Rūpīgi izlasīju vecos rakstus par jumta pīrāgu, taču praktiski vienmēr tiek apspriests variants, kad siltumizolācijas materiāls ir starp spārēm, un t.s. vējplēve virs spārēm ir nepieciešama.

Bet kā ir ar bitumena šindeļu jumtiem, ja siltumizolācijas materiāls ir jau pašā pārsegumā starp sijām - vai šī vējplēve vispār ir nepieciešama?
Tik daudz ir skaidrs, ka zem jumta klāja ir jānodrošina koka konstrukciju laba ventilācija, bet neesmu pārliecināts par pārējo.

Pagaidām esmu nolēmis taisīt sekojošu pīrāgu (no lejas):
1) griestu plātnes iekštelpās
2) plēve
3) siltumizolācijas vate starp horizontālajām sijām
4) ???
5) aukstais gaiss bēniņos līdz pat h=1,5m
6) spāres
7) latojums
8) OSB
9) jumta segums

Manuprāt, ja labi nosiltināts pārsegums (te kāds varētu ieteikt vai atgādināt arī labāko risinājumu), tad zem OSB nekādas papildus membrānas arī nevajag.

Par projektu samaksāju tikai 900Ls un māju ceļu pats, tāpēc arī šāds jautājums. Bet ceru, ka kādam pietiks pacietības ieviest skaidrību :)

Vienkāršota atbilde - visas koka jumta konstrukcijas šaislaikos tiek taisītas vēdināmas, tb starp spārēm un jumta segumu ir sprauga brīvai gaisa cirkulācijai, attiecīgi vēja barjerai (plēve nav vienīgais materiāls) virs siltumizolācijas jābūt.

Priekš kam taisīt ventilācijas spraugu, ja man gaiss brīvi staigā pa visiem bēniņiem un arī starp spārēm? Siltumizolācijas starp spārēm nav. Starp spārēm vispār nekā nav - tikai gaiss.

Ja tev tajos bēniņos būs akmens vates izolācija, tad virskārtā varētu būt blīvākas vates karta, lai gaiss no sasilušās vates kārtas brīvi neceļo pa vēdināmajiem bēniņiem. Ja ekovate - tad tikai laipas, pa ko staigāt. Ja beramā akmens vate- tāpat.

Paldies par padomu - izskatās, ka varēs iztikt tikai ar šīm laipām vai melno grīdu. Taču galvenais jautājums bija par vējplēvi virs spārēm, kaut arī 99% pats nojaušu atbildi, ka to pie šāda veida bēniņiem nevajadzēs.

Ieej mājaslapā pleves.lv tur ir visi piragi , vai ari eltete.lv , firmas kas nodarbojas ar plēvēm un jumta pīrāgiem , tur tev visu paskaidros

Senāk mācīja stinri nodalīt kas silts tas silts kas auksts tas auksts, līdz ar to neapsildāmās bēniņū konstrukcijās jānodrošina ir tikai ventilācija, jebkura ievietota plēve to tikai samazinās.

Plēvju tirgotāji tomēr iesaka likt hidroizolācijas plēvi virs spārēm, lai būtu "otrā aizsardzības robeža no ārējā mitruma (sniega, ūdens, kondensāta), kurš var iekļūt zem jumta seguma, piemēram, lietus laikā ar stipru vēju". Tādejādi šī plēve jānobeidz teknē.

Paši tirgotāji gan arī atzīst, ka šī ir novecojusi izolācijas sistēma, kas vēl joprojām tiek pielietota mūsdienu celtniecībā.

Teorētiski veidojot šādu dubulto aizsardzību ar šo plēvi es riskēju sabeigt tikai latojumu, kas visticamāk nolietosies līdz ar pašu jumta segumu.

Plevi nevajag, bet virs siltumizolacijas parseguma obligati vajag veja barjeru. Obligati kaut kas tvaika caurlaidigs, veja necaurlaidigs un higroskopisks. Daudz variantu nav - vai nu pabiezs kartons, vai kokskiedras plaksnes, vai vecas kartona kastes. Beninos svilpos vejs, kas izputis silto gaisu no vates parseguma. Veja ietekme ir jaizsledz. Kapec higroskopisku? - Nu, ja tu uzliksi, piemeram, udeni necaurlaidigu plevi, uz kuras caura jumta gadijuma, vai kadas kondensata lases gadijuma veidosies ledus vai pelke, tad ta pelke var kraties kada viena vieta un beigas satecet tur, kur nevajag. Kartons tada zina nelielus udens pilienus no augsas loti smuki uztvers, uzsuks, cauri isti nelaidis, ja tikai negazis ka no spaina, un sava higroskopiskuma del palielinas slapjuma iztvaikosanas laukumu, ka rezultata tas daudz atrak izzus. Saklaj kartonu virs parseguma sijam, pienaglo ar mazam naglinam vai pieskavo, virsu vari likt kadu delu klaju, vai nu kas tev tur paredzets. Tikai neliec ne OSB ne finieri, jo abi ir udens tvaikus necaurlaidosi materiali, un tada veida var sapudet parsegumu.

Zem visiem segumiem ir nepieciešama pretkondensāta plēve, jo vasarā jumts ļoti uzkarst un naktī iestajoties zemai temperatūrai, rodas kondensāts kas bojās jumta konstrukciju. Ja beniņi ir nesiltināti, tad pietiek ar parastu pretkondensāta plēvi. Ja beniņi ir siltie, tad ir divi varianti, var likt plēvi kas vienlaicīgi ir gan vēja gan pretkondensāta plēve, kurai šuves aizlīmē ar lenti, vai var likt vēja izolācijas vati 13 vai 30mm biezumā un pretkondensāta plēvi. Labāks variants ir ar vēja izolācijas vati bet lētāks ir vēja plēvi.

Pēcpusdienā pačamdīšu skaidu jumta apakšpusi - nez kas tur uzkarst? Un kur un kad man jāmeklē kondensāts?

Nu tu vēl salmu jumtam arī pačamdi...

Varu pamēģināt, vienīgi diena šodien ne pārāk karsta - pat odi kož!

Man jau nu liekas, ka tas polimērs ātrāk sabruks, kā latas zem parsta šīfera, vēdināmos bēniņos:)

Normās par siltumu minēts, ka celtniecības pretvēja plēves aukstajos bēniņos neliek, jo te gaisa kustības ātrums zem 0,5m/s. Tātad šādas pretvēja plēves derīgas tikai savietotiem jumtiem, kur redzams jumta segums - skārds uz retinātām latām vai plānajām seguma azbestcementa plāksnītēm. Tur, kur jumts guļ uz cieša klaja - koka dēļiem ar spraugām zem 0,3..0,5cm vai OSB plāksnēm pretvēja kondensāta plēves ierīkošana var nodarīt lielāku ļaunumu nekā labumu, tā neļauj vēdināties koka nesošām konstrukcijām. Koka konstrukciju vēdināšana ir obligāta normu prasība, lai koks netrupētu.
Pie cieša seguma jumta segums - skārds mijiedarbojas ar pamatni un tas atdziest vai sasilst daudz lēnāk nekā tīrs metāls, līdz ar to veidojošais kondensāts vai nu iztvaiko vai nonāk ciešajā klajā.

RXE ar tām plēvēm nekas prātīks nesanāk jo nav zināms kalposanas laiks un ka tās uzvedas pie mūsu klimata sk [www.rbb.lv] (Bēniņu pārbūve pēc pieciem gadiem). Plēvju izvēle ir ļoti liele, tikai sajēga un pieredze ir maza.