Sveiki,

Situācija:
100m2 slīpais ranila jumts ar minimālo pieļaujamo slīpumu. Ir 40cm jumta pārkare, zem metāla jumta ir kondensāta plēve, kuras garums ir par 5cm īsāks nekā jumta garums.Māja būvēta no Airoc blokiem un no ārpuses apšuta ar dēļiem.

Problēma: No ārpuses visa siena 2.stāvā ir pārklāta ar ledu, uz palodzes ir 5cm biezs ledus, logs viss ir pārklāts ar ledu... Pateicoteis siltajām dienām sāka aktīvi pilēt ūdens no koka apšuvuma dēļiem virs loga. Un papildus visam visa siena no iekšpuses ir slapja, cik saprotu visa jumta pārsedze ir pilna ar ledu, kurš atagd kūst un tek ieksā ūdens...

Ko darīt lai nebūtu vairs jumta pārkare pilna ar ledu, siena nebūtu slapja ne no iekšpuses ne ārpuses?

:) Jā, nav jau labi priecāties, bet šoziem aukstums un sniegs parādā visas pieļautās kļudas!!! Paskaties uz mājas jumtu un viss skaidrs.

Protams, detaļās problēmu var izklāstīt tikai kārtīgi apsekojot problēmvietas, bet izklausās ka vina nav siltināta no āruses, ja? Vienkārši Aeroc bloki apšūti ar dēļiem?
1. Majas siltinājums
2. Šķirbas, siltā gaisa nopludes. (nepareizas)

Jānodrošina laba ventilācija starp plēvi un bleķi? Sniegs laikam turas uz jumta un augšpusē noblīvējis visu ventilāciju? Jā parasta ptretkondensata plēve, tad mitrums no pakojuma ari netiek ārā - tātad jāvedina sprauga ari zem pretkondensāta plēves (ja tā nav difūzmembrāna). Var ju siltināt un pārsiltināt, bet ja nebūs ventilācijas, tad viss siltinājums paliek neefektīvs. Šīsziemas biezais sniegs pārklāja visas ventilācijas + vēl izveidoja sērsnas garozu pa virsu.

airoc nav siltināts, jo meistari teica ka būs ok, lai gan tagad saprotu ka vajadzēja siltināt.
attiecībā uz ventilāciju man ir siltie griesti, līdz ar to lai neveidotos ledus jumta pārkarē(korē) es varu uztaisīt no apaksšas pārkarē kādus trīs ventilācijas caurumus lai nodrošināt ka legus neveidosies plus arī ja arī veidosies tas, tad vismaz nekusīs un nelaidīs ūdeni telpas iekšienē bet gan pa ventilāciju caurumiem tecēs lejā...

Vai ir vērts kondensāta plēvi līmēt vēl klāt vai nekas traks ka tā beidzās līdz ar jumtu?

Pēc pieminētā ledus daudzuma apm var spriest par iekšējās tvaika barjeras kvalitāti, jo siltu un mitru dienu nebija - ziema kā sākās, tā arī sala visu laiku. Plēvi jau derētu izlaist ārpus kārbas, tad ledus un lāstekas pārvietotos uz jumta malu :)

Nesen pa LTV1 rādīja hruščoveni (tādu, kam nav bēniņu, bet slīpi 5. stāva griesti), kurai no jumta nāca ledus šļūdonis, ap kanti griezās lejup, spiedās pie sienas, kusa un sūcās iekšā, kur meitene skraidīja ar spaini un lupatu.

ar kādiem tad darbiem man būtu jāsāk?
Izskatās, ka metāla jumtu būs tomēr jāskrūvē nost, ja nevēlos no iekšpuses reģispi laust nost, vai ne?

Vispirms uzklausīt iespējami vairāk viedokļu, gan precīzi izklāstot jumta uzbūvi: siltinājuma biezums, ja ir - kāda vējplēve, ja ir - cik liela atstarpe starp vējplēvi un pretkondensāta plēvi, kāda pretkondensāta plēve (vai difuzmembrāna), cik liela atstarpe stap to un ranilu, kā nodrošināta gaisa iekļuve jumta lejas malā un tā izkļuve augšpusē, divslīpu, vienslīpu vai četru plakņu jumts, vai jumta ventilācijas gaiss var apiet jumta izbūves un varbūt vēl kautkas? Ja jau apkures izmaksas apmierina, tad varētu pietikt ar jumta ventilācijas sakārtošanu, bet caurumi tvaika izolācijā...

vw: Tak apreģeļisj, lūdzu, no Tevis rakstītā vispār neko saprast nevar - kur tas ledus ir, kas ir zem aeroca telpas pusē, kāda apdare, ir/nav apmetums, kāda jumta uzbūve - vajag tak detalizētu aprakstu - citādi pilnīgi un absolūti neko saprast nevar, ne kur tas ledus ir, ne kur tas logs, būtībā neko! Turklāt kore ir jumta aukšdaļa un tai nav nekāda sakara ar "pārkari", parasti "pārkare" tiek saukta par vēja kasti, ja runā par apakšējo pārkares daļu. Kāda ir vēja kastes uzbūve utt.

Ledus ir jumta pārkarē, cik es saprotu, jo no tās pamatīgi pil. Padauzot par to pēc skaņas var saprast, ka tā ir pilna.
Sienas ir tikai no Airoc ne ārpuses Airoc ir apsists ar vagonku, bet no iekšpuses minimāls apmetums un tapetes pa virsu.
Jumts ir aukstais, jo siltināti ir tikai griesti. Jumts ir vienslīpa. Cik saprotu it yikai kondensāta plēve zem ranilas, bet virs griestiem ir melnais papīrs(piemirsu, kā tas saucās), un siltumizolācija ir Isover vate max 100mm. Jumta ventilācijas nav, jo nekur nav ventilācijas restes tikai tik cik pa škirbām tiek iekša pie notekcaurules kur ir škirva starp ranilu, plēvi un sienu.
Jā tieši "pārkare" ir pilna ar ;ed tapēc ūdens pa spraugu starp vagonku un Airoc tek u zleju un tiek virs loga, kurš ir apsist ar vagonku.

kaut kā tā:)
Māja tika būvēta lielā ātrumā un tajos laikos kad visi bija "meistari ar minimālo algu 1000 mēnesī"...

100 siltinājums ir kādas 3x par mazu, domāju ka tu kurini 24 stundas. iespējams ka tas kondensāts veidojas arī no tā ka tam 100 iziet cauri kā papīram. ventilācija aukstajos bēniņos obligāta.

Izklausās,ka problēma tvaika barjerā griestos un švakā bēniņu ventilācijā.

Varbūt tā uzlikta difūzmembrāna? Jebkurā gadījumā vajag labu ventilāciju visiem bēniņiem. Ar to melno papīru (pergamīnu) varētu nodrošināt labu tvaika barjeru, ja tas būtu uzklāts uz līdzena dēļu klāja un stiķi salīmēti, piem, ar kautkādu bituma mastiku. Vai ari no apakšas pieskavots uz līdzeniem griestiem un tāpat salīmēts. Diez vai ieklājot starp sijām tur kautcik pieņemama tvaika barjera priekš akmens vates ir sanākusi. Kur nu vēl 10cm vate...No pretkondensāta plēves matētās puses pilieniem vajadzētu krist atpakaļ siltinājumā..? Kāds jumts - lēzens, vai stāvs un vai ir tajā lāsteku veidošanās laikā pabūts bēniņos un apskatīta tā zemākā jumta sadures vieta ar griestiem?

Pirmais - bēniņus vaļā, cik vien plaši var - lai virs griestiem svilpo vējš. Problēma ir tvaika barjeras neesamībā starp silto telpas daļu un auksto Rannilas jumtu. Papīrs izklausās pēc celtniecības pergamīna, bet tas ir tvaikus caurlaidošs. Un tas tikai tāpēc, ka atrodas gudrīši, kas uzskata, ka negrib dzīvot "siltumnīcā" un neliek tvaika izolāciju, kas parasti tiešām ir plēve. Rezultāts, domāju, ir acimredzams. Siltais telpas gaiss parasti ir daudz mitrāks par āra gaisu, mitrums caur griestiem kopā ar silto gaisu ceļas uz augšu un nonāk bēniņos un tālāk netiek. Tā kā ārā ziemā ir aukstāks un bleķa jumts ūdens tvaikus cauri nelaiž, mitrais un siltais gaiss tiek cauri kondensāta plēvei, kas zem rannilas un kondensējas uz aukstā bleķa. Tā kā gaiss bēniņos pasilts - ūdens kondensējas un pil no bleķa iekšpuses lejā. Tālāk par kondensāta plēvi viņš netiek un strūkliņā vien tek uz leju, kamēr notek līdz vēja kastei, jeb "pārkarei", kur to ūdentiņu sagaida -10 auksts gaiss un dēlis. Tur tas ledus arī pamazām aug.
Vispār klasisks piemērs, kas notiek, ja 1) nav pareizi izbūvēta jumta ventilācija, 2) nav iestrādāta tvaika barjera.
Ko darīt? Iespēju robežās nodrošināt bēniņu telpas ventilāciju - vai nu galos caurumus un kaut kādus restotus logus iekšā, vai pārtaisīt jumtu. Rannilai klasisks variants ir vēja kastes, kurām dēļi tiek pienagloti ar atstarpēm (parasti iespiež kādu 5mm platu štruntu pirms katra nākošā dēļa pienaglošanas) un vaļēja kore. Pats Ruukki piedāvā standarta vēdināmo kori, kur korē ir caurums, nosegts ar jumtiņu. Tavā gadījumā vienslīpu jumts - es nākošajā vasarā nedomājot norautu vēja kastēm dēļus nost, un tos pašus pienaglotu atpakaļ, tikai ar vismaz 5mm šķirbām starp tiem. Principā bēniņos (arī zem jumta) tev jāsvilpo vējam. Protams, 10cm siltinājums ir izsmiekls un vajag obligāti siltināt papildus griestus. Ja bēniņos tiec iekšā - atrisināms elementāri. Tvaika barjeru tagad jau vairs tik viegli neiestrādāsi un varbūt pat arī nevajag - galvenais vismaz 30cm kopīgais siltumizolācijas slānis un vēdināmu bēniņu gadījumā obligāti! siltumizolāciju nosegt ar vēju aizturošu materiālu - presētais kartons, parastais kastu kartons, kāda speciāla pretvēja plēve utt. Galvenais visu izdarīt labi, lai nekur nav šķirbas, nohaltūrētas vietas. Rezultātu redzēsi nākošziem uzreiz.

Paldies par izsmeļošu informāciju. brīvdienās izurbšu no apaksās korei uztaisīšu trīs restītes 100mm diametrā lai sāk vēdināties jau tagad.

no Savas pieredzes.
Aizvakar, kad tempertūra 2 dienakšu laikā nostaigāja no -20 līdz + 4. Sieva pamanīja ka reģipsis 2 stāvā vienā vietiņā ir mitrs, un 2 tādas kā ūdens piles saveidojušās.
Kāpu augsā skatīties - vate ar kopīgo bezumu 300mm pēdējo reizi bēniņos kabeļus mētājot, bija sametusies un tur tāds caurums tējas rkūzes lielumā sanācis. Smuki nopakoju un viss kārtībā.
Secinājums - tas mitrums bija kondensāts.

Kāpēc rakstu šeit - domāju ka vw aprakstītie nesmukumiem ir tieši 2 iemesli.
1. ir aaaa un khe precīzi aprakstītais tas pats kondensāts 'pirmkārt jau par maz siltumizolācijas dēļ. palabošu bet absolūtais mnimums ir 200mm. un 300mm ir veselīgais optimums Griestu daļā.
2. pat ja kondensāts straumītē tek lejā pa vienu sienu un brīdī kad tas tiek līdz sienai kur pa vējkasti tas varētu tikt lejā uz šo ūdentiņu darbojas vairāki faktori, sals, vējš utt. Visticamāk ka vējš to kas tek lejā sapūs uz sienu un sals dara savu slapjumu pārvēršot ledū. Ir variants ka superbūvē kondensāta plēvi vilka priekš saimnieka nevis priekš vajadzības. un tad tai vietā kur plēve ir redzama plēve ir uzvilkta bet konkrēti tai bēdu sienai plēvē ir pārrāvums vai arī celtniecības nesmukums un plēves pārlaidums ir uz otru pusi... visādi brīnumi ir redzēti.

Par to hruščovku, ko rādīja TV.
Precīzs apraksts šai problēmai - mājai jumts ir ar 15grādu slīpumu. uz tā kā likums ir 40 gadu vecs ruberoida veidojums, kas vasarās uzkarst līdz kušanas temeratūrai bet zimās saraujas, sekojoši visas labās saistvielasa īpašības nto šādu ciklu laikā padomju supermateriāls ir zaudējis.
Sekojoši uz jumta notiekošais izskatās šādi siltums kas ceļas augšup kausē sniegu uz jumta. Kamēr āra temperatūra ir zem - 5, tikmēr tiek kausēt snieg garoziņa apkārt mājai veidojot tādu kā maizes garoziņu no ledus (baseina maliņu)
milzu lāstekas kas karājas no šādu māju jumtiem ir tas kas pa vidu šādam baseinasm izkūst un kautkādā veidā smeļas pāri šai ledus maliņai. Un tad kad temeratūra paceļas ap nulli, tad mājas siltums kas iet arī sauri griestiem jumtam izkausē baseina pamatni un ūdens meklē iespēju tikt uz leju. Te savukār nostrādā 40 gadus senais ruberoida NEsegums un vēdiņašanas un lietus ūdeņu caurumi kas :) ir izbūvēti no 40gadu seniem baltajiem ķieģeļim.
40 gadu vecais ķieģelis savukārt ir 40 gadu laikā Sala un atkušņa iespaidā lobijies kā sīpols un plēksnes sen kā aizprostojušas visus iespējamos kanālus.
Ir tikai 3 variānti ko var darīt šajā jautājumā :
1. neigādāties dzīvokli šādā mājā.
2. ja tāds jau ir, tad iespējami ātri to pārdot.
3. izdomāt veidu kā uztaisīt mājas renovāciju un tikt vaļā no 15grādu slīpā jumta un tikt pie vismaz 30 grādu jumta. Bet trešais variants nerisina situāciju ar pūku kas aug no sienām.

Par hruščoveni:
Vai tad šādiem lēzenajiem jumtiem ir lietusūdeņu caurumi kautkur jumta vidū, līdzīgi kā "plakanajiem"?
Paskatījos vēlreiz:
[ltvzinas.lv]
Manuprāt nekādas maliņas tur nav, sniegs kūst no apakšas pie -5°C, tek uz āru un veido lāstekas, kas kļūst tik lielas, ka spiežas pie sienas un sāk to slapināt.
Tomēr man nav skaidrs, kāpēc siena ir TIK slapja. Pat zem palodzes!
[www.failiem.lv]

Hmm, tā kā man tagad pašam sava māja (kurai BTW kamēr auksts bija 1 lāsteka blakus skurstenim :) ), tad intereses pēc braucot reizēm papētu arī citas mājas. Piemēram, Rīgā pa Kalnciema ielu braucot, tā uz aci kādām 90% mājām ir lielas vai ļoti lielas lāstekas. Gan vecām, gan jaunām, gan acīmredzami it kā renovētām. Šausmas iedomāties kāds siltuma daudzums tur cauri bēniņiem burtiski izkūp gaisā. Kamēr dzīvoju kopējā mājā (kur BTW arī bija apmēram tādas pašas lāstekas no jumta, tikai vismaz neslapināja sienu), tā īsti par to nekad nebiju aizdomājies, tagad gan skatos uz savējo un priecājos, ka man vismaz tā nav :) Un pie tam nosiltināt bēniņus tādā vienkāršā variantā uzklājot kādus pārdesmit cm vati nemaz tik dārgi neizmaksā ne pati vate, ne arī likšana...

Vakar kāpu uz līdzīga jumta. Teknē līdz augšai ledus, no šīfera sniegs kūstot arī veido ledu. Beigās sanāk viens ledus bluķis. Ūdentiņš no šīfera smuki tek pa apakšu uz sienu.
Noteikti jāsiltina bēniņi, lai sniegs no jumta sāktu kūst +/- tikai tad, kad arī renes ir mazliet uzsilušas un tajās jau var notikt kāda kustība.