Vai kāds var pakritizēt, plus pieminēt, kādu apstākļu dēļ nav vērts darīt zemāk rakstīto.

Ideja sekojoša, jaunai nepabeigtai mājai ir centrālā apkure, kur sūknē karsto ūdentiņu pa radiatoriem. Tiklīdz beidz kurināt, ūdentiņš atdziest, arī māja atdziest.

savukārt ir dzirdēts par tādām vecām apkurēm, kur kurina krāsni, krāsns salikta no ķieģeļiem, ķieģeļi uzkarst un tad lēnām atdod siltumu dienas, vai cik tur dienu garumā.

tālāk ideja:
1) zināms, ka ūdenim ir liekāka siltumietilpība nekā ķieģeliem uz massas vienību, t.i., vismaz 4x vairāk
2) savukārt ķieģeli nemaz nav tik ļoti blīvi, lai varētu tilpuma ziņā aizstāt dādu pašu ūdens daudzumu, lai apēstu siltumu

Tātad sildāmo ķieģeļu vietā tīri no fizikas būtu labāk sildīt ūdeni.
Parēķināju, ka 150m3 mājai, lai uzkrātu enerģiju visai diennaktij, nepieciešams uzsildīt apmēram 6000 litru ūdens no 25 - 75 grādiem celsija

nu un tad šo ūdentiņu tajā laikā kamēr nekurina lēnām cirkulē pa caurulītēm.

protams 6m3 ūdens mājā kaut kur jāliek. tad nu doma ir izrakt apmēram 1.8x1.8x1.8m bedri zem vienas no istabām grīdas, tur ielikt ar putuplastu no ārpuses siltumizolētu tvertni karstajam ūdenim.

tur tad arī siltums glabāsies, ja tas arī zudīs, tad uz pašu istabu, un protams sūknītis sūknēs ūdentiņu uz citu istabu radiatoriem.

šajā gadījumā varēs pakurināt katlu ar lielāku švunku, un līdz ar to lielāku lietderības koeficientu, uzkarsēt ūdentiņu līdz 75 grādi, un tad ilgāku laiku nekurināt. pietiktu, ja kurinātu 1x dienā aukstākā laikā un siltākā dažās dienās reizi.

Var jau būt es neko nesaprotu, bet ar ko Tava konstrukcija atšķiras no siltuma akumulatora?

droši vien ne ar ko, es tik nezināju, ka ir kaut kādi gatavi pārdošanā siltuma akumulatori.

Varbūt jūs varat iedot saites, vai citu informāciju par siltuma akumulatoriem?

[datubazes.wordpress.com]

Un te vēl 45 lapas lasīšanai par šo tēmu:
[www.building.lv]

150m3 mājai platība ir ap 65m2. pilnīgi pietiek ar 750 litru akumulatoru vienai dienai! Jo sildot akumulatoru jau māja tiek sasildīta ar krāsni pa tiešo un tikai uzturēšana notiek ar akumulatoru. Rudens periodā pietiek 2-3 dienām.

Bija doma par 150m2, t.i. par kvadratūru

Paldies, par info, palasīju. Tā ir sanāk, ka tas,ko domāju arī ir siltuma akumulators. Tik tam visam pasākumam sanāk, ka vajag grīdas sildīšanu, jo sienas radiatori domāti augstākām temperatūrām nekā tajā sistēmā vidēji būs.

Spriežot pēc tiem trumuļu izmēriem, to uzkrātais siltums nemaz tik pietiekošs nav, lai tiešām varētu atļauties kurināt 1x dienā. Tie trumuļu izmēri domāti jau uzbūvētām mājām, lai neaizņem daudz vietas, lai ielien pa durvīm utml.

Spriežot pēc izlasītā, tad ūdeni var sildīt līdz 90grādiem, kas ļauj to bāku samazināt, par kādu 1/3

plus vēl vajag jaudīgāku katlu, lai īsākā laikā to ūdeni uzsildītu. Ja pieņemam, ka vajag gandrīz 100W jaudu uz kvadrātmetru, tad uz 100m2 māju vajag jaudu ap 10KW, bet tas laikam pie tā, ka kurina gandriz diennakti superaukstā laikā.

tātad, ja pieņemam, ka mums vajag to pašu siltuma daudzumu saražot 4 stundās tad jaudai vajag būt 24/4=6x lielākai, t.i., ap 60KW jaudīgu katlu.

plus darbināt katlu uz pusjaudu vai 1/4 jaudas siltākā laikā ir neekonomiski, jo kurināmais sadeg nepilnīgi, plus piesārņojas un bojājas vairāk apkures iekārta.

tā nu meklējot info internetā uzdūros uz "Rocket mass heater" krāsns dizainu, kas ļauj sadedzināt praktiski pilnīgi kurināmo, plus praktisk visu siltumu paturēt. Ārā nāk tvaiks ap 50C

tik tas cik redzams internetā, mazāk paredzēts ūdens sildīšanai, lai gan arī to var noorganizēt. Tur tāda, doma, ka dūmgāzes silda betonu, māla, vai kādu cita minerāla materiāla apjomu. Tā nu parēķināju, lai sakrātu siltumu par 25C, uz 1m2 platības, vajag vismaz 25cm biezu smilšu kārtu.

tātad istabās, pietiek uzstādīt pietiekamas jaudas krāsni ar to raķetes dizainu, pa zemi izvalkā ap 20cm diametra skārda trubas, pa kurām plūst ārā dūmi, pa virsu saber smiltis, tā, lai virs trubu augšas būtu ap 30cm biezs slānis, tālāk var likt parasto gridu, t.i., uzliek tur ķieģelīšus, uz tiem brusas, uz tiem koka (vai OSB) grīdu, bet tā, lai pie sienas zem logiem grīda neaiziet ap 20cm līdz sienai, uz tiem caurumiem, tad var uzlikt tādus kā skārda norobežotājus, kas no ārpuses līdzigi radiatoriem, un nodrošina to, lai visādi gruži no grīdas nekrātos tajos caurumos. Tā nu grīda būs silta, bet ne karsta, jo siltums ies pa vieglāko ceļu, t.i. caurumiem pie logiem, kur savukārt skārda paaugstinājumi veidos tādu kā skursteni, ar palielinātu vilkmi. Tā nu tas gaiss istabās mainīsies.

tik viena problēma, ka to labāk darīt, kamēr nav sabūvētas iekšējās sienas, vai vismaz tajās atstāti caurumi, pa kuriem aizstiepj trubas no krāsns uz citām istabām.

cita problēma, ka pēc kāda laika varētu būt problēma ar to, ka trubas sabojājas, jāmaina, tad būs jāceļ visa grīda augšā, un trubas jānomaina, vai kaut vai jāpatīra, ja nu kas. Bet tas atkal neprasa uzstādīt zem grīdas to rezervuāru ar karsto ūdeni, kas arī var prasīt apkopi.

Es arī reiz uzdūros uz to rocket mass heater. Bet lieta tāda, cik pieredzēts dzīvē, ka visi tik slavē savu veidojumu, labās īpašības, bet noklusē sliktās.

Konkrētajam rocket M H nav saprotams, kā notiek iekurināšana. Pieļauju, ka ir dienas, ka kamēr iekurina, istaba pilna ar dūmiem. Otrs, ja ārā nāk zemas temperatūras izplūde, tad pavisam droši, ka iekšpus dūmu trubām kondensējas mitrums, darva. Ne velti viņiem tur bija kaut kāds uz leju pavērsts caurums tīrīšanai. Gan jau ka pa to tā darva nāk arī ārā, veidojot kolorītu aromātu.

Bet tavai idejai veidot zem grīdas lielu kantainu akumulatoru, ir savi zemudens akmeņi.

Ļoti sarežģīti izveidot tik lielu kantainu tvertni, kura turētu kaut cik spiedienu.

Siltumizolācija uz leju. Putuplasts tiks saspiests no lielā svara. Jātaisa kaut kādas kājas cauri putuplastam, bet tie atkal ir aukstuma tilti.

rocket mass heaterā vajag tikai pietiekami augstu raķeti, kurā tad arī notiek sadegšana, ja tas ir pietiekami augsts, tad dūmgāzes paspēj sadegt, tā, ka nevajadzētu būt daudz darvai.

drīzāk ūdens kondensāts kopā ar pelnu daliņām varētu saēst tās trubas, protams ar laiku. ja tās trubas ir garas, tad var taisīt vai nu pirmo trubas kontūru mazliet pavērstu ar galu uz leju, bet lejā galā ir caurumiņš uz leju, pa kuru kondensātam noplūst zemē. Jeb, ja kontūrus sataisa mazliet kāpjošus, tad ūdens noliesies atpakaļ pie krāsns, kur ja to kurina, tad atkal tvaicēs. Tur jau tā lieta, ka vajag kurināt to lietu pastāvīgi, lai vienmēr tas kontūrs ir silts, tad mazāk svīdīs.

runājot par to kantainumu, tad protams tā var būt problēma, bet kantaina vietā var likt cilindrisku, tā sakot sametināt uz vietas tajā bedrē. Pa vidu krustā var iemetināt dažus stieņus, kas neļaus smiltīm no sāniem to lietu saspiest. Var protams salikt vairākus tādus mazākus.

Neesmu specs, bet diez vai tos aprēķinus var veikt tiiik matemātiski. 60 kW katls 150 m2 mājai izklausās pēc smaga overkilla. Otra lieta - lai šādu ūdens un siltuma daudzumu apmainītu, es pieņemu, ka vajag arī paresnas trubas un sūknīšus ne tos švakākos. Tas arī prasa zināmus ieguldījumus.

Un cik tad mums ir tās superaukstās dienas gadā? Pie tam, ja superaukstās dienas ir kādas 2-3, tad, ja māja ir saprātīgi būvēta un nosiltināta, tai ir siltuma inerce, kas pat, nemaz nasākot kurināt nez cik vairāk, kādu laiku tur siltumu.
Lielu laika daļu mums ir pavasaris/rudens/slapjas ziemas, kad ārā ir 0 +- 5 grādi, un vairāk drēgns nekā auksts. Nekāda ārprāta kurināšana tur nav vajadzīga.

Par akumulatoru, kas iegremdēts zemē - nu galvenais, lai tam Dievs dod nerastos kāda sūce, jo tad nāxies izārdīt visu grīdu, lai sūci novērstu.
Par 30 cm smiltīm virs gaisa trubām - droši vien no siltuma inerces viedokļa tas ir baigi OK, bet vai nebūs grūti noregulēt siltuma padevi - tb vai inerce nebūs __pārāk__ liela un vai liekais siltums nebūs jāregulē ar logu palīdzību, kā tas notiek dažkārt daudzdzīvokļu mājās? Otra lieta, kas ir mīnuss pārāk lielai inercei - aizbrauc ziemā paslēpot uz nedēļu vai pāris dienām pie radiem, atgriežas mājās - gribās aši uzkurināt, bet nekā, ātri siltums nebūs ;)

droši vien tev ir taisnība, ka 60Kw ir par niknu. Ja pieņem, ka ar parasto 10Kw katlu kurina māju 2x dienā, katrreiz pa kādām 6 stundām, tad pietiek jau ar 30Kw katlu.

bet ja tās patiesībā ir 8 kopā stundas tad, pietiktu pat ar 20Kw, līdz ar to ari attiecīgi mainās arī nepieciešamo rezervuāru apjomi.

runājot par to, ka par karstu var sakurināt, manuprāt muļķības, jo parasti, cilvēks pārstāj piemest klāt kurināmo, tiklīdz ir kļuvis par karstu.

runājot par slēpošanu, tad droši vien jāsaka tas, ka tā raķetes tipa krāsns silda ne tikai caur tām trubām bet ar pašu krāsns virsmu, kam ir tas ātrais silšanas efekts, vienīgi tas izpaudīsies vienā istabā. savukārt aukstā grīda, kur atradīsies sildāmās smiltis, nevarēs no istabas siltumu paņemt, jo tas savu fizikālo īpašību dēļ, turās augšā.tā ka visumā nebūtu jābūt pārlieku traki, it īpaši ja nelieto ūdeni kā siltuma glabātāju.

150m2 pilnigi pietiek ar 30 kw katlu un akjis butu 1 tonna. Akji var uzkurinat lidz 80' kadas 4-5h.
Akumulatoram jabut pieejama vieta un apkalpojamam. Zeme ieraktai tilpnei ir tendence ruset no arpuses.
Kads grib atkal velosipedu no jauna .....

Es vienmēr ekspertu runāto salīdzinu ar savām fizikas zināšanām.

1000litru trumuli no 20 līdz 80 grādiem var uzsildīt 2stundās 20 minūtēs, ja katla derīgā (uz ūdeni atdodamā) jauda ir 30KW (šai ziņā eksperts izskatās runā pilnīgu taisnību), savukārt, ja pieņemam, ka mums paredzēts, ka 1000 litru trumulis sildīs māju atlikušās 20 stundas, tad tā izstarotajai jaudai jābūt:
1000[litri]*(80[C]-20[C])*4200[J/(C*litru)]/3600[sek/stundā]/20[stundas], kopā sanāk 3500Wati (jeb [J/sekundi]), kas, manuprāt, varētu arī būt par īsu, lai nosegtu atlikušās stundas, it īpaši, ja pašai mājai termālā massa nav liela, piemēram, sienas ir no koka un minerālvates.

Paldies par info, tagad skaidrs, ka ūdens akumulatori manā idejā atkrīt, jo ir diezgan nedroša padarīšana.

Runājot par velosipēdiem - tad tas ir dabiski apstākļos, ja subjekts nezina ka velosipēds jau ir izgudrots, vai vismaz ir nopērkams.

Tas par tam kurinasanas stundam, tas ir nemts praktiski kurinot konkreta objekta ar nepilni piemestu katla muti, nemot vera, ka jauzsilda vel sistema un boileris karstajam udenim. Ar pilnu piemestu katlu kurinot noteikti butu atrak. Janem vera silta udens paterins no boilera un siltumatdeve telpa. Praktiski varetu but viss daudz savadak, nemot vera dazadus apstaklus.Par fizikas aprekiniem nestridesos neesmu ne fizikis, ne matematikis! Tas par to raketi man likas, ka diezgan sarezgiti un varetu nestradat, jo ir tacu parbauditas lietas.

Dari visādi, bet silti iesaku akumulatou likt istabā. Lai vai kā to siltina tāpatām telpā, kur tas būs būs silti. Tā kā labāk noliec istabā apliec ar ķieģelīšiem vai riģipsi un būs 2 kāršs efekts.