Labdien!
Vēlos uzlikt jumta segumu no bezazbesta šīfera- Eternit. Cik saprotu viņš ir diezgan smags (laikam ap 20kg/m2), vēlējos uzzināt kādam attālumam vajadzētu būt starp spārēm kuru izmēri ir 50-150mm. Spārēm pavirsu tiks liktas latas ar izmēru 50-80mm, ik pa 300mm.
Par jumtu- divslīpu jumts ar 160m2 kopējo platību, jumta slīpums 37 grādi.
Kādas konstrukcijas jumti tika kādreiz taisīti azbesta šīferim? Viņa svars drošvien ir tāds pats kā bezazbesta šīferim?
Iepriekš pateicos par info :)

Bez jumta konstrukcijas griezuma atbilde nav iespājama, var vien pafilozofēt par tēmu. Ja laidumi nelieli un jumts nesiltināts, varētu iztikt ar 1-1.2 metri starp spārēm pat ar šo spāru šķērsgriezumu. Normāli būtu 60-80 cm.

Kāpēc tik grandiozs latojums? Parasti pietiek ar 50x50 mm un pat tad var ieekonomēt.

Man gan Eternit neliekas pie smagajiem jumtu segumiem pieskaitāms, tikai viegls nav.

Sveiki!
Māja ir 9,5m X 9,5m, frontona augstums aptuveni 4m, laidumu garums(spāru garums uz katru pusi)ir 7m. Jumts būs siltināts.

Un tagad Tu gribi kādam projektētājam atņemt viņa dienišķo maizi un dabūt aprēķinus un rasējumus par velti?

Viens ir pajautāt un pakonsultēties kā labāk izdarīt, pavisam kas cits, ja pašam nekas nav izdarīts, bet grib rezultātu.

Vispār jau spāru attālumu nosaka laiduma lielums un sniega daudzums uz tā. Šīfera svars, salīdzinājuma ar sniegu, tāda pūciņa vien ir :)

jtdesign ja nemaldos tad šitā foruma jēga ir bezmaksas palīdzēt vai apmainīties ar viedokļiem, ja uzskati, ka kads Tev atņem darbu tad nav obligāti te iegriezties

Sveiki!
Jautājumu uzdevu, jo vēlos likt citu jumta segumu. Projektā man paredzēta Rannila. Rannilas svars ir aptuveni 4,5 kg/m2, kas ir 5 reizes mazāk kā Eternit plāksnēm. Projektā man paredzēts 60cm attālums starp spārēm. Vēlējos uzzināt, kādam šim attālumam vajadzētu būt, ja jumta seguma svars pieaug 5X.Šis tak nav nekāds sarežģītais jautājums, pirms 15 gadiem katram otrajam bija šīfera jumts. Kādas tur bija tās spāres? Metāla vai!? Nevienam nekas kopā nebruka (cerams).
Protams, ka var salikt spāres ik pa 10cm vai 20 cm un tad jau Noteikti viss būs super puper, bet maciņš neļauj.
Lai nenoņemtu darbu būvinženierim jautājumu varu formulēt savādāk...
Vai spāres ar garumu 6m (no jumta kores līdz sienai) ar 50cm biežumu būs ok?

man pēc projekta 150x50 spāres dakstiņu jumtam ir ik pēc 70 cm. Tā arī uztaisīju. Ir izturējis divas pēdējās sniegotās ziemas. Kā jau te norādīja jumta konstrukciju nosaka nevis seguma materiāls, bet sniega svars un tas visiem segumiem ir vienāds un daudz lielāks par seguma svaru!

Stepanovam - joprojām slēp konstrukciju? 6 m garas spāres ar balstiem vien galos nemēdz būt 50x150 ar soli 600, tātad noteikti ir kāds jumta krēsls vai cita atbalsta konstrukcija. Sniega slodze ir ap 150 kG/m2 (LBN 003-01), attiecīgi jumta seguma svara izmaiņas no 5 uz 20 neko būtisku nemaina. Un bez sniega ir vēl vēja slodze.

Tas pats intam - neredzot konstrukciju no šādiem datiem var sirmus matus dabūt, tādus sērkociņus liek zem bituma šideļiem, ne dakstiņiem (ap 50 kG/m2).

Jumta seguma svars salīdzinot ar sniega svaru ir salīdzinoši mazs. Bet sniegu, vēja svara ievērtēšana ir ļoti subjektīva lieta, jo šie lielumi ir saistīti ar dabas haosa likumiem un to precīzu lielumu laika posmā 100% nav iespējams paredzēt, fakts ir tāds, ka mūsdienās šos spēkus pieņem lielākus nekā pirms tiem 20 gadiem. Vispār kā jūs būvinženieri īsti pieņemat, kāds ir primārais dokuments, kas nosaka kādas jāpieņem sniega, vēja slodzes? Snip? Euronormas? Cik zinu, latviešiem nav savs LBN ''spēki un iedarbes'' un katrs taisa savu variāciju par šo tēmu.

Jtdesign, kāpēc tu pieņēmi sniega slodzi 150kg/m2. Cik saprotu tā ir sniega segas max svars, kas iegūts no novērojumiem 50 gadu garumā (laikam būs atsauce uz Eironormām). Bet kāpēc tu neņēmi max svaru 5 vai 10, vai 100, vai 1000 gadu garumā. Pēc Snip kādreiz ņēma 5 gadu novērojumus. Šis ir tas punkts, kas mani pamatīgi samulsina. Vai es kaut ko nesaprotu vai mums Latvijā beidzot jātiek skaidrībā ar šo lietu.

Ja atceramies pagājušo ziemu, tad, izņemot varbūt pašu Kurzemes piekrasti, var aizdomāties, ka pat 200 kG/m2 nebūs tā lielākā aprēķinu slodze (lēzenākiem jumtiem es mēdzu ar to rēķināties jau tagad).

Dabā sniegs reti nokrīt vienmērīgi, vienmēr ir sapūstas kupenas un tad vēl samirkums un ledus veidošanās (klimats mums tāds), rezultātā aprēķina ~100 kG/m2 vietā uz jumta ir savākusies visa (pus)tonna.

'Ja atceramies pagājušo ziemu'' un ja mums uznāks ziema ar tādu sniega daudzumu, ka mēs dosim šai parādībai vārdu 'Katrīna' vai 'Ivans', tad taisīsim pēc tā sniega? Ņemam uzreiz max jebkad reģistrētu sniega vērtību. Ir kaut kāda robeža, kad tas nav vairs nav ekonomiski un būtu laikam izdevīgāk to sniegu no jumta novākt. Labi, tā ir mana filozofija par tēmu. Bet tā intuitīvi par to slodžu lielumiem piekrītu tev, kaut mums te bardaks ar tām normām. Un ar to bardaku gribu, lai tiek skaidrība.

''Dabā sniegs reti nokrīt vienmērīgi, vienmēr ir sapūstas kupenas'' daudz ko var norakstīt uz sniega maisiem ( līdz pat 4x no standarta sniega vērtības) un tas jau ir cits punkts.

Var jau nez kādus sniga aprēķinus veikt, bet ir viena sena tautas amatnieku metode. Kārtīgs jumiķis(virs 100kg)var brīvi staigāt pa jumtu un nekas nekrakšķ, neliecās un nelūst. Vot i viss sniega slodzes aprēķins :)

Nevajag katrīnas, pagājšziema bija normāla Latvijas ziema, kādas gan sen nebija bijušas un daudzi par tādu eksistenci pat aizmirsuši. Bet lielākā problēma jau nav sniegā, bet tajā, kā tas uz jumta uzvedas. Bet tur veidojas maisi un lietus uzlīst un atkusnis pa dienu atnāk un naktī viss sasalst un ledum (slapjam sniegam) ir pavisam cits tilpumsvars kā tikko uzkritušam sniedziņam -5C grādos.

Atgriežoties pie sākumjautājuma - ja vien esošo jumta konstrukciju kāds ir rēķinājis (kaut bezmaksas kalkulatorā internetā), tad skārda nomaiņa uz eternītu vērā ņemamas slodzes izmaiņas nedos un var mierīgi kāpt augšā un naglot klāt.

Man arī ir līdzīga problēma - par manas māja projekta konstrukciju "kvalitāti" jau rakstīju.

Skatoties uz jumta konstrukciju un arī rādot viņu meistariem kas liks jumtu radās šaubas par konstrukciju - dažviet liekas ka perebors, bet šur tur konstrukcija liekās šaubīga.

īsi par jumta konstrukciju - 1stāva māja 12x12m, 4līpu jumts, slīpums 25 grādi.

Sākumā pārsegums - pēc projekta paredzēts 10x20 cm sijas ik pa 60 cm. Daļa siju ir 3m, daļa 4m garas. Tā kā otrā stāva nav - uz bēniņiem kāpšu varbūt 1x mēnesī kādu krāmu nolikt rodas jautājums vai tiešām vajag tik daudz un tik pamatīgu siju...

Diagonālās spāres (tās kas pa mājas stūriem) garumā 8.5m man ieteikts tasīt sanaglojot kopā 2 gab 7.5x20 cm brusas - visticamākais stiķējot no gabaliem jo parasti garākā brusa ir 6m garumā. Vai tas ir oki? Vai tomēr te labāk lietot līmētās brusas?

Mājai pa vidu paredzēts krēsls no 15x15 cm brusām. Apskatīju vienu jumtu ar līdzīgu krēslu. Lai savienotu divas brusas 90 grādu leņķī tajās tika veikti iezāģējumi līdz brusas vidum, izveidoti robi. Minu ka arī šīs konstrukcijas izturību nosaka tās vājākais punkts - iezāģējuma vietas - izturība ir līdzīgi kā 7.5x15 brusai bez zāģēšanas....

Krēsls manā projektā ir simetrisks, tomēr nesošās sienas nav simetriskas - tikai viena krēsla kāja pēc projekta balstās uz nesošās sienas - tas man liekas pavisam dīvaini.... Varbūt tomēr ir prāti taisīt sarežģītākas konstrukcijas krēslu - bet tā lai slodze pa tiešu tiek nodota nesošajām sienām.

Varbūt kāds var pakomentēt šī jumta konstrukciju, varbūt varat ieteikt kādu labu interneta kalkulatoru vai programmu ar kuru apmēram var aprēķināt jumta konstrukcijas. Galvenais gribu saprast vai projektētā konstrukcija ir daudz maz oki vai tomēr man jāmeklē būvinženieris....

Pēc apraksta izskatās pēc baigā pārnodrošinājuma vai arī jumtu paredzēts taisīt no dabiskā šīfera vai cita veida slānekļiem. Ieliec kaut kur apskatāmu spāru plānu un jumta griezumu.

Iz ikdienas prakses - spāres 50x150(200) ar soli ap 600, diagonālspāres sapārotas, krēsls 100x100. Kārniņiem varētu būt par knapu, bet visādiem metāliem, eternītiem un bitumšindeļiem pat ar jumta siltinājumu derēs.

Vai tad 4-slīpu jumts nav pašnesošs? Tam vispār kaut kādu krēslu vajag?
Te var parēķināt izmērus:
[www.blocklayer.com]

Vispār 4-slīpu jumts ir interesanta lieta. Droši vien pastāv konstrukciju varianti, bet, ja spāres liek paralēli un ir pietiekami liela pārkare, īsās tuvēk stūriem ceļ kores spāres apakšu augšup! Būtu interesanti to salikt kādā softā un paskatīties slodžu virzienus un vērtības. Laikam jau tādi softi nemēdz būt freewares?

Divslīpu jumtam ir tieši tas pats. Klasiskā W jumta kopne
[www.google.lv]
pie slodzes no augšas vidusdaļu ceļ uz augšu. Tā jau cik saprotu vispār ir to atgāžņu jēga.