Sveiki!
Problēma ir sekojoša, kad ilgāku laiku (~12h) netiek kurināts, pazūd vilkme. Iekurināt var tikai vispirms iebāžot aizdedzinātu papīru caur tīrīšanas lūku, tad uzreiz parādās vilkme.
Skurstenis ir metāla ar siltinājumu. Praktiski viss skurstenis iet pa ēkas ārpusi. Kopējais garums 5metri.
Kas var būt pie vainas? Truba par īsu?

Skurstenis pilnīgi atdziest. Varbūt atdziest ari apkures iekārta, kas līdz tām 12h kaut mazliet, bet deva siltumu skurstenim. Te jau nesen bija tēma pr ārejo skursteņu vilkmes aktivizēšanu, piem ar iebūvētu tenu, to pašu avīzi, fēnu un taml.

Tur jau tā vaina, ka pa ārpusi. Man nesen, mūrējot krāsni, vajadzēja izfleksēt rievas jau iemūrētos ķieģeļos. Lai neizplatītos putekļi, izņēmu tamponu no augšupejošā, apkurinātas telpas vidū stāvošā skursteņa. Rezultātā no apmēram 30 cm apkārtnes flekša sacelto rāva pat ar nelielu skaņu, teju kā reaktīvās ļotenes gaisagrābslī.

Te iznāk tā, ka apkurei iesākoties tas aukstais gaiss, kurš atrodas skurstenī līdz šīberim, sāk intensīvi sajaukties ar degošiem produktiem. Tas tad arī ir iemesls apkures aizsākšanas traucēšanai.
Masīvam mūrētam skurstenim, šī problēma izpaudīsies pēc lielāka laika brīža, jo tas atdzisīs daudz lēnāk par siltumizolētu metāla cauruli. Vainīga siltuminerce.

Vainīgs jau arīdzan ir patreizējais aukstums. Šorīt -25C.

Nu nezinu par tiem āra siltinātajiem skursteņiem, bet man pie garažas stāv pilnīgi plika dzelzs truba un jebkuros laika apstakļos krāsns garažā velk. Ka tik skurstenis nav nepareizi uzbūvēts. Kaimiņam arī nevelk. Kad es teicu, ka skursteņa galam jābūt augstāk par mājas kori, tad tikai atjokoja, ka ar jaunajām tehnoloģijām veco mūrnieku zināšanas nevajagot. Tagad mokās un jau pliku bleķs trubu uzlicis skursteņa galā :)

Īstenībā jau man arī skurstens neiet pāri korei, bet man viņš no kores ir kādus 4 metrus.
Vai tad nebija normatīvs tāds, ka, ja skurstens no kores ir līdz kaut kādiem 1.5metriem, tad obligāti bija jābūt vismaz 0.5m virs kores, bet ja tālāk, tad no kores bija kaut kādi grādi jāņem vērā.

Tā bija. Es gan skursteni nevidū nosauktu par nelatvisku plānojumu, bet ārpusē - par anglisku...

Varbūt skurstenis aizaudzis, ņemot vērā, ka ir jau apkures sezonas otrā puse?

Pēc teorijas, skursteņa gals pret kori drīkst veidot 10 grādu lenķi. No prakses varu teikt, ka daudz drošāk, ja skursteņa gals ir virs kores.

Tehnoloģiski skurstenim nav ne vainas, viss ir kārtībā, pie vainas ir skursteņa atdzišana. Ja tā nebūtu vispārzināma problēma, tad neražotu rūpnieciskus skurstenī iebūvējamus sildītājus. Didža gadījumā labums ir tieši tajā, ka truba ir neizolēta un garāžā noteikti ir kaut nedaudz, bet siltāks kā ārā un pa neizolēto trubu siltais gaiss ceļas uz augšu pa trubu nodrošinot vilkmi. Ja Didzis uzliktu tieši tik pat garu un tai pat vietā, bet izolētu skursteni, tas nevilktu tāpat kā kaimiņam.
Šajā gadījumā risinājums ir - uzstādīt kaut kādu stacionāru skursteņa pirmsiekurināšanas sildītāju. Otrs variants ir pavērt krāsns durvis 20 min. pirms iekurināšanas, lai telpas siltais gaiss nedaudz uzsilda skursteni. Bet principā ja liek ārpussienas skursteni, jāliek katls ar piespiedu ventilatoru. Skatos, ka praktiski visām vācu krāsnīm tādi ir. Laikam ne bez iemesla.

Padomāju par probēmu no otra gala.
Vai pasīvā mājā skurstenim neprasītos vāks?
Cik saprotu, bez vāka veidosies divjoslu gāzu kustība:
[www.metrochimneypdx.com]

Nav man nekāda siltā garāža, bet būtībā no vagondēļiem sasista būda, kurai durvis aiztaisa tikai tad, kad autiņajm kas jāpiečiņī. Tad arī iekurina krāsni, kura ir bulerjāna tipa. Skurstenis gan pareizi izvietots un nereizi anv bijušas problēmas ar vilkmi. Tai pat laikā darbnīcā, kura ir gāzbetona ēkā un kur tiešām vienmēr siltāks par āru, bet skurstenis ir par īsu, pagrūti iekurināt un vējš dažreiz atsit dūmus atpakaļ. Ja vējš pareizi appūš skursteni, vilkme rodas jau no tā vien. Vēl problēma var būt, ja skurstenis atrodas uz ūdens aderes. Daudzi jau tām, lietām netic, bet mūsu senči vienmēr pavardu un skursteni būveja uz uguns āderes. Tad pavardu varēja iekurt pašā karstākajā vasaras dienā. Saku no savas pieredzes, jo man mājā skurstenis ir uz uguns āderes.Senčiem aju dūmu sūkiņu nebija :)

Kaimiņam ir izolēts ņerža skurstenis, apakšā liels bleķa kamīns ar stikla durvīm. Viņš to kamīnu šoziem nav kurinājis, bet rīta saulītē smuki var redzēt kā pa skursteni tagad aukstumā virmo ārā siltais gaiss.
Es gan vairāk par to ventilatoru - pat lielām katlu mājām, kur skursteņi ir 30 un vairāk metrus augsti, vienmēr ir bijusi piespiedu dūmu pūšana ar ventilatoru. Varbūt, ka mājas krāsnij pilnīgi pietiktu ar tādu mazmazītiņu pūtinātāju, kas štromi tērē pavisam maz un tiek lietots tikai tikmēr, kamēr skurstenis auksts. Interesanta ideja. Varbūt nevajag vairīties no tādām lietām un tiešām, ja skurstenis nevelk, nemocīties ar avīžu svilināšanu, bet vienreiz iebūvēt pūtēju/sildītāju un problēmu aizmirst.
Tepat forumā jau nesen izskanēja laba doma, ka, ja ir āra skurstenis, ievadu skurstenī nevajag taisīt uzreiz no katla, bet gan vertikālu gabalu telpā līdz griestiem un tikai tad uz āru skurstenī iekšā, tas palīdz neizolētam vertikālam gabalam nozagt nedaudz telpas siltuma, toties nodrošināt vilkmi arī kurināšanas sākumā.

Baigi ātri tur skurstenī viss sarūsē un "apkaļķojās".

Ja vēl tajā vertikālā gabala augšā ieliek starpgabalu ar šīberi, tad siltuma zagšana nesanāks, tikai palielināta atdeve kurinot.