Labdien, vēlos pajautāt gudriem cilvēkiem ,praktiķiem kādu bēniņu siltināšanas veidu Jūs man ieteiktu pēc savas pieredzes.Esmu jaunbūvei uzlicis jumtu un vajadzētu sākt siltināt jumtu,bēniņus.Ir meistari,kas iesaka siltināt ar EKO vati citi ar putiku utt.Lūdzu Jūsu komentārus.

Es siltināšanu iedalītu divās grupās:
1)tāds pildījums, kam no telpas puses obligāti vajadzīga plēve(visas minerālvates, ari tas puķiks)
2)higrofobs pildījums, kam plēve nav nepieciešama, bet vajadzīga laba ventilācija no ārpuses (skaidas, ekovate, kokšķiedru vate, kūdra, u.c. organiskas izcelsmes materiāli)
Tad nu izvēlies, vai veidosi māju ar labi pārdomātu ventilāciju un dzīvosi plēvēs, vai tā kā dzīvojuši gadsimtiem - ar dažām šķirbām un zem organiskas izcelsmes pakojuma....Lai gan laba ventilācija ar rekuperāciju noteikti atsver plēvu būdas trūkumus.
Biezumi siltinājumam jau apm vienādi (sākot ar 25cm un vairāk), tik skaidām vajadzēs vairāk. Tas domāts jumtā, nevis starpstāvā, jo starp stāviem nebūs īpaša siltumizolācija vajadzīga, tik skaņas, un to var panākt ari ar smiltīm, varbūt kombinējot ar akmens vates kārtu.
Nu puķiks jau nu būtu pēdējais, ko izvēlētos iekštelpās, ja nu vienīgi saldējamai kamerai:)
Vēl ir ari tāda īpaša lieta, kā fibrolīts, uz kura var uzmest labu cem-kaļķa apmetumu(kam patīk un maciņš atļauj). Tas ari virs plēves var dot gan termomasu, gan mitruma balansieri.

Vēlējos palabot: tieši minerālvates, nevis otrā punktā minētie, ir "hidrofobas" tādā nozīmē, ka (starp citu, līdzīgi otrai grupai) mitruma palielinājums pasliktina to īpašības, taču (atšķirībā no otrās grupas) tās nespēj to aizvadīt prom. Savukārt "puķikam" (ja to vispār apsver lietot) taisni nav jēgas likt plēvi, tas varētu būt viens no retajiem, kas turpinātu gana labi "strādāt" pat iemērkts ūdenī.
Otrās grupas (higroskopiskie) materiāli ziemā vairāk žūs uz iekšu, kā uz āru, jo relatīvais mitrums iekšā ir ap 50%, kamēr ārā - tuvu 100%.

Jā, sanāca pie brokastgalda bik greizs penteris:), paldies par labojumu! Bet puķiku starp spārēm, bez plēves negribētu likt, jo spāres, gan kā aukstuma tilts, gan dēļ tā, ka no abiem sāniem ieskautas puķikā, varētu pastiprināti uzņemt mitrumu no iekštelpu gaisa. Un ja jau putiks, tad plēve nepasliktinās mikroklimatu telpā...

Ja starp koku un puķiku būs šķirba, tajā līdīs tvaiks gāzes veidā un sāks kondensēsies, tiklīdz sasniegs pietiekami zemu temperatūru.

Paldies par komentāriem,Redzu ,ka esat visu profesionāļi.Man kā neprofesionālim ,vai variet lūdzu apskaidrot tad ,kurš variants būtu tas optomālākais manā gadījumā ,kad jaunbūvei ir tikko uzlikts jumts un tas jānosiltina ,lai var virzīt tālāk turpmāko būvniercības gaitu?

Atvainojos uzreiz ja jautājums ir muļķigs,bet neesmu profesionāls celtnieks,bet cletnieki man stāsta katrs avu variantu un cik saprotu tādu ,kurš nu kuram izdevīgāks nevis saimniekam labāks.

Vai tad projekts ēkai nav? ... parasti jau optimālākais variants ir lētākais iespējamais, jo ja darbs jādara tā vai tā... tad optimumu nosaka samaksas kārtība celtniekam. Ja tu maksā par kvadrātmetru, tad tevi neinteresē siltumizolācijas materiāla biezums kādu iestrādāsi... tad lētākais ir uz vietas iegūts siltumizolātors - kūdra, salmu pakaiši vai skaidas. Ja tu maksā par cilvēkstundām - tad tev vajadzīgs pēc iespējas plānāks un efektīvāks siltumizolātors - beramā minerālvate, kas iestrādājama 15...20cm biezumā.