Situācija sekojoša. Ir izrakts neliels grāvis, lai padarītu sausāku pagalma zemāko pusi, bet gruntsūdens ir tik augsts, ka grāvis biežāk ir pilns, nekā tukšs, kā rezultātā tur dzīvojas visādi mošķi, iebrūk grāvja malas utt. Doma ir grāvī ielikt drenāžas cauruli, kuras gals tiks ievadīts lielajā novadgrāvī, un bērt to grāvi ciet.
Jautājums kāda veida caurules izmantot - parastās pelēkās, kurām saurbj caurumus, vai arī ir kaut kas prātīgāks?

Veikalos un firmās ir speciālas, gofrētas drenu caurules, aptītas ar:
a) sintētisko ģeotekstilu vai
b) kokosa šķiedru.
Tās ar plikajiem caurumiem domātas pretējam virzienam, piemēram, attīrītu notekūdeņu iesūcināšanai gruntī.
Es gan nesteigtos, jo visresnākajai drenai caurplūde būs mazāka par vissīkāko grāvi. Ja no mazā grāvja neplūst prom, jātīra lielais grāvis. Vai arī jāpaceļ zemes gabals, ja citas izejas nav. Nevaru iedomāties, ka grāvja malas bruktu pēc nostiprināšanas ar velēnām.

Es gan domāju ka plikās ir lētākās un der tikai labi ūdeni vadošos iežos, vai speciāli ar rupju granti apbērtā variantā. Un pilnīgi vienalga, uz kuru pusi plūst šķidrums. Ar geotekstilu: palielinats virsmas laukums, nepūst. Kokoss- arī palielināts virsmas laukums, ne tik blīvs kā ģeotekstils, tāpēc lēnāk aizsērē, bet ir baumas, ka tas ar laiku tomēr sapūst...

Caurulei tomēr ir viena liela priekšrocība salīdzinājumā ar grāvi - tās neaizaug ar nezālēm un nav regulāri un mokoši jātīra. Un par caurteces efektivitāti - nu te gan es nepiekritīšu - viss atkarīgs no caurules diametra. Pat milzīgu metropoļu notekūdeņi tiek vadīti pa caurulēm, ne grāvjiem. Turklāt cauruli var ielikt ar vajadzīgo kritumu un tāds tas arī paliks, grāvim kritums laika gaitā aizsērējot mainās. Par drenām runājot - tikai un vienīgi ar ģeotekstilu aptītās, no kokosenēm labāk pa gabalu - tās daudz ātrāk aizsērē un kokoss tiešām zem zemes sapūst. Ja godīgi, labākais ir tomēr ieklāt ģeotekstilu, uzbērt oļus, ielikt cvauruli ar caurumiem, bez apvalka, neaptītu, atkal oļus un ģeotekstilu uzlocīt uz augšu, veidojot tādu kā ģeotekstila mētelīti ap oļiem. Šāds pasākums būs cilvēka mūžam mūžīgs, no neaizsērēšanas viedokļa. Protams, dārgi, bet cik tad pie mājas tas drenāžas garums būs - nu ne jau simti metru.

Pirmkār šogad grāvji ir pilni ar ūdeni bieži ne tādēļ,ka ir augsts grunts ūdens līmenis,bet gan tādēļ,ka tam nav attiecīgas noteces,bet infiltrācijas process ir lēnāks par nokrišņu intensitāti,tādēļ aizberot grāvi būtu jāizvērtē vai nav jāierīko zemākajās vietās virsūdeņu uztveršanas vietas(tipa "gūlijas")un jānovada tajā drenā.
Otrkārt jebkuram dabīgam filtrējošam materiālam piemīt spēja uzturēt savas funkcijas arī pēc sadalīšanās,ko pierāda arī seno drenāžu atrakumi(lietotas sfagni sūnas),turpretim mākslīgiem materīāliem ir vienvirziena darbība uz pakāpenisku aizsērēšanos un caurlaidības samazināšanos,kas arī konstatēts ne visai sen izbūvētu drenāžas sistēmu( ar sintētiskiem filtrējošiem materiāliem )darbībā.