Svieki!

Jautājums tāds, vai ir nepieciešams kamīnkrāsns apmūrēšanā izmantot ugunsdrošos šamota ķieģeļus, vai var iztikt ar parasajiem krāsns ķieģeļiem. Doma ir iemūrēt to čuguna kamīnu, lai būtu mūrīts. Starp krāsni un potenciālo mūri paliks sprauga gaisa cirkulācijai. Kā arī pēc tam it kā gribētos ārpusi noflīzēt.

Kāda pieredze, viedokļi, ieteikumi?

Cik zinu, tad tos šamota ķieģeļus liek tikai pašās kurtuvēs - tur kur tieša saskare ar uguni. Rīņķī parastos krāsns ķieģeļus. Lielajā Depo bija ļoti smuki visi rindā salikti un plaša izvēle pirms pusgada.

Saskaņā ar LBN 231-03 ārpusē nedrīks uzkarst vairāk par 80°C. Vai ir daudz materiālu, tai skaitā organiku saturošu, kas to neiztur?

Ieteiktu jebkuru pilno ķieģeli likt uz kanti un tikai tad tam būs siltumatdeve. Apšūt ķieģeli ar flīzi ir diskutabli, ja ne nelietderīgi.
Vispirms būtu kaut kas jāuzzīme,lai nav neskaidrību būvējot.
Lai veicas!

Jā, pečka-CAD man arī noderētu!

Man kamīn meistars teica, ja apmūrē "v pritjirku" čuguna kamīnu - tas ātri izdegs. Vajag gaisa spraugu.
Šamotu gan neliec, tas domāts kurtuvei, kur saskarsme ar liesmu - siltums tad būs uz rītu tikai.

Man ir kamīnkrāsns ar dubulto tērauda sienu. Vai ir jēga visu apmūrēt ar ķieģeli, lai palielinātu krāsns siltuminerci? Manā gadījumā papildus gaisa šķirkārta nav nepieciešama, ne?

Ja palasa par šamota ķieģeļiem un parastajiem, tad ķīmiski viņi atšķiras nedaudz, sastāvdaļas ir tieši tās pašas, tikai citās proporcijās. Galvenā atšķirība ir izgatavošanas procesā. Galu galā arī parastos māla ķieģeļus apdedzina temperatūrā virs 1000 oC, tā kā pāris simti nebūs pilnīgi nekas. Par kamīnkrāsns apmūrēšanu - nu nez, es to nedarītu. Man domāt gaisa šķirkārtu jāatstāj obligāti, citādi krāsns pārkarsīs, bet ja atstāj gaisa šķirkārtu - krāsns lietderība, manuprāt, nevis pieaugs, bet samazināsies, jo paaugstināsies izplūdes gāzu temperatūra. Kamīnu un kamīnkrāšņu galvenais siltuma zudums un neefektivitāte ir karstās dūmgāzes. Ja gribi taupīt malku, labāk palaid dūmgāzes caur kaut kādu mūrīti vai uzmūrē dūmu ejas no masīviem ķieģeļiem. Man arī bija ideja par savas krāsns lietderības palielināšanu, bet ideja bija atstāt ap krāsni gaisa šķirkārtu, pa kuru aukstam gaisam apskalot kurtuvi un izdalīt telpā siltumu, bet mūrēt ap dūmkanālu. Pagaidām dūmi iet pa metāla cauruli, tikpat labi tos varētu palaist pa masīvu mūrētu caurumu. Daļa dūmgāzu siltuma pilnīgi noteikti tad tiks atdota ķieģeļiem. Citādi man domāt krāsns lietderība nav virs kādiem 30%.

Ne vienmēr pieliekot "it kā šķērsli" siltumapmaiņa samazinās. Piemēram, padlaiku "vieglie" radiatori - pamēģinat tos padarbināt bez konvekciju veicinošās priekšējās nosegplāksnes... Cita lieta, ka konvekcijas šķirba manuprāt jau eksistē starp krāsneles dubultajām sienām.

Ja to dubulto čaulu noārda nost no tās pečkas un izbūvē tādu pašu no ķieģeļiem(ar nesamazinātu konvekciju), tad ķieģeļi sasiltu kaut vai no infrasarkanā starojuma un pastieptu sildīšanu nedaudz garāku(pēc kurināšanas beigām). Ja šo veidojumu izpilda pēc iespējas zemāku, tad virs tā var veidot pārsegumu un dūmejas, kas jau krietni palielinātu lietderību. Viss tik izdomā un noformējumā. Reāli pāris vietās kurās tās pirmās igauņu pirtskrāsnis (kam norauts brūni krāsotais bleķis nost) un iemūrētas ķieģeļos ar izeju dūmejās. Māla pilnais ķieģelis uz kantes šādām dūmejām ir mazliet pa švaku - dikti uzkarst. Prasās pēc profiņa podnieka izpildījuma, kad dūmejas veido dažāda biezuma - oderētas un sašaurinātas izejas virzienā. Tas par pirtskrāsni - par kamīnu varētu būt arī pietiekami uz kantes, jo pieļauju domu, ka tas ir ekonomiskāks...Tik sašaurināt nedaudz un pakāpeniski izejas virzienā vajadzētu. Virs pirtskrāsns bija trīs dūmejas. Vienīgi šis pasākums neturēs lēnu svēpēšanu - vajadzēs kurināt ar normālu liesmu, ne kvēpināt....