Novēlots jautājums, bet tomēr. Respektīvi čaļi no it kā uzticama apkures iekārtu kantora uzstādīja, man klāt neesot, skurstenim oderi. Prātā neienāca pirms tam paprasīt, lai parāda kā tā izskatās. Tas, ko ieraudzīju, ir līdzīgs padomju laiku skārda jumta notekcaurulei - respektīvi nekas vairāk kā skārda caurule. Jautājums, vai tas ir normāli, vai esmu iekritis pēc pilnas programmas? Manuprāt, šis materiālis diez ko ilgi nebūs spējīgs turēt karstumu un ātri izdegs it sevišķi vietā, kur būs pievienots cietā kurināmā katls. Es biju iedomājies, ka odere ir savus 5mm biezs metāls.

Palasi foruma vēsturi - bleķim jābūt nevis parastam nerūsējošam, bet ķīmiski izturīgam. Savukārt laist skurstenī tādu temperatūru, kas varētu bleķi ātri sadedzināt, nav saimnieciski. Pat pēc ulmanļaiku normām dūmu temperatūrai skursteņa ieejā bija jābūt 100-140°C, bet mūsdienu siltinātajos ar vairāk vai mazāk plānajām čaulām dūmu temperatūru var mazināt.

Kā es lasu moderna āzģenerācijas katla specifikācijā, tad tam izejošo gāzu temp ir ap160°C. Parasts Viadruss ņeržas ievadu skurstenī uztaisa pat zilganu. Tur droši trāpās pāri par600°C.
Tas biezums gan nebūs 5mm. Gribētu cenu tādai oderei uzzināt:) Parasti ap0.5-0,7mm.Varbūt kāda īpaši "kruta" sasniedz 1mm, bet neesmu tādu redzējis.

Nezinu par ķīmisko izturību, bet bleķis ir reāli plāns. Cik tad mūsdienu cietā kurināmā katlam ir izplūdes gāžu temperatūra?

Parastam Viadrusam(U 22C/D) dots 320°C ar malku. Bet tas laikam pilnīgi jaunam- pirmo reiz kurinot. Reāli tas izplūdes trubas bieži ir rozīgas vai zilganas. Un nav tie 320°C.Bet pareizā, ķimiski noturīgā ņerža ir svarīgākais nosacijums oderei. It īpaši, ja nevar to atkal izvilkt ārā un nomainīt bez lielas laušanas un darba.

Elementāra loģika saka - ja truba rozīga, siltums "aiziet skurstenī"...

Man vairāk nav skaidra pašas oderes būtība. Biju iedomājies, ka odere pilnībā uzņemsies dūmu novadi un starp oderi un skursteni dūmiem nebūtu jāplūst. Tagad saprotu, ka oderes posmi nav hermētiski, kā arī T veida trejgabals ir izveidots tā, ka pa savienojuma vietu, kur oderē 90grādu leņķī ir ievadīta caurule, pie kuras slēgsies katls, spīd cauri gaisma. Vai tas ir normāli, un man atliek to visu ar mierīgu sirdi mūrēt ciet, atstājot tik izvadu, kur likt klāt katlu?

Normāli tas nav, tev tiem halturščikiem vajadzētu bumbuļus noraut. Parasti skusteņa savienojumvietas zieķē ar smēri, kas noblīvē. Un pēc noteikumiem pēc montāžas jāveic dūmvada hermētiskuma pārbaude. ko gan pie mums neviens nekad nav darijis.
Bet varbūt nav tik traki, ja odere vēl citā skurstenī iekšā, principā skurstenim piemīt laba īpašība pašblīvēties, jo mazajās spraudziņās dūmi, sodrēji, darva saiet iekšā un tās nobloķē.

Paskatījos netā oderes ievietošanas teorētisko materiālu. Pēc teorijas oderes augšējais gals jānostiprina skurstenī ar distanceriem, kā arī uz skursteņa jāliek tāds kā vāks, kas nosedz spraugu, kas veidojas apkārt oderei līdz cukas sienām. Tātad dūmiem nav paredzēts plūst gar oderes ārpusi. Protams, ka "respektablās" firmas pārstāvji neko no augstāk minētā nav izdarījuši...

Vai tad šķirbu nav arī jāpiepilda?

Čoms, kas dzīvo Zviedrijā teica, ka viņam pēc tam, kad firma bija uztaisījusi kamīnu ar jaunu skursteni tur, kur tas nebija, tiešām veica blīvuma pārbaudi. Ieliek krāsnī kaut kādu dūmu sveci, visu aiztaisa ciet, skursteņa galu arī un tad skatās, kur ir kādi neblīvumi, kur nāk garām dūmi.
Kad pirku savu čuguna kamīnu, līdzi nāca tūba ar melnu smēri, ar ko noblīvē savienojumvietas. Katru skursteņa pieslēguma caurules veidgabalu vispirms riņķī apsmērā ar smēri (pēc konsistences kā grafīta ziede, itkā sacietējot karstumā, pati viņa nežūst, rakstīts, ka iztur līdz 1200 oC), tad samauc kopā un lieta darīta.
Klasiski spraugu starp veco skursteni un oderi neaizpilda, bet trubu centrā notur bleķa atsperdistanceri.

To melno smēri var nopirk jebkurā veikalā, šķiet Bisons bij ražotājs. Un tīri labi sacietē nedēļas laikā arī bez karstuma. Kā krams paliek.

Keramikas skursteņa pārdevējfirma, manā gadījumā skurstenis.lv gan piekodināja, lai metāla veidgabalu keramikas izvadā nekādā gadījumā neblīvējot ar šito smēri, tieši tā paša iemesla dēļ, ka viņa sacietējot cieta kā stikls un metālam izplešoties krietni naskāk kā keamikai varot keramiku pārplēst - tas esot no pieredzes!
Veikalā pataustīju arī stiklašķiedras auklu/virvi, ar ko itkā var aptīt metāla trubu pirms iebāšanas keramikā, bet tā paša cietuma dēļ nenopirku. Trubu iemaucu vienkārši iekšā un visapkārt spraugās bagātīgi sabāzu parasto mīksto akmensvati, bet arī īpaši nepieblīvēju. Pēc sezonas kurināšanas vati pārbaudīju - kā vakar ielikta, nekāda vaina.

Mani ar interesē šis jautājums! Paskatījos youtubē, ko dara mūsu lielajā kaimiņvalstī, tad tur visi normālie meistari iesaka cietā kurināmā katlam likt ne mazāku, kā 0,8mm ņeržas cauruli, pie tam, no 314 sērijas ņeržas. Normāli esot 1mm ņerža no 300-sērijas metāla. Mūsu veikalos tikai vienā vietā atradu 0,8mm, bet no 400-sērijas(kas, laikam nav tik izturīgs). Daudzi veikali vispār metāla marku nenorāda un standarta biezums ir 0,6mm. Laikam jau mums malka sadeg ar mazāgu atdevi... :) Šo iemeslu dēļ skatos uz keramisko skursteņa oderi, ko piedāvā skursteņmeistars.lv , tik tās izmaksas ir diezgan lielas. Varbūt kādam ir pieredze ar šādām oderēm?!

[www.sanistal.lv]

Ne tas ielikās ;)
[web.archive.org]

Cik metri dūmenis?

Es sev izoderēju. Ieliku resnāko,ko varēja- 115mm ņemu krievu ražojumu 0,8. Skatījos visadas, bija arī ar pašmāju ražojumi ar ļoti nesmuku metinajuma šuvi. Šuves liku pamīšus, šur tur gabalus salīmeju ar sarkano silikonu. Galvenais saprast, ko vajag, es atteicos no kondensata savācēja- neesmu manījis tādu. Revīzijas lūkas līkumos saliku no t veida līkumiem ar vāciņiem.