Intresējošie jautājumi:
1. Cik drixt būt max pretestība zemējuma kontūram ēkai un cik drīkst būt zibens novedējam pretestība?
2. Intresē arī par augstsprieguma līdzekļu pārbaudes normatīviem, vai kas nav mainījies, piem. dielektriskos cimdus lidz 1kV baudu ar 6kV 1minūti, šie dati ņemti no vecām krievu grāmatām un jautājums tāds vai šie normatīvi nav mainījušies un kur to visu var izlasīt par normatīviem

Vai tiešām vienīgajā ēkas zemējuma punktā, par kādu esam runājuši, ir vienādas zemējuma pretestības prasības gan daudzdzīvokļu mājai un lielam gaterim, gan mazai sūkņa būdai?

protams nav, bet kur to visu info var dabūt?

www.lekenergo.lv

Gan jau ir kādi LBN vai obligāti ievērojami standarti.
Googlē atradu tikai 2 diskrētas vērtības:
[www.tf.llu.lv]
"ietaisēm ar spriegumu līdz 1000V un uzstādīto jaudu līdz 100 kVA, zemēšanas pretestībai jābūt ne lielākai par 10Ω, bet pie lielākas jaudas – ne lielākai par 4Ω"

Zemējuma lietās jau nekas būtiski nav mainījies no krievu laikiem, ja nu vienīgi krieviskos apzīmējumus aizstājuši visadi anglicismi :) Elektrība kā sita pa nagiem krievulaikos, tā sit arī tagad un aizsardzībai jābūt tādai pašai.

Sorry par offtopiku:
NOZARE.LV 29.apr.2011
"Sadales tīkls" šogad plāno uzlabot sprieguma kvalitāti 1300 klientiem.
Pērn sprieguma kvalitāte tika uzlabota 1209 lietotājiem.
Savukārt kopumā patlaban identificēti 2102 objekti, kuros nepieciešams uzlabot sprieguma kvalitāti. Visvairāk šādu objektu ir "Sadales tīkla" Austrumu reģionā - 768. Savukārt vismazāk tādu ir Ziemeļu reģionā - 122 objekti. Ziemeļaustrumu reģionā tādi ir 333, Rietumu reģionā - 307, Dienvidu reģionā - 295, savukārt Centrālajā reģionā - 277 objekti.
Energokompānija gan norāda, ka plānus pēc iespējas drīzāk sakārtot visus objektus bremzē finansiāli ierobežojumi, kā dēļ ik gadu uzlabojumus var veikt noteiktam skaitam klientu.
Viena objekta vidējās izmaksas ir aptuveni 50 000 latu, līdz ar to nepieciešamās investīcijas ir ļoti apjomīgas.
Nosakot objektus, kuros nepieciešams uzlabot sprieguma kvalitāti, "Sadales tīkls" izvērtē no klientiem saņemto informāciju, kā arī mēra sprieguma kvalitāti, pielietojot reģistrējošo aparātu un novērojot izmaiņas tīklā. Objektu apzināšana notiek regulāri.


Izmaiņas tukšgaitas spriegumā notiek ik pa laikam. Man, piemēram, kādreiz bija tukšgaitā 200V, zem slodzes 180V. Tad zibens nodedzināja trafu, Latvenergo uzlika jaunu un tam tukšgaitā jau bija 225V. Tagad atkal drusku krities - tikai viena fāze tukšgaitā aizvelk līdz 220.
Sūdzēties laikam ir pamats, ja ilgāku laiku ir zemāks par 10% (jāskatās Latvenergo slepenajā standartā, šobrīd nav pie rokas). Kautkad plāno pāriet uz 240 V standartu, tad gan mainīsies arī sūdzamsliekšņi.

Pa tādu tarifu butu kauns neko nemodernizēt. Savukārt modernizējot viss notiks ka parasti projekti/tāmes būs mākslīgi sadārdzināti. Uzvārīsies gan pats LE gan apakšuzņēmēji.