Labdien! Vispirms par situāciju - ir daudzdzīvokļu māja, celta pirms kara, Rīgas centrā. Māja izvietota pagalmā, no priekšas pagalms ar ieeju, 3 citos sānos nepieejami iekšpagalmi. Mājai ir pagrabtelpas - daļa apkurināma, daļa ne. Pagājušajā apkures sezonā par apkuri maksājām 12.2009 - 0,98 Ls/m2 (aukstums sākās decembra otrā pusē); 01.2010 - 1,53; 02.2010 - 1,20. Šogad apkuri pieslēdza oktobra vidū un RS tarifi apkures sezonai ir cēlušies - attiecīgi 10.2010 - 0,51; 11.2010 - 0,62. Gaidījām, ka decembrī būs liels rēķins, jo bija auksts, paziņām bija rēķini pat līdz 2 Ls/m2. Bet mums izrādījās 0,67 Ls/m2. Pārbaudījām gan mēs, gan Rīgas siltums - nolasīts korekti, siltummezgls strādā pareizi. Un mājā nav auksts. Atšķirība no pagājušā gada ir tā, ka decembris bija ļoti sniegots - jumtu tīrījām 3 reizes, bet vienalga bija lāstekas un noplūduši dzīvokļi (domājam par papildus ventilāciju un bēniņu siltināšanu), bet pagalmā visu sniegu lika pie mājas, jo citur nebija kur likt. Un arī iekšpagalmos bija daudz sniega.

Jautājumi speciem - vai tik tiešām var būt tā, ka sniegs izrādīja pakalpojumu ar plus zīmi? Kas varēja ietekmēt - sniegs uz jumta, vai sniegs ap māju (kaimiņu māja uz ielas, ietve tīrīta, tarifs 2 reizes lielāks)? un ja tā, tad varbūt ir iespēja to noteikt un arī novērst šo siltumnoplūdi, lai var iztikt bez sniega?

1) Sniegs saglabā siltumu, līdz ar to var;
2) ja ir bēniņi, kur neviens nevazājas, tad var piegāzt ar ekovati 30 cm slānī. Efekts noteikti būs labāks, kā sniegam.
3) vēl labāk pirms tam veikt energoauditu ~400 Ls. Tad nebūs jāzīlē kurā virzienā ir lielākie siltuma zudumi.

Ja Rigas siltums apgalvo ka viss nolasits korekti tad majas iedzivotaju apčakaresana 01.2010 ir acimredzama. Saku to tapec ka videja menesa temperatura 01.2010 un 12.2010 atškiras pa 5.5 gradiem ta tad ja decembri maksats 0,67Ls tad janvari ir jamaksa aptuveni par 25% vairak aptuveni 0,84Ls, bet ja atcereties janvara tarifu kas ir bijis 29komats cik tur Ls par 1MW bez PVN - tad 0.66Ls taa luuk. Un sniegs uz jumta nekadu ipašo lomu nespele

Jo: Rādījumus nolasa mūsu pārvaldnieks un tos nodod RS. Tā kā te nekāda apčakarēšana nav. Un nupat ir nolasīti dati par janvāri (vēl nav RS rēķins). Reāli ir notērēts par tikai par kādiem 6-8% vairāk siltuma, tātad kaut kas joprojām siltina māju. Kaimiņu mājā pavisam citi rādījumi.

TomTom: Ja sniegs var labi izolēt, tad jautājums ir, vai tas tāpēc, ka ir uz jumta, vai tas izolē pagalmu. Domāju, ka pagalmu, jo jumtu 3 reizes tīrīja. Par bēniņu siltināšanu domājam, bet galvenokārt lāsteku un pēc tam noplūdušo dzīvokļu dēļ. Bet tas nav lēti un citu pieredze saka, ka ar to no lāstekām vaļā netiek. Un ko jāsaprot ar energoauditu - termokameru? Vai to var lietot tad, kad ir sniegs, vai tad, kad tas ir nokusis?

Nekad neesi aizdomajies par to ka cipars ko nodod RS un cipars pec kura izripina maksu par siltumu majas iedzivotajiem atskiras? Bet padoma pats majai ir 6 plaknes caur kuram vairak vai mazak zud siltums. Pienemsim ka caur pagrabu un beninem zud 30% siltuma. Ja tas plaknes siltumu nezaude vispar,tad musu ekonomija ir 30%. No ka ir pareja ekonomija?

Nedomāju, ka kaut ko dod sniegs pagalmā. Tādēļ vēl jo vairāk vajadzīgs energoaudits - bez kaut jel kāda speciālista klātbūtnes grūti ko spriest.

Bet kas ir 100%: ja ir daudz un lielas lāstekas, tad mājai ir pamatīgi siltuma zudumi. Un visvairāk tie ir tur, kur ir lāstekas. Visticamāk, tātad, caur/gar/ap jumtu. Dzīvoju labi siltinātā mājā, un mums lāstekas tikpat kā nav nevienu ziemu.
Šajā gadījumā ļoooti labu efektu var dot pareizi nosiltināti bēniņi (ja vien vaina nav kaut kur citur). Ekovati ieteicu tādēļ, ka ar to ir relatīvi vienkārši siltināt un iespēja kaut ko sačakarēt ir minimāla.

Sniegs kaut ko dod bet ne siltuma rēķina samazināšanos šādos apmēros !
Visticamākais ir tas ka kļūda ieviesusies aprēķinos vai arī bijušas kādas tehniskas problēmas !

Kļūdas aprēķinos jeb kā te saka RS apčakarēšanā nav, jo skaitītaja rādījumus nolasa mūsu siltumtehnikas pārvaldnieks, kas nodod datus RS un tad saņem rēķinu. Un tur viss ir precīzi - cik notērēts MW, 1 MW cena un summa. Tātad te ir kaut kāds faktors, kas dod ekonomiju, pie tam lielu. Tā kā mājai gada laikā nekādi siltināšanas pasākumi nav veikti, tad domu par sniegu uz jumta kā siltinātāju laikam jāatmet. Vēl jo vairāk, ka ir lāstekas un nevajag vecu māju ar pavisam citu konstrukciju salīdzināt ar jaunām mājām, kur ir citādi siltināts jumts. Te mums vēl ir iespēja ietaupīt, bet par ekovati - ja kāda firma garantēs, ka pēc tam bēniņos pie āra gaisa -10 nebūs plusi, tad OK, citādi ir info tepat forumā un pēc citu pieredzes - nav vērts, jo tāpat ir lāstekas.
Tātad, kas atliek - sniegs ap māju. Bet laikam te tomēr ir cits faktors, ko šis sniegs nodrošina. Proti, šogad zeme nav sasalusi. Tāpēc var teikt, ka zeme ietekmē siltuma noplūdi. Un tāpēc novembrī un decembrī prakstiski vienādi dati, janvārī nedaudz vairāk. Bet pagājušo ziemu bija pamatīgi sasalusi zeme. Un kaimiņu mājai tīra ietvi un pagalmu, tāpēc rodas sasalums. Būtu labi, ja kāds (it sevišķi no siltumapgādes speciālistiem) varētu pakomentēt šo domu gājienu. Jo tad var mēģināt visu uzlabot. Un vai termoaudits kaut ko tādu var noteikt? Un vēl - pagraba telpās mums ir minimāla apkure. Ieprieksējos gaus tur bija auksti, tagad normāli pat pie nedaudz ieslēgtas apkures

A sakiet ir kāda formula pēc kuras varētu izrēķināt cik MWh nepieciešams, lai mājā nodrošinātu vienu un to pašu temperatūra, bet ja āra gaisa temperatūra mainās par vienu grādu.

Logus neviens nav nomainījis? Kāpēc tāda skepse pret bēniņu siltināšanu? Vai, ja guļot paliek vēsi, sedzam vēl vienu deķi, jeb ceļamies un vingrojam, lai sasildītos?:) Kas ir tajā bēniņu pārsegumā? Teorētiski vajag siltināt griestus un vēdināt bēniņus. Varbūt šogad novērsta vēdināšana, tapēc vairāk saglabājas siltums, bet vairāk ari ir kušana uz jumta, lāstekas, koka konstrukciju bojāšanās jumtā? Visādi procenti minēti tiek, bet nu 40% siltuma noplūde caur bēniņu horizontālo pārsegumu, kas nepietiekoši nosiltināts, varētu būt. Ari iekštelpu remonts, kā rezultātā uzlabojies mājas hermētiskums, varētu būt par iemeslu siltuma zudumu samazinājumam. Diez vai visu sīkumu dēļ īsto iemeslu uzzinās - termoauditu tad vajadzēja taisīt ari pagājušajā ziemā:) Bet gribētu apšaubīt domu par tik lielu situācijas uzlabošanos dēļ tā, ka sniegs biezāks ap māju, it īpaši tapēc, ka pagrabs vēl tiek vairāk sildīts, kā pagājšgad (ja sapratu pareizi).

khe: atkārtošu vēl vienu reizi - mājā nav veikti nekādi pasākumi, kas kardināli mainītu siltuma patēriņu. Un nav auksti. Pat ja kāds no 6 stāvu mājas dzīvokļiem būtu nomainījis 1 vai 2 logus, tas neizskaidro šādu samazināšanu. Bēniņu pārsegums kā jau 30 gadu mājai - šlaga, kas nu jau sasēdusies. Bēniņiem ir par maz ventilācijas un to pēc sniegiem novērsisim, bet par siltināšu jau minēju iepriekšējā tekstā - tam ir garantija? Un no kurienes tiek ņemti kaut kādi mistiski 40%, kas noplūst caur bēniņiem? Ja patēriņš būtu par 40% lielāks, tad varētu filozofēt, kur tas noplūst, bet es gribu saprast, kāpēc ir ekonomija. Un ja izdodas šo faktoru noteikt, tad varam to imitēt citreiz un arī citiem būs skaidrāks, kas notiek. Pagrabā mums ir liels dzīvoklis, ko gribēja "prihvatizēt", bet mēs neatļāvām. Tagad tā ir kopplatība un te nav nekas mainījies - ir nedaudz pagriesti vaļā radiatori, lai nebūtu mīnusi. Bet šoziem tur ir jūtami siltāk. Lūk vēl viens jautājums - kāpēc? Un man ir tikai viena versija - nav aukstas zemes, kas dod aukstumu caur pagraba sienām.

Piesakeit savu siltuma skaitītāju pie manis - energodata.lv monitoringam. Mēs nolasām datus no skaitītāja reizi 1h un veicam patēriņu analīzi. Kam vajadzigi piemeri varu nozūtīt uz e-pastu. Dodiet tik ziņu manā mājas lapā. Analīze pa stundām dienām un nedēļam dos Jums sapratni par sniega, temperatūras, vēja, telpu temperatūras kolerāciju ar apkures patēriņu.

Tad drīzāk, ka gļuks ar skaitītāju un ne jau RS par labu.

Esmu sagatavojis nelielu paraugu, kā pašiem analizēt apkures patēriņu.

[www.energodata.lv]

Šeit labs info :
[efekta.lv]