Taa kaa peec 3 gadu lietosanas Baxi Luna ht combi katla boilerim suvju vietaas tek uudens (par katlu jau aprakstiju citaa teemaa - nerekomendeeju)
Un sia Janas boilera cena, maigi sakot ''iedvesmo'', gribeetu dzirdeet jusu viedokljus, vai kaads ir saskaries ar sada tipa limeem.
Ja jaa, tad kaadas un kur mekleet?
Cik saprotu peec meistaru runaam, krasaina metala boilera metinaasana daudzus attur deelj fakta, ka nevar sniegt sim darbam 100% garantiju...

?

Par šķidro metālu aizmirsti - termiskās deformācijas neturēs .
Kāda problēma sametināt vai salodēt jebkuru metālu ? Galvenais lai ir saus un tiek klāt !

Par lodeeshanu nebija ienaacis praataa.
Vai tad, lai aizlaapiiitu boilerim metinajuma suvi, lodeshanu arii praktizee?
Ir kaadas nianses?

Lodēšana mazāk sadedzina pamatmateriālu, bet manuprāt ja boileris no tērauda, labāk metināt. Precīzāk un kontrolējamāk ir metināt ar tā saucamo argona metināšanu. To pamatā lieto precīzajā metināšanā, kur ir šuves kvalitātes vajadzība. Bet ja pirms tam (trīs gadi) boileris netecēja, tad varbūt pie vainas jau korozija (ja nav anods iemontēts un laikā mainīts...), ja tas tā, tad liela jēga metināt nav, jo var tūlīt pat cita vieta nākt vaļā. (Ja boileris ir no nerūsējošā tērauda, tad ir bieži sastopama korozija, izteikta "kā mazi caurdurti caurumiņi". Izskaidrojumu tādai korozijai līdz šim neesmu atradis. Labošana tikai uz mazu laiku).

Boileris ir no nerusejosa terauda.
Suucas gar to detalju, kas saanaa skruvejas klaat, un kuraa ir piestiprinats anods.
Suucas gar perimetra metinajuma suveem.

Neesmu izcils metinātājs, bet reiz gadījās nopirkt 1.5 mm elektrodus, kas domāti nerūsējošam tēraudam. Metināt bija tik viegli kā lodēt un rezultāts bija lielisks, piemēram, skaisti sametināju hromētu (niķelētu?) velosipēda bagāžnieku. Vēlāk nopirku tikpat resnus cinkotam bleķim, bet ne tuvu nav tas.
90 gados kāda firma reklamēja universālu lodi, ar ko varot lodēt pat alumīnija virzuļus.

Mans stāsts par diviem neržas boileriem(gan paštaisītiem, karstam ūdenim no apkures) ari būs tāds pats - mazi punktveida caurumiņi+ vēl tecēja pa metinājuma vietām. Pēc otrā boilera nopirku Ariston kombinēto un negribu vairs neržu redzēt

Ja jau sūcās gar "to detaļu kas krūvējās klāt", tad jau netek metinājuma šuve, bet slikts blīvējums. Ja kas, ar argonu labi metinās arī nerūsējošais tērauds. Protams, ir arī speciālie elektrodi parastajai elekttrodu metināšanai, ar speciālu pārklājumu un paredzēti nerūsējošajam tēraudam. tikai kā jau teicu, kvalitāte ir nekontrolējamāka. Bet metināt var. Vienkārši zināšanai: Nerūsējošo teraudu lieliski var salodēt ar zemas temperatūras alvassvina lodalvu, ja pirms tam nokodina nerūsējošo tēraudu ar fosforskābi.

khe Wrote:
-------------------------------------------------------
> Mans stāsts par diviem neržas boileriem(gan
> paštaisītiem, karstam ūdenim no apkures) ari
> būs tāds pats - mazi punktveida caurumiņi+ vēl
> tecēja pa metinājuma vietām. Pēc otrā boilera
> nopirku Ariston kombinēto un negribu vairs neržu
> redzēt


Man gan paštaisītais boileris no ņeržas vēl turas , nu jau būs kādi 9 gadi .
Skurstenis gan kaut kādu dīvainu iemeslu dēļ ir kā siets .
Boilera metināšanai ja tā ir ņeŗža, vislabāk sameklēt kādu kas metina ar TIG .

Kas ir TIG?

PS. varbut te ir kads, kursh butu gatavs so lietu uznemties un paveikt ar garantiju?

[en.wikipedia.org]
Tungsten INERT Gas acīmredzot tautā sauc par argona metināšanu, kas nozīmē ekskluzīvi un dārgi.
Neskaitot parastos šlaka elektrodus salīdzinoši izplatīta (īpaši auto bleķiem) metode ir ar pliku drāti CO2 vidē. Kāds tai ir "modernais apzīmējums"?

Plika drāts CO2 vidē- tā ir MIG.(Metal Inert Gas). TIG nemaz nav tik dārgi, bet ražība ir maza, toties augsta kvalitāte un precizitate, (dārga nosacīti tāpēc, ka to pielieto salīdzinoši reti, bet iekārtas maksā. Patreiz ir lieliski MIG/TIG universālie metināšanas inventori. Pamatkomplekts ir TIG, bet var piepirkt TIG degli, reduktoru, gāzi un var metināt. Ar TIG var metināt lielāko vairumu metālu. Vislētākais ir elektrodu ar aizsargpārklājumu metināšana, bet šai metināšanai ir viena liela nepilnība: Degšanas blakus produkts ir šlaka. Un jābūt Meistaram, lai šo darbu veiktu bez šlakas iekusumiem. Arī strāva vajadzīga salīdzinoši liela, bet ne vienmēr pamatmateriāls ir tik biezs, ka šo strāvu var bez paškušanas pievadīt.

a Wrote:
-------------------------------------------------------
> PS. varbut te ir kads, kursh butu gatavs so lietu
> uznemties un paveikt ar garantiju?


Man ir TIG ,varbūt varētu arī sametināt .
Kur atrodas boileris ? Varbūt vari atvest, esmu Ogrē .

Iznāk, ka arī CO2 sauc par inertu, kaut no skolas laikiem ar inertumu asociējas Mendeļa tabeles labā kolonna.
Runājot par šlaku, arī es par labākajiem būvmateriālu veikalos nopērkamajiem esmu atzinis tos elektrodus, kam tā ir visplānākā:
[www.inpap.lv]
Žēl tikai, ka paši tievākie no tādiem 2.5 mm.
Ir nopērkami pat elektrodi ar šlaku alumīnijam, neesmu gan pamēģinājis.
Vai metināšanu ar acetilēnu MIĢi pilnīgi izkonkurējuši? Un griešanu (ar/bez propāna, bet vienmēr ar skābekli)?
Vēl ar acetilēna/skābekļa degli varēja veikt tērauda lodēšanu ar misiņu/varu un boraku.

Vislabakie ko esmu mēginājis, daudz metinājis , tērauda metināšanai ir Esab OK46. Viņiem lieliska izvēle dažādām vajadzībām. OK46 sevišķi izceļās ar plānu aizsartgslāni, mazas strāvas, vieglu aizdedzināšanos, labu plūstamību, neveido lielu krāteri elektroda galā (nav jādauza), lieliski nositās šlaka... Vēl alternatīvu neesmu atradis. (izplata [www.serpantinas.com]).

Kausēts alumīnijs, un īpaši alumīnija/magnija sakausējumi reaģē ar CO2 un slāpekli, tāpēc tādus brīnumus metina argona atmosfērā. Kaut kādiem ņeržiem un krāsainajiem gan nevajadzētu reaģēt ne ar vienu, ne otru. Kādreiz piehaltūrēju autoservisā un tur metinātāji vienmēr caurrūsējušos autiņus laboja metinot virsū bleķa ielāpus. Metināja ar misiņa/vara/bronzas? stiepli CO2 atmosfērā.
Vecām radiolampām bija uzputināts cēzija spogulis no iekšpuses. Tas tāpēc, ka vajadzēja labu vakuumu iekšā. Gaisu izsūknēja, lampu aizkausēja. Cēzijs reģē ar slāpekli/skābekli/CO2 arī istabas temperatūrā, tāpēc atlikušās gāzes molekulas izķēra cēzija spogulis (palika argons, bet tas, savukārt, nereaģē pilnīgi ne ar ko). Tāpēc beigtām lampām tas spogulis palika balts - tās droši vien bija degermetizējušās un cēzijam ticis klāt gaiss.

Draugs, kas lieto drāti CO2 vidē, pastāstīja: drāte ir tērauda un tikai pārklāta ar dzeltenīgu kārtiņu, viņaprāt, lai nerūsētu. Drātes (salīdzinot ar šlakas elektrodiem) neparasti tievas - 0.6 un 0.8 mm, vēl esot 1.2 mm (acīmredzot plāniem bleķiem vien piemērota tehnoloģija). Gāzi viņš pērkot CO2 ar nelielu argona piejaukumu, kas esot nedaudz dārgāka, bet labāka.

Tas, ka ir mazi diametri, vēl nenosaka, ka var metināt tikai plānus metālus. Padodot lielāku strāvu un padošanas ātrumu var mazā laikā uzkausēt, iekausēt lielu daudzumu metāla un tā, kā tas viss notiek aizsargvidē, viss metinājums ir labs. Tērauda metināšanas drāts ir pārklāta ar Cu pārklājumu, lai nekorodētu, būtu labs kontakts ar strāvas pievades galvu un kontakta rezultātā nenotiktu sametināšanās- pielipšana.

Tā droši vien arī ir ar to drāti, jo, kad metinājuma vietu ar fleksi slīpēja, metinājuma šuve nebija dzeltena, bet gan parasta metāla krāsā.