Sveiki visapkārt!

Pēc pamatu pabeigšanas, es rudenī tos piepildīju ar smilti bez blietēšanas. Smilts slāņa biezums dažāds no 40 līdz 90 cm. Un tā atstāju uz ziemu. Tā bija bezsniega 2007-2008.gada ziema. Pavasarī smilts bija sasēdusies un maijā es atkal iepildīju to kādus 20cm. Visu vasaru vīri pa to mīcījās un blietēja ar savu svaru kamēr būvēja sienas. Būtībā gadu šī smilts bija pakļauta nokrišņiem. Tagad tā jau 3 gadus stāv zem jumta un es neesmu pamanījis ka tā turpinātu sēsties(tas gan uz aci, bez smalkiem mērījumiem). Jautājums ir vai ir nepieciešams blietēt ar vibroplati šo smilti lai sāktu veidot siltās grīdas? No vienas puses to izdarīt nav nekādu problēmu, bet no otras man ir bail kaut ko izvibrēt konstrukcijā un atrauties kādas plaisas vai citas kustības, jo vibrācija ir pēc vella stipra padarīšana!

Iepriekš pateicos

Man problēma mazliet cita. Izrakām pamatu tranšejas saimniecības ēkai. par cik grunts ir viens liels māls, tad apakšā uztaisīju smilšu spilvenu, saberot granti. Sabēru kādus 30 cm, tad gāju un vairākas reizes laistīju, cerībā, ka tā sablietēšu. pāc 2 dienām vietām tiešām bija labi sablietējies, bet vietām kājas krita cauri tādā kā biezputrā. Stampāju iekšā akmeņus, kļūva nedaudz labāk. Iedomājos, ka ūdens vēl par maz, gribēju gāzt atkal, bet ievēroju, ka vietās, kur stampāju akmeņus, ūdeni izspiež uz augšu. tad man pieleca, ka arī ar ūdeni tomēr nedrīkst pārcensties, jo mālā tas sūcas ļoti lēni. Labi, ka gruntsudeņi nav sekli. Rokot pamatus, līdz tiem neaizrakāmies.

Nu jā, mālos liet ūdeni nav prāta darbs. tur tiešam labāk izmantot kādu blietējamo aparātu. Citur, kur ūdens brīvi iesūcās zemē, nogāž visu ar kārtīgu ūdens daudzumu, tā lai pludo un pec dažam dienām viss būs noblietējies ideāli. Vecos laikos tak nekādu vibrātoru nebija, bet mājs vēl tagad nav sašķiebušās :)

protams ka vajag blietēt,
uzliksi paklāju, puķiku, siltās grīdas cauruli, betonu, flīzes vai citu apdari, un tad Tev pēc 3 gadiem viens stūris iesēdīsies...
Cik tad Tu naudiņu pazaudēsi to remontējot?
un cik Tu ieekonomēsi neblietējot? 20 vai 40 reizes mazāk?
Protam ka viss atduras pret naudu, un ja būtu jautājis atklāti, tad jautājums skanētu - man nav vibroblietes, un negribas čakarēties ar tās iznomāšanu, ks starpcitu nemaksā vairāk kā ~50 Ls. (atkarībā no izmēra). Veči kā jūs domājat vai varu iztikt bez vibratora.

Nevar iztikt bez vibratora - diemžēl. Pat betons tiek vibrēts, un tas ir šķidrs. No citas sfēras varu teikt, ka, piemēram, suspendējot smalkas smiltis ūdenī un iepildot garā kolonnā tās ne tuvu nav sablīvējušās. Šo smilšu stabu papildus ar vibrēšanu var nosēdināt par 5-10% bez problēmām - un uz metru 5-10cm nav maz!
Skalo vai neskalo - blietēšana ir obligāta. Un padlaiku celtnēm, kas nav celtas uz pāļiem, tieši pamatu nevienmērīga sēšanās ir vislielākā problēma. Tas pats attiecas uz ceļiem utt. Stingras pamatnes sagatavošana ir visa pamatā - vienalga kas tiek būvēts.
Tak ņem to blieti un noej tām smiltīm pāri - staigājot tās nevar sablīvēt. Ja bail ko salaust, ņem mazo 60-100kg blieti, bet tai gan sitējspēks būs samērā niecīgs.

Manas pirts rubble trench pamatu virspuse pēc gada bija vienuviet ieplīsuse. Neesmu pārliecināts, ka pamatus, kas jau labi nostāvējušies, obligāti vajadzētu vēl arī vibrināt. Ja vienā stūrī grīda nosēdīsies par centimetru, to var uzpludināt kārtējā remonta laikā.

Ja tā ir tikai grīda, vēl nekas, BET!-ja uz grīdas ir arī vieglās starpsienas, iebūvētas apkures un ūdens caurules, elektrības vadi, tad sēšanās ir vairāk kā nevēlama.

Ēku sēšanos apstādināt nevar. Pat tad, kad ēkas pamati ir 3..10 gadus nostāvējuši bez uzbūvētas mājas. Tā Cēsu Jura baznīca turpina sēsties kopš tās izbūvēšanas 800 gadu atpakaļ. Māju izbūvējot mēs kardināli mainām grunts mitrumu pie ēkas un ēkas daļā zem jumta. Jo tas mitrums, kas nonāca uz 100..150m2 laukuma ēkai tagad ir labākajā gadījumā sadalīts pa ēkas perimetru, sliktākajā tas divu vai četru strūklu veidā iekļūst gruntī pie pamatiem. Te blietē vai neblietē ... ko tas dos, ja ūdens ieplūdes ātrums pie pamatiem spēs izskalot un pārnest grunts daļiņas.
Taču tas nenozīmē, ka no grunts pieblietēšanas var atteikties. Tikai katrai gruntij savas īpašības. Smilts grunts ir vispateicīgākā pieblietēšanai, kamēr māla gruntis labāk traumēt pēc iepsējas mazāk un censties samazināt mitruma daudzumu pie ēkas.
Taču, ja kaimiņos būvētas ēkas, ar līdzīgām gruntīm, uzrāda tendenci plaisāt pamatu dēļ, pie nosacījuma, ka zināms, kā tie būvēti, tad labākā metode būtu izvēlēties tādu ēkas konstrukciju, kuru plaisājums maz ietekē. To sadalīt atsevišķos deformētspējīgos blokos, piemēram vienstāvu garāžu atdalīt ar šuvi no pamatēkas. Var stiegrot mūrētās sienas...

Nevajag salīdzināt ēkas, kas celtas pirms 800 gadiem, tad cementu vispār nepazina.