jtdesign Wrote:

> Andim - labiekārtošanas darbu apjomu nav godīgi
> pieskaitīt obligātajām ēkas nodošanas
> izmaksām, to Tev tāpat būs jādara, ja vien
> netaisies dzīvot dubļu peļķē. Tad kāpēc
> arī jumta izbūvi nepieskaitīt?'

Ja man būvinspektors skaidri un gaiši pasaka ka nodot jau varēsi, tikai uzlikts tiks termiņš kad darbi jāpabeidz, ja ne sods, skaisti vai ne ? :)

Andi, bet tā jau ir vienmēr, darbus kaut kad ir jāpadara līdz galam, kaut nodot var pusgatavu māju (neesmu manījis, ka būtu atcelta minimālā prasība par tualeti un vienu istabu). Un saprātīgos termiņos, ne pēc daudziem gadiem, ja sanāks.

Nu lūk - vecais labais stāsts, kādam šķiet ka "darbi tāpat jāpabeidz" un "saprātīgos termiņos". Neviens man nevar aizliegt nākamjā dienā pēc nodošanas ekspluatācijā uzart pagalmu un ierīkot tur būvmateriālu noliktavu, tāpēc tai labiekārtošanai "uz noteiktu datumu" nav pilnīgi nekādas reālas jēgas. Sakarīgi būvinspektori to labi saprot, un ja komisijā vispār sakarīgi cilvēki, tad aktā nav nekādu ierakstu par atliktajiem darbiem un nekādu datumu. Bet biju jau morāli noskaņots uz rubaku :)
Tāpat ar SVA - atnāk tante, un sāk pilnīgi debīli izrunāties, tipa būvmateriāli neglīti izvietoti, un trepes uz 2. stāvu nedrīkst būt, ja tas nav pabeigts. Un naturāli gaida, ka "kļūdas" tiks izlabotas ar kādu naudas zīmi. Tai pat laikā, piem., par ūdens tīrību un nekaitīgumu (kas, manuprāt, varētu būt tās aģentūras interešu sfēra, tipa lai tauta neslimo) pilnīgi pofig.

spk: Nu labrīt, a tu ko gaidīji, lai kaut kas būtu po ģelu? 90% birokrātijas ir tikai ķekšiša pēc un reāli tava veselība, tavas mājas drošība absolūti nevienam neinteresē. Ja reāli interesētu, tas viss būtu absolūti citādi noorganizēts. Piemēram, Vācijā, tev ir projekts, būvatļauja utt. Tad, kad izbūvēti pamati - nāk būvvaldes būvinspektors un pārbauda, vai pamati ir droši. Tad viņš nāk pārbaudīt vēl vairākos svarīgos būves brīžos - kad spāres uzliktas utt.
Pie mums ir tā - visi papīri kārtībā un visi ceļi vaļā. Tad tik cilvēki sāk improvizēt - ai, man tur projektā šitādas spāres ar šitādu soli, baigi dārgi sanāk, kaimiņš teica, ka mierīgi varot likt mazākas. Pēc būves pabeigšanas absolūti neviens vairs konstrukcijas neredz un būvvaldes nākšana pieņemt ekspluatācijā ir absolūtākais cirks un manas nodokļu naudas tērēšana. No sērijas - kur jūs šitos smukos aizkarus nopirkāt utt. (reāls gadījums) un, šeit jums iebūvētā skapja vietā, kas paredzēts projektā, ir vienkārši niša - diemžēl projekts jāpārtaisa, tāpēc ekspluatācijā nevarēsiet nodot (reāls gadījums). Nu sakiet, nevajag šajā muļķu zemē revolūciju?
Man nekas nav pretī pret prasībām un papīriem, ja tos izdod cilvēki, kurus es uzturu, lai man būtu vieglāk dzīvot. Bet, ja papīri ir tam, lai man būtu grūtāk dzīvot - nu tad ir nafig visu šito. Tas nav normāli. Un skumjākais jau ir tas, ka kādu laiku sadzīvojot ar nenormālībām, cilvēks tās sāk uztvert par normālībām. Būvvaldei būtu jābūt tādai, kas būvniecību organizē, palīdz cilvēkiem, dod reālus padomus - lai tur būtu būvinženieris, pie kura es varu aiziet un paprasīt - klausies vecīt, es gribu šķūni būvēt (projektu nevajag), bet nezinu, vai šitās spāres būs OK. Viņš parēķina, man iesaka utt. (tieši tā tas notiek, piemēram, Zviedrijā), vai, cik te, mūsu krajā reāli sasalst grunts - cik man dziļus pamatus taisīt? Bet mums līdz normālai domāšanai laikam vēl 2-3 paaudzēm jānomainās.

aaaa, nu labrīt, a tu ko gaidīji - ka pie mums varēs iebūvētā skapja vietā nišu nodot? Vai ka birokrātu interesēs kas vairāk par aizkariem? Attopies, te taču nav Zviedrija.
Kā man patīk šāda komentāra konstrukcija :)

Nu tad taisam kā zviedrijā, apvienojamies visi kam interesē, un uz priekšu, ja ne mums tad varbūt priekš mūsu bērniem izcīnīsim, lai nav jāskatās ģīmī kārtējam birokrātam.

Nesanāks kā Zviedrijā, jo šeit nedzīvo zviedri, šeit dzīvo latvieši :)

Ja ne tad ne, nu tad pi...ies tālāk.
Paldies par uzmanību.

Pārskrēju te acīm dažādām Eiropas būvprakses normām, nekādā baltā un pūkainā tā Zviedrija nav. No malas vienā vietā izskatās, ka viss notiek brīvi, tomēr tik vienkārši nekas tur nenotiek, regulēšana notiek arī tur, tikai pavisam citādāk kā lielākajā EU daļā. Arī, lai sāktu arhitekta praksi SWE, jāatver vien biroju un jāsāk maksāt nodokļus karalim, citu prasību nav/nemana.

Pats jau kādu laiku pētu UK noteikumus un no attāluma izskatās, ka tur būvatļauju un projektu lietas ir krietni sarežģītākā stāvoklī kā LV, tiesa, citā virzienā.

Esmu dzirdējis (bet tikai dzirdējis), ka Vācijā pats vispār nedrīkstot būvēt, tikai sertificētas firmas. Par Austrāliju jau esmu rakstījis - tur jāiet pašbūvētāju kursos, jāmaksā par pašbūvētāja licenci un vēl tad ir darbi, ko savā mājā pats nedrīkst darīt.
Tai pat laikā esmu lasījis, ka tikai Vācijas būvnormatīvos iestrādāti arī citi mitruma pārvades mehānismi izņemot tvaika difūziju un barjeras. Pēdējā laikā par šo jautājumu esmu šo to mani priecējošu uzracis
[www.natural-building.co.uk]

Nu bet par ko tad ir runa - ne jau svarīgi ir tas, cik daudz papīru tiek prasīts un nedomāju, ka tā paša būvinženiera nākšana uz objektu n-tās reizes ir vienkāršs pasākums. Svarīgi ir tas, ka pie mums viss tiek prasīts ne cilvēka, ne valsts, ne ierēdņu labā - pilnīgi nevienam no tā nekāda labuma nav. Mums tiek smērēti papīri papīru dēļ. Tiem nevienam nav pilnīgi nekāda sakara ar būvniecību. Nu vismaz manas mājas būvēšanas praksē neviens reāli nebija vajadzīgs.
Lai prasa kaut 5x vairāk, ja tas attiecas uz lietu un reālu būvniecību, bet kaut kāds absurds siltumnīcas vietas saskaņojums vispār ir tikai zāli pīpējot izdomājams.
Un, piemēram tas, ka vadi nedrīkst iet pa fasādi :) Un tas, ka kanalizācijas akai jābūt hermētiskai un izsmeļamai un ieplūdināšana gruntī nav atļauta. utt utjpr.

aaaa - Tavs pēdējais teikums nav īsti izprotams. Ja ironizē, OK, bet, ja šausminies, tad velti, tieši šīs ir visnormālākās prasības, īpaši pēdējā pieminētā, ko vāverleju(c) ciematu iedzīvotāji jau izbauda pilnībā - viena kanalizācijas labumi otram taisni no spices tek pa krānu.

Neironizēju, manā pagastā ir tādi noteikumi, bet, cik cilvēki ir stāstījuši, reāli uzbūvēta tāda nav nevienam. Hermētiska un izsmeļama, kaut 5m3 nozīmē, ka mašīna jāsauc reizi nedēļā vai divās. Nu un atkal - kāda jēga ir noteikt kaut ko, kas nav izpildāms un ir ekonomiski pilnīgi absurds risinājums? Nu tad jāieraksta būvnoteikumos, ka fekālie ūdeņi jāsaiņo 200l mucās un ar speisšatlu jāšauj oprbītā, lai nepiesārņo zemi. Un tad likuma nepildītājus varēs sodīt pēc pilnas programmas.
Starp citu, tāds ūdens mīkstinātājs un atdzelžotājs, kur pirmais mēnesī zemē iepumpē vairākus desmitus kg NaCl, otrais simtiem gramu pemanganāta piesārņo zemi simtkārt vairāk. Vot tā ir reaāla zemes piesārņošana, bet ūdeni attīrīt jau skaitās smalki.
Eh, reņģēdāji, ko tad nu mēs.

interesanti, kas tas NaCl un permanganāts tāds ir, laikam baigā inde

Izsmeļamai bedrei 5 m3 ir tik sīka vienība, ka pat runāt nav vērts. Protams, ka jāizbūvē krietni lielāku saimniecību, 2-6 cisternas. Tad pietiks izvest 1x mēnesī vai retāk.

Tas, ka kādam dikti nepatīk ievērot sabiedrisko kārtību (gruntsūdeņu piesārņošanu var arī te piekabināt), nenozīmē, ka noteikumus jāatceļ.

Ja māja ir savā privātā vairākhektāru laukā, parasti nav nekādu problēmu legāli izbūvēt infiltrācijas lauku. Taču ciematā, kur kaimiņi sarokojas caur logiem neizejot no istabām, tas nav iespējams pēc definīcijas.

m. Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja nemaldos ekas nodoshanaa eksplutaacijaa vajag
> arii mernieka parbaudiitu pamatu dziljumu
> iesniegt?


Jā, es arī dzirdēju par to sviestu, ka vajaga pamatu dziļuma mērījumus veikt, īpaši tas izpaužās vidzemes un kurzemes reģionā.

Man Jelgavas rajonaaa.

NaCl mēs katru dienu ēdam, inde tā nav mums, bet zemei gan. Paņem un uzber ābelītei dārzā paciņu sāls un skaties kā tā ar garantiju atliks pedāļus. Starp citu - laba metode nevēlamu koku nogalēšanai - traucē liels koks, a zāģēt nedrīkst - nedaudz pasālam un koks ātri vien nokalst. Ūdens mīkstinātājs gadā zemē iepumpē vairākus simtus kilogramu sāls un reāli pēc dažiem gadiem tā zeme ap to infiltrācijas lauku ir mirusi. Par permanganātu nerunājot - tas gan ir tik stiprs oksidētājs, ka oksidē jebkuru organiku, kas patrāpās pa rokai, protams, to nogalējot.
Kakas zemē jau nedēļas laikā ir sadalījušās, kamēr minerālais un ķīmiskais piesārņojums tur turēsies gadiem ilgi. Kaku iesūcināšana zemē ir mazākais, par ko mums vajadzētu uztraukties, vajadzētu uztraukties par veļaspulveriem, mazgāšanas līdzekļiem uc. indēm. Bet nē - to visu var pumpēt zemē un to drīkst dzert, bet kakūdeņus nu gan ne. Te jau atkal tas ir saistīts tikai un vienīgi ar rūpēm par papīriem, ne par cilvēku drošību. Vienkārši uz baktērijām mums analīzes ir, bet uz ķīmisko piesārņojumu nav, tātad kontrole ir neiespējama, bet runāt to, ka kādam rūp dzeramā ūdens kvalitāte - nu sorī, tā ir tukša runa. Ja mēģini iestāstīt kādam, ka pazemes ūdeņu difūzija ir apmēram 1m gadā un, ja, piemēram, visiem kaimiņiem ir dziļurbums 100 un vairāk metru dziļumā, tad ir pilnīgi vienalga kāda tā zeme ir, jo kakas no virspuses pat teorētiski līdz urbumam nonāks tikai pēc 100 gadiem. Un, tā kā mums ir 30m dziļumā praktiski visur LV dolomīts, tad nenonāks nekad. Par spici runājot - nu mazāk par 10-15m reti kuram ir un arī tad difūzijas rezultātā kakas līdz lejai nonāks 15 gados, kad tās jau sen būs noārdījušās, par mikroorganismiem nemaz nerunājot - tie tur nenonāks nekad. Bet lietas būtība atkal nevienam neinteresē, interesē kaut ko aizliegt, iekasēt, uc. ņemties. Labākais, ka šitā nevajadzīgi mēs tērējam paši savu un valsts naudu, par vējā izmesto jau sen būtu varējuši pusi pierīgas ciematu ievilkt centralizētu ūdensvadu. Ai, ko te vispār tukši runāt, mūsu likumi un papīri runā paši par sevi - likumi likumiem, ne cilvēkiem. Būtu atļāvuši individuāliem būvētājiem darīt ko grib un valsts ietaupītu miljonus gadā. Saskaņot tikai vietu un viss.

Kakas nav labi dziļi rakt (arī dziļu sausās atejas bedri), jo aerobie sadalīšanās procesi (pie zāles saknēm) esot vismaz 10x ātrāki un efektīvāki par anaerobajiem dziļāk.
Manuprāt ir jēga labam teritorijas plānojumam (varbūt ne tādā tempā un kvalitātē, kā tas kampaņveidā notika, bet, pieņemu, plānojumiem bijušo rajonu mērogā, pie kam nesteidzīgi 10 gadu garumā, kompetenti specālisti gan jau būtu atradušies). Tālāk vienkārši - mani var sodīt tikai par to, ka pārkāpju plānojuma apbūves noteikumus vai citus būtiskus, pamatoti izstrādātus likumus.
Apdrošināšana tikai gadījumos, kad, piemēram, celtnis karājas pāri ietvei vai kaimiņa žogam.
Starp citu, kad vēl būvēja Ziemeļu vārtus Brīvības 151, man, braucot pa ielu ar velosipēdu, aiz apkakles aizbira kvēloši elektrometināšanas kušņi. Tai laikā gan būvētāja OCTA laikam nebija ieviesta.

Aizrakstiju visu savu tēmu uz DeFacto raidījumu, varbūt viņiem tas ieinteresēs. Ja no viņiem būs kāda ziņa padošu te arī kādu info kas un kā.