Nu tad nemocies - būvē 30cm+15cm un guli mierīgi. Cik tad naudā tas ir? Iekšā nopirksi vienu krānu izlietnei, kas liksies smukāks par otru un visa taupīšana vējā.

aaaa
Nu gan pateici-starpība būs aptuveni 1500Ls ! Sorry-tā ir summa,par ko es labprāt pamocīšos:)

Saplīsīs kubīgs akvārijs istabā un tavu 4/5 ķieģeļa sienu(tik no gāzputām, ko ar pirkstu var izkasīt) izpūtīs uz ielas:) Amīšiem valsts samaksā, kad to skalu būdeles pa gaisu aizlido - pie mums to vēl ilgi nedarīs. Bet klimats aizvien vairāk draņķojas....

khe
Tev ir kāds pamatojums tā domāt? Varbūt vari minēt kādu piemēru? Vai varbūt nosaukt kādu būves iespējamās izlieces koeficientu pie attiecīga sienu biezuma? Vai tas ir vienkārši kāda kārtējā "lauku spečuka" viedoklis bez nekāda pamatojuma? Esmu tādus atklausījies līdz vemšanai. Ja vari minēt kādu reālu pamatojumu,būšu ļoti pateicīgs,ja nevari,tad savus spriedelējumus atstāj savu pudeles brāļu sabiedrībai-viņi noteikti to novērtēs!

Atvaino, ar pudeli neesmu draugos.Koeficientus ari bez meklēšanas nenosaukšu, bet velkot sijas uz mūra sanāca pagandēt 20cm gāzbet starpsienu, kas likās tīri stipra. Ja nu vienīgi armatūru liek biežāk, piem katrā 3.kārtā?

khe
Es arī atvainojos par "uzbraucienu":) Vienkārši daudz esmu saklausījies nepamatotus viedokļus.
Pag-armatūras ielikšana-tas ir sinonīms vārdam "stiegrošana",vai tas tomēr ir cits process?

Palasiet šeit sarunas : [webcache.googleusercontent.com], varbūt noder, kā arī paskatieties šeit : [www.hplush.ru] un atbildiet uz jautājumu sev un citiem: kā balstīsit mezglus, ja tie balstās uz pusi sienas, tas ir 100mm. Visur teikts ka tas ir par mazu šāda tipa sienām, un jātaisa speciāli balsti. Un. Jātaisa ļoti kvalitatīvi nepārtraukti lentveida pamati un laba satverošā josla. Un tā būs no betona. Aukstuma tilts ar visām sekām. joslas platumu sašaurināt no 200mm uz 150mm vairs nedrīkst(lai ieliktu papildus siltuma izolāciju. Tāpat būs problēmas ar logu sānu aukstumtiltiem.

Rx
Palasīju.Par tiem pārsedžu balstiem-šis it kā būtu vērā ņemams pretarguments.Kaut gan reāli vienīgais! Pārējie argumenti bija aptuveni šādi-nedrīkst,jo man šķiet,ka par plānu!

Nu cik tad tā spiedes stiprība ir tādam gāzbetonam? Koka karkasa ēkas taču būvē no 15-20cm statņiem, platākus nekad neizmanto. Un tur statņi ir ik pēc 60-100cm, kā nu kuram. i nekas, liek pārsegumus, dakstiņu jumtus utt. Vai tad gāzbetons ir tik ļoti vājāks par koaku, ka pat monolīta siena 20cm nepietiktu? Nu neticas. Galu galā koka statņu ēkas gadījumā viss svars sadalās uz tiem nedaudzajiem statņiem, gāzbetona sienas gadījumā sadalās pa visu. Galvenais uzlikt spiedi izlīdzinošu kārtu, kas nebūt obligāti nav dz-betons. Tikpat labi der 5x20cm koka brusa kā mūrlata/vainagsija, kā nu viņu tur sauc.

No pieredzes: Pirms 30 gadiem Tēvs uzcēla no Vangažu šūnbetona blokiem māju. Divi stāvi. Nezinot ka vajag nepārtrauktos lentveida pamatus, savelkošo joslu, pamatus lika no akmeņiem, cementa javas. Joslas vietā mūrlata no koka. Viss jauki. Stāvēja... bet : tuvākajā apkārtnē lika zemūdens kabeli ar spridzināšanas metodi, tā, ka zeme drebēja. Un: sienas pārsprāga kā ola, 1cm šķirbas. Domāju ka ja kāds sāktu sist dzelsbetona pamatus, būtu tas pats...Tāpēc jau ražotāji cieti piekodina, ka no šūnu materiāla ceļamām mājām vajag nepārtauktus pamatus un savelkošo dzelzbetona joslu.

aaaa
Loģiski par to koku-pats strādāju vecā koka mājā-sienas plānas,viss turās uz retiem nesošajiem baļķiem-dēļi,kas nolikti horizontāli,nav domāti kā nesošie. Un neko-stāv jau pāri par 100 gadiem. Nu bik šķībi,bet stāv:) Bet tas jau koks deformējas.
Patreiz pēc visiem komentāriem varu izspriest,ka,ja vispār ir par kaut ko jāuztraucas,tad tā būtu liece(vai izliece). Bet,ja armēšu ik pēc 3-4 kārtām,tad,šķiet,vajadzētu būt ok,vai ne?

Rx
Manuprāt,spridzināšana-tas tomēr tāds ārkārtējs pasākums,pret kuru atsevišķi nodrošināties nevajadzētu:) Līdzīgi kā plūdi,utt. Un pamati man ir monolītie.

...skopais maksā divas reizes. Atcerieties to . Ne velti tie, kas samazinājuši sienas biezumu un likuši papildus vati- putuplastu, to nožēlo....bet jau par vēlu. Ja tā būtu, ka 200mm pluss daudz siltumizolātora ir lieliski, tad tā vien būvētu visi, jo ir taču labi, lēti. (Vai nelasijāt, ka 200mm bieza siena der tikai vasaras mājai , jo tai ir ļoti maza siltuma inerce.....). Vai zināt ka lauku mājas ar biezām monolītām sienām, kas pat neatbilst siltuma izolācijas noteikumiem, vasarā ir patīkami vēsi un komfortabli! Un tajās, ar vati pārpildītajās, cilvēki dzīvo kā pirtī...

Rx
Man AEROC pārstāvis saistībā ar šo tēmu stāstīja,ka katrā Baltijas valstī ir izveidojušās būvēšanas tradīcijas(vai var teikt-dogmas).Piemēram,igauņiem šis variants-200+150 vai pat 200+200 esot populārākais. Leiši pārsvarā būvējot 250+150. Savukārt letiņi(kā jau paši bagātākie)būvē 300+100...Latviskais pamatīgums? Es nekadā ziņā neekonomēšu tur,kur nedrīkst ekonomēt,es gribu ekonomēt tur ,kur nav jēgas neekonomēt.
Bet faktam,ka biezās sienās komfortablāk(īpaši vasarā)pilnībā piekrītu. Bet labi,ka ir izgudrots kondicionieris:) Tas noteikti ir daudz lētāks,nekā bieza siena

Skatoties filmu Day after tomorrow ienāca prātā, ka sienām var nākties turēties pretīm ne vien gaisa, bet pat ūdens plūsmai ;)

Nu...Ņemot vērā,ka būvējos 100m attālumā no Daugavas krasta,tad Tevis pieminēto filmu atcerējos jau tad,kad pirku šo zemes pleķi:)

No ieksienas saksim. apetus 1,5cm, 2 kartas fasades sieta,aeroc 20cm biezu, 2 kart.fas.sieta vatte 3cm, 5cm putupolistorols, siets ,dekors.
sietu var armet vairak neka 2 reizes,maja bus silta,elpojosa un izturigaka neka parasti celtas un apestas. spriediet vai kritizejiet.

Čoto sarežģīti izklausās. Kādēļ tā jādara? Tik plāns siltumizolējošais materiāls,un divās kārtās? Kam tas?

1.) siltumizolacija pilnigi pietiekama vatte laus elpot sienai puciks aiztures siltuma zudumu,vel labak starp putuplasta loksnem iepust putas,pietik ar 1 cm biezu kartu, dzilumu regule putuplasta biezums.2) siets regule plaisas kuras veidojas visas majas,siets nelauj plaisai palikt lielakai vai aizkave tas rasanos.tas nav sarezgiti,tikai izskatas.
ja muresi pats nezeelo limi un skaties lai suves ir pilnas un lai nebutu caurumi.citadak ziema var klut augsti.
vari nepiekrist sadai metodei,iesaku pec pieredzes

Doma, ka nes apmetums, dzirdēta jau pie loadbearing salmu ķīpu sienām. Ja man būtu tāda jātaisa no gāzbetona, katrā kārtā liktu (stiklašķiedras) sietu horizontāli starp blokiem tā, lai malas pārkaras pāri, tad ar apmetumu salīmētu šis malas un vēl vienu vertikālu kārtu.

šogad man celtnieki cēla no SILBET,kas domāts līmet ar līmi!sākumā līmēja,pēc tam tā pat ar javu,jo neviena vertikālā šuve normāli nesagāgaja kopā!Tapēc iesaku,ja ņem SILBET,tad tikai parasto,ar cementu mūrejamo!