pa vidu 7-10cm max. Ja apakšā ir sablietēta grunts tu tur vari likt simts tonnas uz m2 un tai plāksnei nevienā acī. Kam lieki šķerdēt betonu? Man jau vispār liekas, ka mitrā vietā nekas labāks par stabveida pamatiem koka konstrukcijām nav izdomāts. Betons aizies minimāli, koks vienmēr būs sausumā utt. Lai ir tukšums zem pirtiņas, kas vainas?

Reku, piemēram, tualete uz stabiņiem :)
[zalasmajas.lv]

Standarta plāksne izskatās šāda:
[www.failiem.lv]

oi, stabveida pamati a tukshumiem zem maajas - nu tas i pizdec. mazliet a shiem pamatiem esmu saskaaries - pirmkaart pagriide un attieciigi griida pirtinjai sanaaks nezeeliigi auksta, otrkaart tajaa pagriidee peec gadiem 2-3 saaks visaada zaale aumaljaam augt - nu nafig.
nu a pa kanalizaaciju - nesapratu. 110 mm kanalizaacijas caurule uz leju, un apm 70cm dziljumaa prom no pirts ar kritumu uz finisha pusi. a ko galaa ielikt - izdomaas veel, visdriizaak kko a-la biologisko kanalizaacij, tikai bez kompresora ar pastaaviigu elektriibas riishanu - bet nu to veelaak izdomaas.

Par kanalizāciju padomā - ja gruntsūdens ir 20cm no zemes, tad kanalizāciju jāliek maksimāli sekli, jo kur tad tu to ūdeni novadīsi? Man bija tieši tāda problēma, beigās dabūju likt atsevišķu sūkņa bunduli un ar sūkni ar pludiņu celt ūdeni augstāk uz infiltrācijas lauku, jo augstie gruntsūdeņi neļāva dabīgi ar kritumu iefiltrēt ūdeni.
Par zāli - ja ir pieredze ar zāli zem pamatiem, tad būvnieki bijuši diletanti. Norok melnzemi, saber smiltis, izlīdzina, uzklāj ģeotekstilu un virsū šķembas - nezinu kam jānotiek, lai tur kaut kas augtu.
Par pagrīdes izolāciju - tāpat, ja taisa uz stabiem, ir grīdas sijas, kurām ir biezums. No apakšas piesit dubultdibenu un atstarpi biebāž ar siltumizolāciju - nu kaut vai zāģu skaidām ar kaļķi, ja negrib naudu vatei tērēt. Virsū OSB un flīzes, kur vajag. Bet saprotu, ka tādu neplāno, gribi betonu.
Par to pamatu malas celšanu uz augšu, ko Vienstāvs iesaka, es domāju, ka tas nav vajadzīgs, jo mūsdienās ir pieejami tik labi dažādi hidroizolācijas materiāli, ka tāpat labāk mitrajās telpās, a ļa pērtuvē uc., labāk ir uzklāt stiklašķiedras audumu pa visu telpu ar 10-15cm uzlocījumiem, malās uz augšu un kārtīgu 2-3-kārtīgu kaučuka elastīgo hidroizolāciju. Tad tiešām grīdu var mazgāt po flotski un koka konstrukcijām nekas nekaitēs. Zinu, ka svensoni savās koka karkasa mājās tā taisa, viņi gan parasti vannasistabās bez hidroizolācijas vēl flīžu vietā izmanto ļoti bieži speciālu linoleju, kam malas uz augšu un stūri sametināti - sanāk kā tāda vanna. Protams, parasti ar trapu vidū.

buuvnieks biju es pats. melnzemi nonjeemu, sabeeru maalus. bet peec gada -otra tur taapat saak kautkas augt...
a ja beert smiltinju, gjeotekstilu, un pa virsu veel skembas - nu es apm atceros, cik skembas vien kubaa maksaa - zelta konstrukcija sanaak, pulka daargaaka nekaa plaaksne.
par gruntsuudenjiem -vasaraa jau jamie zemi, pie lieliem lietiem / slapjumiem tik uzceljas. driizaak pat vareetu teikt, ka tie ne iisti gruntsuudfenji, bet gan virsuudenji, kas deelj maaliem nedabon suukties iekshaa...
nu i zeme pa tiesho pie griidas - buus anyway siltaak, nekaa gaisaa karaajosha un ar akmensvati, vismaz man taa liekas. jaazidomaa tik jamaas siltumizolaacija - izlikt zilo putuplastu, un tam pa virsu plaaksni liet?
paldies par padomiem, btw.

Virs putuplasta varbūt lieku betona biezumu nevajag - kam periodiski izmantojamā ēkā lieka termomasa?

Te Peeci(m) par augiem var piekrist. Ja jau koks ieeug mūrētās fasādēs vai klintīs, tad nekāds šķembojums nelīdzēs. Tad labāk pamatnē, ja izmanto stabveida pamatus, ieklāt polietilēna plēvi un virsū uzbērt 2..3cm granti, kuru pēc 5..10 gadiem var pārsijāt izskalojot trūdvielas. Vienīgi tad pirtiņa jāceļ 70..100cm virs zemes, lai rāpus iekļūtu pagrīdē.
Taču Peecim tomēr iesaku izmantot stabveida pamatus paceļot ēku uz augšu. Te vairāki ieguvumi. Pirmkārt krāsni var būvēt uz zemes un kurināt no atsevišķas piebūves, tad vieglāk iegūt siltumu pirts grīdas līmenī. Malku glabāt pagrīdē un tas samazina pirts jumta laukumu, ja malkai domātas nojumes pie ēkas. Tā, ka grīdai jebkurā gadījumā jāiegulda siltumizolācija, tad var izmantot koka sijas uz kurām montē mitrumizurīgu saplāksni un hidroizolāciju. Starp sijām 10..20cm polistirolu Tenapors FS15. Tenaporu var montēt vēlāk no pagrīdes puses un līdzekļus apgūt pakāpeniski. Paceltā pirts daļēji varētu balstīties uz betona grodiem, kurus izmantot kanalizējamo noūdeņu pārpūdēšnai un izlaistīšanai darzā vai pļavā pēc to 3..4 nedēļu sapūšanas. Ja ir vēlme, tad daļu no pirts grīdas var veidot apsildāmu ar krāsns izplūdes gāzēm, tas gan konstruktīvi sarežģītāk bet ir iespējams.

Lūk kur kāds jau grodu licis:
[www.failiem.lv]
[www.failiem.lv]
Vai tik ne kā krāsns pamatu?

Par augiem manuprāt nav pamata uztraukties - jau zem nojumēm un jumtu pārkarēm zāle aug ne visai, kur nu vēl paklētē. Neskatoties uz to personīgi es stabveida pamatus neizvēlētos.

Es te tā prātuļoju, ka nosiltināt uz stabiem esošu grīdu ir daudz vieglāk kā betona plāksni. Vienā gadījumā tas, kas dzesē grīdu ir gaiss, otrā gadījumā mitra zeme. Precīzi nezinu, bet man domāt, dzesējošais potenciāls varētu būt desmitiem reižu niknāks tieša kontakta gadījumā. Tas kā gaisa pret ūdens dzesēšanu - nesalīdzināmas lietas. Varbūt, ka tā nav, nezinu.
Plāksnes gadījumā, vai tiešām nepieciešams speciāls pamats zem krāsns vai zem skursteņa, ar pašu plāksni nepietiek? Kur tad viņa liksies, zemē tak neielūzīs. Turklāt krāsns pamats reti kad ir lielāks par kādu 1m2, un, ja krāsns sver 2 tonnas, tad sanāk 2 tonnas uz m2. Plāksnes gadījumā slodze tomēr tiek vienmērīgi sadalīta uz lielāku laukumu. Un, piemēram, parasta 60cm pamatu pēda 2-stāvīgai mūra ēkai noteikti nes lielāku slodzi kā 2 tonnas uz m2.

[www.failiem.lv]
Vidējā Latvijas gruntī vairums stabu manuprāt lēnāk vai ātrāk grims.
Tur, Sāremā, visticamāk apakšā dolomīts.

Vai grims tik ātri, lai 30cm stabs virs zemes cilvēka mūža laikā iegrimtu nepieņemami dziļi?

Vecās ēkas grima gan. Grima lielie stūrakmeņi, pārējie, ko sakrāva vai samūrēja vēlāk, redzēti drūpam gabalos vai spiežamies ārā.

Vienstāvam...es domāju, ka ēku mēs ceļam tā gadiem 35..100 un šai laikā tās iegrimšana par 3..5cm neko neskādēs. Es domāju, ka pamatproblēma ir vēlme labiekārtot teritoriju ap ēku, kur tiek uzvesta melnzeme, iestādītas puķes, krūmi un pakāpeniski aug 'kultūrslānis'. Bet tevis minētajai akmeņu izpspiešanai ir zinātnisks skaidrojums - pavasarī akmens ātrāk uzsilst vai izsalst nekā zeme zem tā. Tātad ja gruntij ir kūkumošanas spēja, tad tā sasalstot izspiež sasilušo akmeni no zemes.