Labdien
Vēlējos noskaidrot informāciju par ēkas siltināšanu, ēka ir būveta padomju laikos, ēkas siena sastāv no ķieģelis, gaisa sprauga, gabetons. Kāds būtu vis labākais ēkas siltināšānas veids. Vai nu aipildīt gaisa spraugu ar kautko, vai nu ar ņemt ķieģeļus nost un siltinat kautka.
Paldies par atsaucibu.

Viena no atbildēm ir te: [www.building.lv]

Es gan putu vietā izvēlētos RigiPerl
[www.building.lv]

Neesi pateicis galveno, vai ķieģelis ir tik labs, ka labprāt to turpmāk redzētu mājas fasādē?

Spraugā kategoriski tikai kaut ko viegli birstošu, ne putas, ne pūšamos materiālus ne un ne, tie telpu neaizpildīs pilnīgi, būs daudz tukšumu un neaizpildītu zonu. Rigiperls ir mazas putuplasta lodītes, domāju kaut kas ļoti līdzīgs tam, ko ber sēžampufos. Tas bŗīvi birst un aizpilda visu telpu.

Par putām rakstīts:Termoputas tiek sagatavotas īpašā ierīcē un ar tās palīdzību, pa sienās izurbtām 18 mm atverēm, iepūšamas sienās esošajās gaisa telpās. Baltas, mīkstas, termoputas 100 % aizpilda gaisa spraugas, novērš gaisa konvekciju starpsienā, bet tajā pašā laikā atļauj sienai "elpot" - izgarot mitrumu. Tādēļ tehnoloģija ir piemērota ne tik mūra ēkām, bet gan arī apmūrētām koka mājām.
Šo tehnoloģiju ir vērts izmantot

ne tikai vecu ēku, bet gan arī tikko uzceltu ēku siltināšanai....Tāpēc neticu,(arī pēc video- vareni liela izplešanās!) ka tās atstāj tukšas vietas. Bumbiņas arī nav ideālas, jo starp tām ir berzes spēks un tās visur var nenonākt. Tāpat virs urbuma, to ir grūti nokontrolēt.

Es esmu tās putas čamdījis rokām un ļoti šaubos, vai tās tiešām "elpo". Ja jā, vai putām ir zināmi vismaz "tvaika difūzijas" parametri?

Davai sarunājam nelietot vārdu "elpo" tur, kur ar to nav nekāda sakara, vismaz šajā forumā, citādi kāds nezinātājs izlasīs un domās, ka ar putām piepūsta siena nodrošinās mājas ventilāciju. labāk sakam - vada mitrumu, vai ko tamlīdzīgu. Nevienam sienu būvmateriālam gaiss cauri neiet (elpošana tomēr ir gaisa apmaiņa un mitruma vadīšana ir atkal cita lieta). Cilvēks caur ādu izvada milzīgus mitruma daudzumus, bet caur ādu elpot nespēj. Par putām - pilnīgs fuflo, ka tās vada mitrumu vērā ņemamos daudzumos.

Daudzi atzinuši, ka termina "elpojošs" izvēle nav pati precīzākā
[www.greensteps.co.uk]
Tomēr, ja reiz tā ir iegājies, es neredzu iemesla šai forumā to nelietot. Vienmēr jau var pagudrot kādu jaunu latviskojumu kā ciešripa vai blīvplate (pirmā laikam flekša ripa, otrā - skaidu plate?)
Mitrumvade? Var jau pamēģināt ;)
Priekš gaisa caurplūšanas gan ir mūsdienīgāks termins - infiltrācija.

Kāds būtu vis labākais ēkas siltināšānas veids.
Katrai situācijai ir nepieciešama individuāla pieeja, jo var atrast arī citus labākus risinajumus.
[www.rbb.lv]
[www.rbb.lv]

Būsim demokrāti un atļausim katram pašam izvēlēties tādu vārdu procesam, kā patīk. Es uzskatu vārdu lietošanas precizitāte nepieciešama sastādot īsu ziņu, kur piemēram katra vārda nosūtīšana maksātu 100Ls. Ja jau tu vari bez maksas pajautāt ko cilvēks ar vārdu 'elpo'domā un tas bez maksas, tad lai lieto. Pieņemu, ka vienas profesijas pārstāviem vienmēr radīsies slenga vārdi, kurus viņi sapratīs, bet vai tapēc viņiem būtu jādomā kopumā par visiem. Tas tāpat, kā ar invalīdiem - sāksim pārtaisīt visas ēkas tā, lai cilvēks ratiņkrēslā tiek iekšā.. tātad pārbūvēsim Heopsa piramīdu to piemērojot invalīdam.
Pieņemu, ka dzīve noliks vietā eiro vai eiras.

Pežo un pežas.
Man gan ir personīga pieredze, kur cilvēki izdzirdot vārdu - elpojoša sienas konstrukcija momentā un 100% ar to saprot gaisa kvalitāti iekštelpās. Esmu gatavs saderēt, ka gandrīz jebkurš cilvēks, kas nav saistīts ar būvniecību un par to neinteresējas, ar vārdu "elpo" saprot elpot un nevis mitrumu vadīt. Būtībā tā ir klientu maldināšana. Citās valodās, manuprāt, šādu divdomību attiecībā uz sienu konstrukcijām nav.

aaaa.. tu jau pareizi nodalīji -'klienti' , cilvēki kas maksā tev, man naudu par to, lai saņemtu skaidru saprotamu informāciju. Tikai atcerēsimies, ka jebkura informācijas uztvere saistīta ar šī cilvēka tezaura loku. Ja cilvēks nav sapratis matemātiku, tad tu viņam... viens muļķis var uzdot vairāk jautājumu nekā desmit gudrie spēj atbildēt.. ja alu cilvēks nekad nav redzējis automobili, tad termins "aizdedzes atslēga' viņam būs ???
-'pārējie' šaurā lokā foruma dalībnieki, ko dod mūsu savstarpējā cīņa par tehnisko terminu pareizu ievērošanu?... tas ir mēģināsim ar vārdiem aprakstīt smaržu izjūtas

Kādreiz ļoti sekmīgi šādam nolūkam izmantoju perlītu,lai aizpildītu telpu aiz rīģipša,kas bija pielīmēts uz "pļekām".Viņa(perlīta) plūstamība ir tik apbrīnojama,ka pie mazākās šķirbiņas tas iztek ārā kā ūdens.Vienkārši saurbu pie griestiem ik pa pāris metriem caurumus (apm 2 cm ) un iebāzu tajā caurulīti,kuras otrs gals hermētiski iestiprināts polietilēna maisā ar perlītu.Tad to maisu saspiežot viss tas saturs aizplūst kur vajag.
Tagad tas rigiperl varētu būt tāds pats,bet,ja vajag ko lētu,manuprāt varētu izmantot arī smalki samaltu parasto putuplastu.Arī tas ir tikpt "tekošs" un to var samalt arī pats bez kādām lielām pūlēm(savulaik tā darīju,kad pēkšņi to vairs nevarēja nopirkt).

Vispār perlīts ir super ideja - pilnīgi nedegošs, neindīgs, neko neizdala, turklāt ir higroskopisks un tādējādi mitrumu vadošs, ar labām siltumizolācijas īpašībām.
Itkā pat tirgo pie mums:
[www.silja.biz]
Manuprāt ideāls "eko-indesvates" killers.

Par perlītu biju tikai ārzemju žurnālos lasījis, nupat bija raksts
Daniel Silvernail, California, USA: Underslab Insulation - One Sustainable Alternative to Polystyrene.
Dziļak nelasīju, nospriedu, ka tas viņiem kāds unikāls vietējais iezis kā vermikulīts. Latvijā treknajos gados vermikulīta 50 litru maiss maksāja 17 Ls, tagad dzirdēju, ka drusku lētāk.
Atradu šitādu 2008.gada rakstījumu:
Profesionāliem dārzkopjiem perlītu un vermikulītu piedāvā SIA "ATS", "Schetelig Latvia", "SilJa". Nereti mazākos iepakojumos to var iegādāties dārzkopības preču veikalos. Cenas ir mainīgas, tās atkarīgas no piegādātājfirmas, no daudzuma. Nevienu no šiem produktiem neražo Latvijā, tos ieved no ārzemēm, tāpēc jārēķinās ar transporta izmaksām. Īsāks šis ceļš ir vermikulītam, tāpēc tas pie mums ir vairāk izplatīts.

Te gan ir nedaudz cita cena minēta:
[en.wikipedia.org]
Par vermikulītu - to iegūst daudzās vietās un kaut kādās tur raktuvēs tam klāt bija azbests, tāpēc ASV, kur ar vermikulītu noslitinātas daudzas mājas, tagad to spiesti ņemt ārā un mainīt uz kaut ko citu, bet tas nav visiem vermikulītiem, vienam konkrētam no konkrētas ieguves vietas. Mums darbā, piemēram, liela daļa kravu nāk kastēs ar vermikulīta pildījumu - tas ir arī viegls pakojamais materiāls, kas nedeg. Ja būtu savlaicīgi krājis, būtu jau sen vairākus kubus sakrājis, bet tas netika darīts.

Sveicināti.Man būtu jautājums par ēku siltināšanu.Man ir vienstāvu koka māja ar sienu biezumu ap 150mm.Tā kā veicu mājas renovāciju tad vēlos māju nosiltināt gan no ārpuses gan iekšpuses.Ārpusē lai māja būtu taisna un līmeņos izveidoju koka karkasu ar spraugu starp māju un ārsienu aptuveni 75mm.Vēlos pēc karkasa nostiprināšanas pie tā piestiprināt 15mm OSB 3 loksnes.Uz tām līmēt virsū 50mm jeb 100mm Vati un taisīt dekoratīvo apdari.Vai tas būtu pareizi.Kas attiecas uz iekšējām sienām,tad tās vēlos siltināt tikai tādēļ,jo vienalga iekšpusē ir jāizlīdzina sienas tas nozīmē ka jāveido karkass un kāpēc uz tā rēķina arī nenosiltināt iekšpusi mājai.Vai plāno vati piestiprinot pie koka mājas bez spraugas būtu pareizi un vai ar to pietiek lai pēc tam skrūvētu klāt pie karkasa reģipsi jeb jāliek arī starpā kāda plēve?Kādu vati labāk likt sienu siltināšanai no ārpuses cik biezu un vai plāksnēs vai var arī ruļļos?

Ja tiek saglabati tie 75mm tuksi , tad siltinajumam no arpuses nav jēgas.
Ja sprauga tiek aizpildīta ar izolaciju, tad māja tiek pakļauta sapūsanai

Man gaidāma arī apmestas koka sienas līdzināšana un siltināšana (šķībums sasniedz 10cm!): patreiz esmu nonācis pie šāda risinājuma: Liek koka 50mm brusītes, kuras aizpilda ar 50mm mīksto vati līdz pašai sienai. Tad virsū šķērsām brusītes 50mm, aizpildītas ar 50mm vati.( šāds klājums nodrošina mazāku aukstuma tiltu caur koka brusēm). Virsū vēja barjeru. Tā kā siena šķība, tad ar trešo , nākošo brusīšu kārtu līdzina sienu. Šī šķirba ir gaisa šķirba. Virs šīm brusītēm jau apdares materiāls, kura izvēle vēl aktuāla: Plastmasas saidings, koka dēļu apšuvums, fibrolīta apmestas plates...