Kas būtu jāzina palaižot (iekurinot) gadus 15 vecu malkas centrālapkures sistēmu privātmājā? Ir aizdomas, ka tā pāris gadus nav kurināta. Sistēma it kā pildīta ar tosolu. Kādas sekas, ja sistēma nav labi uzpildīta, citas iespējamās problēmas? Kam jāpievērš uzmanība?

Pirmām kartām jāzin- jāsaprot visas apkures sistēmas uzbūve, domātā darbība. Tālāk, vai sistēma ir pilna ar siltumnesēju. Un ja Tā ir slēgtā- vai izplešanās traukā ir priekšspiediens 1.5 atmosfēras. Vai ir drošības vārsts un tas strādā. (atvērtās sistēmās tas var nebūt).Otrkārt, vai skurstenis kartībā. Ja atbildes ir jā, var iekurinat ar mazu kurināmā devu un skatās, vai siltums iet pa vajadzīgo ceļu. Tā apstaigā visus radiatorus un secina stāvokli. Tālāk rīkojās jau pēc secinātā: Vai ir atgaisots tas kas nesilda. Vai nav kāds burbulis pievaddcaurulēs...Vai nesāk tecēt, krist spiediens.Ja puslīdz viss notiek, palielina jaudu krāsnī. Palielinoties temperatūrai, noslēgtā sistemā augs spiediens. Vai spiediena manometrs to fiksē (ja tāds ir). Vai spiediens ceļās, un nepārsniedz atļauto (parasti aptuveni 2 atmosfēras).........Ja sistēma nebūs labi uzpildīta, nenotiks cirkulācija caur krāsni un radiatoriem un tā uzvārīsies!!!! kas būs no ta...aizsargvārsts pūtīs karstu ūdeni, viss burbuļos, krāsns var arī uzsprāgt...

Tā kā visticamāk sistēma ir vecā, tradicionālā (padomju), prātīgākais risinājums būs tās demontāža un jaunas, mūsdienīgas izbūve (sākumā izprojektējot, protams).

No uzvārīšanās var izbēgt, ja seko līdzi termometram pie katla, vai ne? Saprotu, ka bez uzvārīšanās pašteces sistēmai nekas cits bīstams nedraud, ja siltumnesēja ir par maz vai citas vecuma ķibeles kaut kur ir iemetušās???

Tieši tā, spec. Seko siltās caurules sasilšanai ejot uz radiatoru pusi. Ja cirkulācijas nebūs, ļoti spēji caurule paliks auksta...

Sistēmu izdevās palaist, siltumnesējs bija labi uzpildīts un saglabājies. Konstatēju sekojošas vecās pašteces sistēmas nepilnības: otrais stāvs uzsilst pirmais, cik ātri sistēma uzsilst (aptuveni stunda līdz 65-70 grādiem), tikpat ātri tā arī atdziest pēc izkurēšanās, nemaz nerunājot par cauruļu vizuālo noformējumu telpās.
Jautājums, ko es varu iegūt aizstājot veco sistēmu ar jaunu? Vienmērīgu sistēmas uzsilšanu (abi stāvi), ilgāku degšanu, siltuma akumulēšanu arī pēc kurināšanas beigām???

Nemainot sistēmu,ar vienu sūkni, var izveidot mazo apkures loku,un līdz ar to intensīvāku cirkulāciju sistēmā(vienmērīgu uzsilšanu).Nedaudz papildinājumi būs, ja sistēma silda arī ūdeni.
Lai pieliktu akumulātoru(nelielu, jo katls jau stundu silda pašu sistēmu), vajadzēs 2 sūkņus un trīsceļu vārstu(ar roku vadāmu, vai + automātika).Lielākam akumulātoram nepieciešams jaudīgāks katls, vai kurinātājs...
Ieliekot dažus ventiļus, var saglabāt pašteces iespēju, kā rezerves variantu.

Nosiltini maju. Pectam var skatities vai uztaisit sistemu uz piespiedu cirkulaciju + akuymulators. Stundas laika sistema atdzist nevaretu. Otrais stavs pasteces sistema vienmer uzsils pirmais. Nav iespejams kalibret sistemu. Var taisit apejas 2 stava radiatoriem.

Ar esošās sistēmas pilnveidošanu nenodarbošos, jo tās vizuālais paskats ar trubu trubām nav diez ko iepriecinošs un papildus ieguldījumi nebūtu prāta darbs, tādēļ tagad jāsaprot vai nedarīt neko vai demontēt un likt jaunu. Tāpēc gribu saprast savus ieguvumus, ja sistēmu veido no jauna. Kādam ir pieredze pārejai no padomju pašteces sistēmas uz mūsdienu sistēmu???

Ja domā tur dzīvot, tad nomainīt pret modernu risinājumu būtu pats prātīgākais veikums. Tā kā moderno risinājumu ir vairāki varianti, prasīt forumā var izraisīt flūdu, labāk uzreiz meklēt kādu sertificētu apkures projektētāju.

Tā kā dzīvojam Latvijā, kur visi visus grib apčakarēt, tad pirms doties pie speciālista ir jāsavāc info empīriskā veidā.
Uzstādījums jaunajai sistēmai ir sekojošs: tai ir jābūt malkas apkurei, kas silda tikai radiatorus (bez ūdens sildīšanas) ar siltuma akumulācijas iespēju, kā arī ar iespējami ilgāku degšanu laiku. Galvenais jautājums tomēr ir atklāts, kādi ir ieguvumi salīdzinot ar esošo sistēmu, jo, ja tie nav vērā ņemami, tad nav jēgas tērēt naudu, tādēļ gribu dzirdēt sajūsminātos un pieredzes bagātos foruma dalībniekus.

Esmu gatavs saderēt, ka veco sistēmu neviens ne tikai nav rēķinājis, bet pat montētāji rīkojušies vien iz savas empīriskās pieredzes, ieskaitot padomjlaiku objektus (vispār jau pirms 15 gadiem ar citu pieredzi nemaz tik spoži vēl nebija).

Ilgdegošu katlu var nopirkt veikalā, akumulācijas tvertni tāpat, shēma to abu saslēgšanai varētu atrasties abu verķu instrukcijās. Bet tālāk ieteiktu likt pie darba profesionālu rēķinātāju - kā un kādas tur tās caurules ies, kādas būs iespējas atslēgt no apkures atsevišķas telpas (stāvus) un katrā telpā regulēt savu temperatūru piegriežot vai atgriežot sildķermeņa ventili (no šī te esošajā sistēmā nav ne vēsts un tikai ar ventiļu iebūvēšanu nekas netiek atrisināts).

Utt., neesmu apkures specs, vien virspusēji nākas zināt par visu.

Pēc manām domām nav labs savienojums - ilgdegšana un siltuma akumulātors. Te jau vairākās tēmās ir izkristalizējies secinājums, ka akumulacijas gadījumā vajag pietiekoši jaudīgu katlu un degšanas jaudu tuvu nominālajai, ražotāja dotajai.

Žēl, ka nevaru saņemt atsauksmes no reāla cilvēka, kas nomainījis sistēmu un varētu dalīties savos iespaidos.

Es esmu reāls cilveks kas nomaina čuguna pašteces radiatorus, krasni, visu sistemu pret citu krasni, siltuma akumulatoru, automatiku. Pats nomainīju, pirms tam visu izprojektēju, izdomaju, izzinaju, sapratu, uzzīmeju, pieliku, palaidu un ekspluatēju. Secinajums: Uzlabojums ir grandiozs. Neiedziļinoties sīkumos, pat pirms nedēļas izmantoju akumulatora prieksrocības: Ārā aukst, lietains...drēbes mitras. Iekurinaju pāris klēpju malkas un trīs dienas dzīvoju siltā majā, viss žūst, klāt sistemai nav jāiet. Viss pats notiek.Regulējas. Ziemā ar oglēm trīs stundu laikā akumulators kastst un viss talāk automatiski. Tikai izdedži nakošā reizē jāizmet, jāpatīra. Var kurināt kad iznāk laiks- arī ātrāk, kamēr vēl akumulatorā siltums palicis...Var vēlāk: temperatūra mājā krīt salīdzinoši lēni...

Kā ir ar viskozitāti - vai sistēmā ar samēra resnām caurulēm un čuguna radiatoriem nomainot ūdeni pret 36% propilēnglikola antifrīzu tas it kā 4x biezākais ķīselis bez sūkņa būs iekustināms?

Īsti nesapratu - vai palika čuguna radiatori, vai jaudīgāki? Man ari tāds projekts pārliekams. Par katlu ,aķi, automatiku skaidrs un arī pats to izvēlos.
Kāda pieredze ar vecajām trubām un radiatoriem?

Paldies Rx!
Vai vari nedaudz precīzāk aprakstīt jauno sistēmu - cik radiatori (telpas), kāds katls, automātika, akumulators - cik tas viss izmaksāja?

Četras telpas. 7 radiatori. Jau iepriekš par akumulatoriem rakstīju: izvēlējos Regulus (polija) radiatorus. Krāsns- Grobiņas 15kw, cauruļu sistēma uz radiatoriem- kapara(vara). Apsaiste ap krāsni un uz akumulatora- tērauda, metinatā, vītnēm. Akumulators 750 l. Ar iekšā karstā ūdens boileri (tas ir kombinētais). Automatika- Honewell. Sistēma ar atklāto izplešanās trauku 60 litri.

izmaksas?