Kārtējais latvijas birokrātijas sviests. Pie mājas aug mežs, pilns ar kritušiem kokiem. Tuvojoties gadskārtējai talkai bij doma arī savest cik nu vien iespējams kārtībā arī apkārtējo mežu, izcirst krūmus, izzāģēt kritušos kokus, savest mājā un izmantot to par kurināmo, bet bet bet , epastā ko saņēmu no latvijas valsts meža atbilde NEVAR.

Nu bet tu ko biji iedomājies, ka LVM atļaus savā mežā kaut ko aiztikt? Nekad un nemūžam. Padumjos laikos tev vēl piemaksāja, ja pats cirti un vedi malku mājās. Man arī pie mājas ir LVM mežs. Skaists priežu mežs. Protams pēc vētras vairākus gadus atpakaļ koki sakrituši, pūst, bardaks. Zvanīju, tā un tā - nedrīkst, lai pūst, tas esot dabīgi mežam nepieciešams, bet nu tā bija tukša muldēšana, jo dabīgi kritušie koki neiederas retinātā un tīrītā priežu mežā. Paši pagājušo pavasar palu laikā, marta beigās ar lielo meža tehniku mežu retināja - izcirta iezīmētās priedes. Lielais meža traktors ar saviem milzu riteņiem nepārspīlējot atstāja 50-70cm dziļas rievas - izskatās, ka tur kāds pa cuku ar milzu kvadraciklu būtu ārdījies. Viss izārdīts, salauzti mazie kociņi. Kokus nozāģēja, lietaskokus izveda - visi zari, tievgaļi utt. tika atstāti mežā mētājoties. Paskats tāds, ka kaimiņi gāja fočēt, pat ienaidnieka mežā neceltos roka ko tādu darīt. Bet ja gribi satīrīt, NĒ, rokas nost. Būtu malka, mežs sakārtots, ietaupītos nauda LV kasē, jo nevajadzētu vest nez no kurienes un tērēt degvielu. Muļķuzeme un viss. Kaimiņs, kas bez darba gan liek nifuli virsū un ziemā ar ragaviņām saveda malku kādiem 5 gadiem uz priekšu ;) Mežs un valsts no tā tikai ieguva.

Pēc 2005. gada janvāra vētras nākamajā vasarā šo to tīrīja.
Pēc 2008. gada novembra manā apkārtnē viss joprojām trupē, gan LVM, gan Rīgas mežu aģentūras, gan privātajos mežos.

Kāds zin kāda ministrija ir atbildīga par latvijas valsts meža darbībām ? Gribās paurķēt šito pasākumu.

Tu neko neizurķēsi, un viņus var arī saprast, jo mūsu sabiedrībā nevar atļaut vākt kritušos kokus, diemžēl. Momentā uzradīsies kāds ar 10-cilvēku brigādi pilnā ekipējumā, izzāģēs pusi meža aizbildinoties, ka viņi jau tikai kritušos vācot un ja neticot, lai pierādot pretējo. Domāju, ka tikai tas. Cilvēcīgi taču katrs to saprot, ka ļaut sapūt labam kokam, ja kāds ir ar mieru to savākt ir absurdi, bet pie mums cilvēcīgums nedarbojas. Kāpēc visas R-valstis ir pilnas ar zviedru galda restorāniem, bet pie mums nav neviena? Tāpēc, ka tur ir saprotams, ka tu samaksā, paēd un ej prom. Pie mums cilvēkiem, vismaz pusei būtu līdzi plastmasas maisiņi, kuros tiktu sastūķēta pārtika nedēļai un tas restorāns būtu bankrotējis pēc nedēļas.

nu nezinu gan.
uz prāmja stokholma - tallina vienīgie, kas cūcīgi uzvedās pie zviedru galda, bija zviedri. mētāja pa gaisu maizes un desas gabalus, ko nespēja apēst, jo šķīvjus bija piekrāmējuši tā it kā pirmo reizi ēdienu ieraudzījuši.
protams, ka visi nav tādi.
tieši tāpat visi latvieši negāzīs kokus pa tīro.
tas ir drīzāk slinkums, kas liedz pakustināt pakaļas un pasekot, lai mežu tīrīšana notiktu kā nākas. vieglāk aizliegt pavisam.

mazam mierinājumam, kungi. Kādus 10 000 gadus pēc pēdējā ledāja meži mūsu teritorijā auga bez cilvēka palīdzības un tīrīšanas.

Nu nez, es zinu zviedru galda vietu Rīgā pa 4 Ls. Eju tur ļoti reti - baigi neveselīgi tomēr, kad apnīk rīt, tad nevar vairs pakustēties :)

Un vēl - UK esot bijis restorāns, kur nevis ēd, bet maksā, cik gribi :) Ja pareizi atminos, galu galā tomēr veiksmīgi nobankrotēja. Pa daudz tur latviešu emigrantu :)

Es arī garāmbraucot nobildēju:

andisk26 - diez vai ir jēga urķēt.
1) Tev diez vai ir meža ciršanas sertifikāts;
2) ja Tev arī būtu, tu nedrīkstētu cirst lētāk un kropļot konkurenci;
3) ja Meži nav izsludinājuši konkursu uz konkrētajiem darbiem, tātad viņi nav uzskatījuši to par prioritāti
4) ja gadījumā par konkrēto gabalu izrādītos noslēgts "ilgtermiņa meža izstrādes līgums", tad manuprāt tā vairs vispār nebūtu LVM, bet gan kāda skandināvu uzņēmuma kompetnence...

Vakar jau sāku urķēt, man kaut kā tas neliekas pareizi, un ja neko nedarīsim tad nekas arī nemainīsies. Protams ka nav man ciršanas sertifikāts, un man tādu nevajag , netaisos jau gāzt nost mežu, tik vien to kā savākt sakritušos pūstošos kokus, un par kādu konkurences kropļošanu te var runāt ja neveicu nekādu uzņēmējdarbību šajā jomā, tik sagādāju malku tikai savām vajadzībām, šitais savādāk skan tā ka drīz jau mežā vairāk nevarēs vākt ogas, jo tad ogu audzētājiem varētu rasties pretenzijas par negodīgu konkurenci :)

100% atbalstu, ka, ja neko nedarīsim, nekas arī nemainīsies. Tā ir lielākā mūsu pašu problēma, ka visi mājās, forumos, darbā to vien daram kā vaidam par aplamībām, bet kad sāk konkrēti cilvēkiem prasīt, vai kaut reizi kaut kur ir pateikuši, ka tā vai cita lieta liekas aplama? Izrādās nē. Un kā tad amatpersonas var zināt, ka kaut kas nestrādā, ja neviens neko nesaka, tātad ir apmierināti. Teikt vajag un obligāti. Pats nesen biju pat ļoti pārsteigts par vienu lietu mūsu pagastā. Uzbūvēja mums jaunu gājēju ietvi un atstāja kokus karājamies tā, ka ejot jāpieliecas. Acīmredzams absurds, to redzēja gan būvnieki, gan tie simti cilvēku, kas tur katru dienu staigā. Aizgāju uz pagastu un satiku būvuzraugu vietējo. Saku, redziet, tie koki tur ņi aļo, viņa paldies, to neviens nebija teicis un, neticēju savām acīm, ka pēc paŗis dienām visi zari bija smuki apzāģēti.

aizej pie mešarga sarunā lai tanī un tanī dienā viņš nerādās tur !!!!

Arī privātā mežā (savā) tā uzreiz nemaz nedrīkst zāģēt, ciršanas atļauja utt. Bet pamazām zāģējam - malciņai :)

Līdz 12cm diametrā var zāģēt nevienam neko neprasot. Malkai jau arī resnākus būtu žēl.

Pirmkārt jālasa individuālās pašvaldības noteikumi, manuprāt tomēr ir 8 cm, taču mērot 1 m augstumā. Ja atrod resnu celmu, jāsaka, ka augstāk strauji notievēja.

Pamēģiniet Gaujas Nacionālajā parkā nekā neprasīt ;) Tie 12 vai 8 cm vairāk uz apdzīvotām vietām attiecināms, vēl augļu kokus var zvetēt pēc patikas. Mežā gan es to 12cm koku labāk atstāju augam, ja nu vienīgi traucē citam augt. Pietiek jau nokaltušie, vēju izgāztie un nolauztie. Kaut gan tur ar viena jocīga nianse. Likumos nav paredzēts, ka vējš var koku nolauzt. Likumīgi vējš koku tikai var izgāzt :) Palikušais celms nolauztam kokam esot aizdomīgi līdzīgs nenolūzuša koka celmam...

Man dārzā kaut kad vējš ar visām saknēm izgāza lielu priedi. Par laimi, māja tad vēl nebija uzbūvēta. Protams, es viņi ņēmu un nozāģēju/sazāģēju. Pateicu pagastā, šie sāka burbināt, ka atļauja tomēr esot bijusi vajadzīga, uz ko es viņiem prasīju, ka būtībā ir tikai divi varianti - vai nu es zemesgabala vidū guļošo priedi nozāģeju, vai nu mēģinu viņu iestādīt atpakaļ un, ja zāģet es viņu nedrīkstu, tad kā lai es viņu iestādu atpakaļ? Mute uzreiz visiem bija ciet, jo laikam pieleca lietas absurdums. Es gan biju šādam pavērsienam sagatavojies un izgāzto koku nofočēju, bet nu tā bilde nebija vajadzīga.

Atbilde kuru saņēmu no VZD, varbūt kāds ar jurista prātu var man iztulkot ? :


Meža likuma 2. pants nosaka, ka Latvijas Republikā ar likumu tiek regulēta visu Latvijas mežu ilgtspējīga apsaimniekošana, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garantējot vienādas tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus. Ar meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu saprot mežu un meža zemju pārvaldīšanu un izmantošanu tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā (Meža likuma 1. panta 13. punkts)
No iepriekš minētā izriet, ka ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas viens no pamatiem ir noteikta daudzuma ciršanas atliku un kritalu atstāšana mežā. AS „Latvijas valsts meži” ir sertificēta pēc FSC programmas, kas paredz, ka ir jāsaglabā stāvoši un guļoši atmiruši koki. AS „Latvijas valsts meži” iekšējais normatīvais akts „Dabas aizsardzības prasības meža darbos” paredz, ka uz katru kailcirtes hektāru ir jāatstāj atmirusi koksne 5-10 m3 apmērā. Papildus iepriekšminētajam jāņem vērā arī 2001. gada MK noteikumu Nr. 189 „Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” 12. punkts, kas nosaka, kādi ir saglabājamie koki.
Tāpat norādāms, ka saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.
AS „Latvijas valsts meži” meža apsaimniekošanu veic, balstoties uz visām 3 funkcijām – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo. Domājot par sociālo funkciju, ir iedibināta kārtība, kādā iedzīvotāji var iegūt ciršanas atliekas noteiktās cirsmās, to saskaņojot ar pilnvaroto AS „Latvijas valsts meži” pārstāvi. Saskaņošana ir nepieciešama, lai atļaujas saņēmējs zinātu par darba aizsardzības un dabas aizsardzības prasībām, kas ir jāievēro vācot ciršanas atliekas.

Ar cieņu,
AS „ Latvijas valsts meži”

neesmu jurists, bet mana versija par būtību, sākot no beigām:
1.LVM pārstāvis acīmredzot varētu būt tas ko sauc par mežsargu un būtība lai viņs butu informēts par to kas viņa parraugāmajā platībā notiek un kādā veidā - kāds ar ar ragaviņām savāc pamesto, vai darbojas ar motorzāģiem un traktoriem;
2.Caskaņā ar civillikuma arī bezsaimnieka manta, par kuru kāds varētu uzskatīt cirsmā palikušu vai nolauztu koku piekrīt valstij, tātad to nedrīskt piesavināties bez īpašnieka atļaujas, jo iespējams īpašnieks pats kaut kad paredzējis to lietot, piemēram cirsmas atlikumus tagad vāc speciālās kaudzēs un pēc tam sķeldo;
3.norā'ditais kritalu atlikums kā jau rakstīts attiecas uz kailcirtēm, tātad iespējams, ja tos vāc cita veida cirsmās vai augošā mežā nekas netiek pārkāpts. teorētiski varētu piemest cik kokiem uz hektāru ir jāpaliek un ja faktiski ir vairāk liekos varētu izvākt. Ir jau taisnība, ka nokaltušie veido dabas daudzveidību - ir, kur putniem un citiem dobumus taisīst ligzdas vīt, barības bāzei veidoties, bet ja acīredzami ir par daudz tad jau pašiem LVM mežiem vajadzētu būt ieinteresētiem lai pārmērīgi nesavairojas kādi kaitēkļi vai slimības

ceru ka palīdzēju