Doma nav slikta, īpaši gadījumā, ja grunts nav stabila un darbi draud ievilkties. Citādi man pusgada laikā, kopš ekskavators dancodams bija saplaisinājis mālu, nācās ar rokām no pagraba bedres izvest virszemē vairākus nogruvušus kubikmetrus. Arī tranšeju rokot vidēji liels Bobis-Kaķis tā satricināja malas, ka nedēļas laikā tranšeja aizgruva, vienīgais labums, ka iegruvušais nav tik blīvs un to vieglāk izrakt ar rokām. Par sienu līdzenumu es uztrauktos tikai augšējā metrā, vai, ja ir izrakusies tik liela bedre, ka žēl betona. Ja precīzi izrakts, finiera gabalus var atsliet taisni pret grunti.

Ja zel betona var sagazt iekshaa visadu drazu 2 litru pet pudeles piemeram lai aiznjem vietu
Protams sapraata robezhaas kuras kads vareetu defineet :)

Pudele taču var uzpeldēt... Turklāt, kā mācījis Biršs, jebkurā atstātā dobumā agri vai vēlu var sākt dzīvot zivis...

Amiishi taa tik vien taisa, bet te kaut kad uzpeldeja doma un reala pieredze, kas mani, personigi, ne pa jokam nobiedeja - resp., ka lejot transheja, pamatu vertikala siena sanak nelidzena un, ka jau Vienstavs saka, tieshi tuvu zemei, nu metrs butu parspileti, bet pusmetrs tochna, sasalusi zeme aiz pamatu sienas nelidzenumiem aizkjeras un var pacelt pamatus. Man gan domat, tur noteikti bija kada konstrukcijas nepilniba vel bez shitas, jo neba nu sasalushai zemei tas celejspeks ir bezgaligs - normaliem pamatiem, kas lieti transheja pietiekama dziljuma bez spiedes lielako dalju pretestibas un noturibas izsaka tieshi berze. Tas ka ierakt zeme nospicinatu zarainu puljkji - iespiest zeme to bus neiespejami ne jau atbalsta pret zemi delj, bet gan berzes delj. Ar pamatiem ir lidzigi - varbut optimums ir liet transheja lidz apmeram, -0.5m limenim un augstak veidot veidnjus.
Par to pagraba izrakshanu pec tam - nu shaubos par kadiem ieguvumiem - pagraba siena bus ljoti nelidzena, turklat rakshana apgrutinata, jo ekskavatoram bus jabrauc draudigi tuvu pamatu sienai un risks kaut ko ielauzt/ieplaisinat tomer ir paliels.

Gar iekšējo sienu protams būtu jāliek finieris visā augstumā, ja vien negrib īpašu grubuļmākslu. Diez vai ekskavatorists pat nošķaudīsies, ja gadīsies ielauzt gatavo sienu vai izrakt zem pēdas. Vispār tehnikas darbos jārēķinās ar padomjlaika precizitāti. Pirms pirmā raciena visās pusēs jāizsprauž mietiņi, taču tie vai nu ir par tālu, lai ekskavatorists tos precīzi redzētu, vai arī darba gaitā jārauj ārā, jo traucē, dziļuma noteikšana vispār uz aci un sajūtām. Pagaidām laikam nav ekskavatorrobotu, kam iebaro absolūtās koordinātēs piesietu failu un šis ar militārā GPS precizitāti izrok.

Man no praksee pieredzetajiem apmeram 5 traktoristiem viens tiesham bija tads, ka es vareju ar pliku roku radit kur jarok, turot roku pie zemes, un vinjsh pavisam uzmanigi un ar 5cm precizitati blakus rokai ari izraks, bet nu tadi ir taaads retums...
Bet par to rakshanu pec tam... ja ta padoma, es nu absoluti ta nerisketu, jo ja ir kaut kads kapurkjednieks tiesham ekskavators, kam dikti gara roka, tas varbut var stavet nostak un rakt, bet parastam traktoram tomer japiebrauc diezgan tuvu.

Man'prāt bedres rakšana pēc tam, kad pagraba sienas jau uzbetonētas, nav nopietni. Es ar no sākuma (kad sāku kaut ko būvēt) čakarējos, lai izraktu zemi pēc iespējas mazāk, lai nav lieki. Bet pēc tam visas tās problēmas ar grunts brukšanu un grūtībām tikt klāt vienk. nav tā vērtas, labāk kādas stundas traktoristam pa virsu un Tev ir līdzena, stabila, brīva vieta kur darboties. Un brīvi darbojoties ātrāk tiksi pie rezultāta.
Vēl pie tam, ja grunts mālaina, brīvo vietu ap pamatiem pēčāk var aizbērt ar smiltīm. Smilts būs labāk gan no mitruma aizsūkšanās viedokļa, gan noturīgāka pret izsalšanu.
Vēl arī reta tā tehnika, kas jau gatavos pamatos var izrakt pagrabu - kāpurķēdnieks ar garo strelu vai TATR's (tāds kamazveidīgs) ar izbīdāmu strelu (kā ceļamkrānam) un ekskavatora kausu galā, bet tādi pa visu Latviju ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi.

Ja tas pagrabs iedziļināts par 1,3m, tad es raktu ar rokām, pierīkojot lāpstām garus kātus un klucīšus , kam uzspiest ar kāju. Ja dziļāks, tad gan būvbedri, vai vismaz kantainu bedri, kam par ārējiem veidņiem var izmantot grunti. Lai būtu līdzena ārpuse es nopirktu un ziedotu preskartonu, vienk atstājot to zemē. Par slaidiem nelīdzenumiem neuztrauktos, jo dēļ tiem kartupeļi sliktāk neglabāsies... Ja domāts daļu no pamatiem parādīt arī virs zemes, tad jau virszemes daļu vēlāk - pa smuko, tik laicīgi jāpārtrauc, lai var nosiltināt, vai daļa siltinājuma jau jāliek lejot, gar sānu.

Es par to javas sastāvu, tad kad akmeņus pēc tam gremdē iekšā, gribēju uzjautāt - kādas attiecībās cementu ar granti maisījāt? 1:3 vai savādāk? Blietējāt ar to visu padarīšanu?


namdariss Wrote:
-------------------------------------------------------
> labdien!
> Kādu laiciņu atpakaļ diskutējām par pamatu
> liešanu. Esam ielējuši pamatus saimniecības
> ēkai 6x6m. Iedrošinājums tiem, kas vēlas
> pamatus liet pašu spēkiem, maisot ar betona
> maisītāju. Pamatu izmaksas - 40 maisi cemeta +
> grants ap 4 kub.m un akmeņi. Akmeņu salsījām
> par velti. iekšā metām gan tā, lai atrap
> akmeni un malu būtu betons. Ielējām kārtu
> javas un tad pa virsu akmeņus, kuri iegrima, un
> tā ;īdz augšai. Iznākums - super. Vārdu sakot
> aptuveni 150 lati + pašu darbs. 30cm biezus
> pamatus ielējām 1 dienā (3 cilvēki no rīta
> līdz vakaram). droši vien būs skeptiķi, kas
> teiks, ka ar liels darba spēka patēriņš.
> Tomēr tie, kuri nevar atļauties ieguldīt naudu,
> ir jāiegulda darbs, tā nu tas ir.
> Tagad kārta mājai ar pagrabu zem pusmājas. doma
> ir ar mazo ekskavatoriņu izrakst tranšejas
> (pagraba sienas), tad saliet un tikai pēc tam
> rakt pašu pagrabu. Vai kādam ir šāda pieredze?
> Problēmas pagaidām sagādā tas, kā dabūt
> taisnas sienas, jo rokot trakšejas, sienas nebūs
> ļoti līdzenas. grunts - māls