Lieta sekojoša. Ir divstāvu māja, celta 60 gados, ķieģeļi, pa vidu šlaga, apmūrēta ar pusķieģeli. Vajadzētu siltināt no ārpuses, bet ir problēma tā, ka vēl šoziem parādās plaisas virs un zem logiem, pietiekami lielas. Jautājums, ja vienkārši nosiltinās, kur garantija, ka plaisas neradīsies no jauna, ko darīt?

Drīzāk vispirms pamatu nostiprināšana. Pirms pāris gadiem vienā no būvniecības žurnāliem reklamēja cietējot izpletošamies betona šļircināšanu zem pamatiem.

Nu neticas, ka 50 gadu laikā pamati nav ieņēmuši savu vietu, vairāk jautājums par to, kā lai nostiprina ķieģeļu sienu, lai tā nestaigātu, jo vietām ķieģeļi vienkārši spiežas uz āru.

Vai ēkai veikti kautkādi nopietnāki darbi pēdējo 5 gadu laikā. Plaisu esamība drīzāk norāda par ilgstošiem procesiem, kas notiek pamatnes gruntīs, bet nav saistītas ar pamatu nestspēju. Tā, ja pamatnē ir māls, tad zem ēkas vidus māls lēnām 20..50 gadu laika zaudē ūdeni un ēkas vidus iegrimst vai malas paliek uz augšu. Smilts pamatnē otrādi- malās parasti nostiprinātas lietus ūdens notekas, kur malas lēnām 10..30 gadu laikā izskalo putekļveida daļiņas un ēkai vidus paliek uz augšu.
Tāda veida plaisas nerada draudus ēkas stiprībai un parasti pietiek ar remontu, lai plaisas aizmirstu uz tuvākiem 10..15 gadiem.

Lielāki remontdarbi nekādi nav veikti, bet grunts vairāk gan līdzinas purvam, Purvciems tomēr. Te bija priekšlikums māju siet kopā ar trosēm pirms siltināšanas. Es pieļauju, ka plaisas mājas stiprumu nemazina, plaisas un ķieģeļu staigāšana varētu būt saistīta ar šlagas siltinājumu, kurš arī tagad saņemot mitrumu staigā, un spiež laukā ķieģeļus, bet ko lai šobrīd reālāk iesāk, lai nosiltinot māju, viss neturpinās, jo saknē jau problēma netiek novērsta.

Ķengaragā Kuzņecova fabrikas apkārtnē ir 12-stāvu paraugs.

Iespējamais risinājums ir atkalt mūra sienas apakšpusē vai virs 1.stāva pārseguma sijām sienās izmūrēto aku kanālus, to iesējums redzams fasādē un izvākt šlagu. Tā vietā vai nu ekovate vai cits siltumizolējošs pildījums. Fasādē zem un virs logailām piestiprināt 5 vai 10cm siltumizolāciju un metāla stiepuļu sietu, kuru apmest ar kaļķa javu.

Tad man sanāk māju siltināt dubultīgi, jo siltinot no ārpuses ir vieglāk aiztaisīt visus nesmukumus, nekā to apmetot ar biezu slāni. Piekrītu, ka šlagu vajag ņemt ārā, jo noteikti tā ir sakritusies un savu funkciju jau sen nepilda, bet arī tukšumu tur atstāt nevar, lai vējš nesvilpo, un tīri tehniski aizpildīt ar vati, nu nebūs iespējams.

Manuprāt, aiztikt esošo konstrukciju nav prātīgi, jo īsti nevar paredzēt izdevumus un visus darbus, un, galvenais - rezultātu. Aizpildīt tukšumus caur apdares ķieģeļiem arī ir iespēja, zinu, ka ir granulas ar labu u-vērtību - par tehnoloģiju jāpainteresējas pie tiem pašiem ekovates tirgotājiem. Piedāvāju izmantot karkasa siltināšanas sistēmu: koka karkass>vate>plēve>ventilējamā gaisa sprauga ar latojuma palīdzību>apdares dēļi vai plāksnes. Ja arī plaisas turpināsies, tad šāda tipa siltināšanas sistēma vēl ilgi neko nerādīs. Izmantojot parastu sistēmu ar līmēšanu, noteikti plaisas parādīsies.

Nevajag vienkāršot fasādes siltināšanas tehnoloģijas - pielāgo tās!

Runa jau vairāk iet par to, ko darīt ar to šķirbu starp ārējo pusķieģeli un iekšējo ķieģeli, viņa tāpat ir ar kaut ko jāaizpilda, lai nedzesē, ja to neaizpilda, no ārpuses var siltināt vienalga ar ko, nepalīdzēs. Laikam jau atrisinājums tika viens, nosēdusies šlaga jāpapildina ar keramzītu, un no ārpuses parastā siltināšana, tikai viens skaidrs, ka ventilācija tur visā pasākumā tiek sabojāta, un nesaprotami, kas un kā tur darbosies.

Ja šķirba ir, viņu var:
a) ignorēt, ja vien gadījumā tā netiek ventilēta uz āru, ja tiek un ir pamats domāt, ka arī turpmāk vajag, jāpārtaisa uz iekšu;
b) nosiltināt. Vismaz viens ekovates iestrādātājs ir teicies varam no augšas aizpildīt 8 cm platu šķirbu.

Šķirbai jābūt hermētiski noslēgtai, lai neventilējas, citādi visa ārējā siltināšana būs vējā. Par to ekovati nu baigi neticas, ka viņu var smuki sapūst - tur pietiek būt kaut kādam no iekšas asam javas pikucim, kas droši vien tā arī ir, jo, neba nu mūrējot kāds tur tai spraugā bāza roku, lai javu no ķieģeļu starpām notīrītu, ekovate aizķersies un būs štopars. Ekovate ļoti slikti birst - kā jau vate, viņa salīp pikučos. Tad jau vairāk ticības ir beramajam putuplastam, a ļa rigiperl, vai būtībā tas pats, ko sēžamajos pufos ber.

Ja man pašam vajadzētu un būtu brīva piekļuve no augšas, sastampātu kaut ar koku, atliktu tikai ilglaicīgā sēšanās, kas, aiz javas pikučiem aizķeroties, notiktu lēnāk un vienmērīgāk.

Te ēkas remontā ir divu veidu darbi_ pārsegums un sienas. Ja aplūkojam sienas, kas veidotas kā mūrētas akas, kur aiļu zonās šis iekšējais un ārējais 12cm aku mūrējums sācis plaisāt, tad pārdomas šādas.
Plaisājums ļauj sienā viegli infiltrēties aukstam gaisam. Tā, ka šlagas bērums ir ļoti porainas, tad to āra gaiss viegli atdzesē un ēkas siltumizolācijas spēji krīt.
Būtībā izdedžu nomaiņa uz citu beramu materiālu nekādas pārmaiņas neradīs, jo ārī jaunajam iebērtajam materiālam gaiss infiltrēsies cauri. Tātad gribi vai nē ir jāpalielina ārējās fasādes pretestība gaisa atdzesēšanai - siltinājums ar kaļķa javas apmetumu, jo tas labi elpo. Lai nodrošinātos pret apmetuma plaisāšanu, tas ir jāstiegro un stiprinot siltumizolāciju pie ārsienas jāņem vērā temperatūras deformācijas apdarei, tapēc tā izpildāma ar caurejošām temperatūras šuvēm vai spoguļu veidā, kas izmērā nepārsniedz 10..12m2.
Izdedžu saglabāšana vai nē? Ja tiek nolemts, ka ārsienas daļas starp logailām vai aklajās plaknēs netiek siltinātas, tad aku aizpildījuma materiāla nomaiņa pret labāku siltumizolātoru ir ieteicams riasinājums, kas būtībā ir pats lētākais darba veids, jo to var darīt paša spēkiem ar otreizēji izmantotiem materiāliem.

Tik tālu viss ir skaidrs. Tad atliek pēdējais jautājums, augša esošajam šlagas pildījumam paliek atvērta, vai to vieglākajā variantā aizpakot ar vati, vai tiešām hermētiski noslēgt?

Vēl kas, logu ailēm pārsedzes nav betonētas, bet mūrētas, tajās vietās arī ķieģeļi visvairāk staigā, tiek spiesti uz āru palielos laukumos, siltinājuma tur nav nekāda.
Tātad pēc manas saprašanas, ķieģeļu pārsegumā aukstais gaiss tiek cauri, satiekas ar telpas siltumu, kondensējas, sasalst utt. Tātad tur risinājums būtu, no iekšpuses augšējo loga aili siltināt, vnk pielīmējot pie tās siltinājumu?

Tev ēkas konstrukcijai ir 'jāelpo'...nozīmē to, ka telpas iekšpusē jābūt cietam blīvam materiālam ar mazu tvaika caurlaidību, bet ārpusē siltumizolācija, kas apdarināta ar tvaika caurlaidošu, bet ūdeni šķidrā veidā aizturošu apdari - 'tobiš' gaisa kaļku apmetumu. Vadoties no šī aspekta tev tās akas mūrī tiks noslēgtas ša vai tā, bet tas netraucēs tām caurvēdināties.
Pārsedzes visticamāk nāksies pastiprināt izmantojot metāla stūreņus vai L profilu. Un tā, ka te - virsailu mūris, pārsedze deformējas, tad siltumizolācija ļoti ieteicama, kur telpas iekšpusē ailu apdari arī var siltināt ~2..3cm polistirolu, bet te apmetumu jākrāso ar eļļas krāsu- tādu , kas nelaiž ūdens tvaikus sienā iekšā.

Mūra mājai tā elpošana var arī izpalikt, ja telpās gaiss nav pārspīlēti mitrs, mūris tāpat slapš nepaliks - iestāsies līdzsvars. Koka mājai gan tas ir vitāli svarīgi.
Ja augšai tiec klāt, tad taisi viņu ciet, protams, labāk ar tvaikus caurlaidošu materiāli - vate utt. Lai gan, arī šeit tam nav tādas lielas nozīmes, jo ķieģeļi paši tvaiku laiž cauri pietiekoši labi. Var pat aizpūst ar putām. Vate nekad tik blīvi nepieguls, kā labi iepūstas putas. Bet putas sanāks āusmīgi dārgi, jo ar 1 balonu tu neko daudz nepiepūtīsi.

1) būvnormatīvi: "jāelpo" ir tikai konstrukcijai;
2) "ekologu" koncepts - arī iekštelpai caur to aptverošo konstrukciju.

Nu jā, bet kā definējas konstrukcijas elpošana? Vai caur dēli elpošana notiek vairāk kā caur ķieģeli? Caur reģipsi? Caur izoplāti? Tad jau elpošanai jābūt definētai ar konkrētu tvaika caurlaidības ciparu, bet tas, laikam, papīros tomēr ir atrunāts.
Savukārt par telpas mitruma speciālu laišanu siltumizolācijā un tālāk konstrukcijās to smalki saucot par "elpošanu" jau savu viedokli esmu izteicis vairākkārt. Katram savs.

Cik zinu, būvnormatīvos lietotais materiāla mitrumcaurlaidību raksturojošais skaitlis (uz kuru balstīta arī attiecīgā aprēķinu un mērīšanas(?) metodika) raksturo konkrētā biezuma materiālam ekvivalentas gaisa spraugas platumu metros, caur kuru notiek tikai ūdens tvaika difūzija (tātad pastāv tikai haotiska Brauna kustība, bet nepastāv pat konvekcija).
No būvnormatīva metodikas viedokļa divu reģipša plāķšņu mitrumcaurlaidība iznāktu praktiski vienāda neatkarīgi no tā, vai starp plāksnēm būtu, teiksim, 0.2 mm sprauga vai tās būtu cieši saspiestas kopā.