Vai kāds speciālists var atsaukties un izteikt savu viedokli kā būtu labāk siltināt bēniņus jaunbūve.Man meistari iesak piepust ar ekovati.

Es savos bēniņos iepūtu ekovati. Puta RRB. Kopuma par firmu iespaids ir labs un cena uz to brīdi bija labāka. Vienīgi ir jāņem vērā, ka "pa sauso" iepusta vate ievērojami sežās. Interesanti būtu dzirdēt no pašiem pūtējiem versiju par cik procentiem un kādā laikā tā nosežās. Bet uzskatu, ka bēniņiem pūšamie materiāli ir paši labākie.

Mani darba biedri vakar pa šādi (ekovate) siltinātiem bēniņiem pastrādāja.....Šodien klepoja, kāsēja un lamājās un teica ka visas plaušas ar kautko pillas, aizgāja ātrāk mājās....Te tev nu bija ekovate!

Pēc ekovates iestrādes bēniņos, tur vairs nav ko meklēt. Ja gribi tusēt pa bēniņiem, tad jāizvēlas cits materiāls.
Tagad par ekovates sēšanos.
Lai pareizi sarēķinātu vajadzīgo daudzumu tikai kubikmetru rēķināšana ir galīgi nepareiza, jo! Iestrādājot 20cm ekovates būs nepieciešami ap 26kg ekovates uz 1 kubikmetru. Ja iestrādā 30cm ekovates, tad jau aizies ap 35kg uz 1 kubikmetru. Tiem, kam sasēžas nejēgā, iestrādātās ir neadekvāti uzkūlis vati iestrādes procesā un iestrādājis maz kg uz kubikmetru, tāpēc arī sēžas. Ja iestrādātais daudzums ir adekvāts, tad vairāk par 10% nesēžas. Runājot par iestrādātāju, ir absolūti vienalga, kas to dara, jo process ir primitīvs. Galvenais ir nokontrolēt apjomu, kā rakstīju augstāk - tātad droši var izvēlēties vislētāko cenu un viss. Izcenojumam ir jābūt tikai un vienīgi par kg, nevis kubu!

specam: ne jau par dancošanu ir runa uz ekovates, bet: 1.Kā lai nonāk līdz jumta lūkai. 2. Ja jāvelk pa bēniņiem jauns TV/cits kabelis. Jātiek līdz skurstenim, to apsekot. 3. Atverot bēniņu lūku, sākas stiprs caurvējšs, kas paceļ Ekovates smalkās daļiņas. Ka tās paceļās, ļoti labi redzams pēc lūkas atvēršanas, gaismā. Rezultātā: siltinot ar ekovati, Jūs principā bloķējat savus bēniņus tālākai izmantošanai, bojājat citu-savu cilvēku veselību tam, kuram kaut vienu reizi tur būs jāstrādā ( arī visu mīlētam Skursteņslauķim...). Paskaidrojiet: EKO pilno jēgu!Jo materiāla EKO jēgā jābūt ieslēgtai visai tā apritei: ražošana, eksluotācija, utilizācija.

Visi Rx uzskaitiitie pasaakumi risinaami nekaadi neskarot iepuusto ekovati, tai jaaatrodas nosleegtaa telpas apjomaa (aiz apshuvuma). Bet vadiem, skurstenjiem un luukaam savos no ekovates nodaliitos apjomos.

Var jau aiztaisīt lūku uz māju, kad atver jumta lūku, un caurvēja nebūs. Ja gribās tv antenu vilkt 5 reizes gadā, tad uz uzpūstās ekovates jāuzklāj, piemēram, celtniecības papīrs. Protams, katrs izvēlās, ko vēlās, bet, manuprāt, ekovatei ir daudz vairāk priekšrocību, nekā ruļļu materiālam, bet, ja plāņots tusēt pa bēniņiem biežāk kā reizi gadā, tad materiāls nav pateicīgs bez papildus nosegšanas.

Es ari sākuma biju domājis pūst ekovati, bet drusku vairāk painteresējoties uzzināju ka tas EKO ir krāpšana. Nekur izcelsmes valstīs šo materiālu tā nesauc, bet Latvijā tāds skaists nosaukums ir iedots, lai vairāk pārdotu un labāk tautu muļķotu. Reāli tur ir tik daudz draņķu ieskaitot celulozes ražošanas ķimiju, tipogrāfijas krāsas un borskabi, kuru tikko vispār indīguma dēļ pārdot aizliedza, ka nekāds EKO nesanāk.
Pats nosiltināju ar skaidām, esmu apmierināts (palasi iepriekš forumā rakstīto), ja ekovate man būtu maksājusi 800 lvl, tad tagad tiku cauri zem 100 Ls, turklāt skaidas no visiem materiāliem tiešām ir pats pats ekoloģiskākais materiāls.

Reļais ekovates aprakstītais gadījums ir daudzdzīvokļu māju bēniņos, ko pasūtījušas apsaimniekotājkompānijas, pa lēto... un neviens tur nekādus papīrus, vēja plēves neliek un neliks....tas taču maksā! Privātais jau var šos puteķļu avotus apsegt. Bet kāpēc tāda iedarbība uz plaušām? Ja zāgēju koku, pilna darbnīca ar putekļiem ( koka), bet nekas ....nekāda specifiska kasīšana un klepošana nav novērota. Tātad tās avīzes- makulatuŗa ir tik pilnas ar visssskoooo ( krāsas, līmes, saistvielas), pluss boraks, ka EKO savādi tādam materiālam lietot. Citāts: Siltumizolācijas materiāls ''EKOVATE'' tiek ražots no makalatūras:
80% no ekovates sastāva ir tīrs makulatūras papīrs, bet 20% nelidojošas, cilvēka veselībai nekaitīgas piedevas, kas kalpo par antiseptiķiem un antipirīniem;
Ekovati ražo no makulatūras. Tas nozīmē, ka zināms daudzums bieži vien neizmantotu atkritumu tiek pārstrādāts derīgā materiālā; Tāpēc: Domāju ka pareizāk būtu to saukt par "Makulatūrvati"

Var jau siltināt ar aitas vilnu, kā viens foruma dalībnieks piedāvāja siltināt caurules bēniņos... Eko neEko nav lielas starpības, ja pārsegumos sagrūž isoveru, kas ir tīrā inde + vēl jautājums, kas izdalās no sienu krāsām utt. Ekovates galvenais pluss, ka tā ir viegli un ātri iestrādājama un salīdzinājumā ar skaidām tā ir saprotamā formā nopērkama un racionālā daudzumā pielietojama.

Tai makulatūrvatei, tāpat kā celulozei nav tendence baigi mitrumu sasūkties?

Nē nav tādas tendeces! Ja arī vate samirkst, tad arī izžūst!

Cienot visus ražotājus , izteikšos īsi. Renovējot 100 gadus vecu piebūvi, siltumizolācijas pildījums bija 10 %. Dēļi ar 0,5 cm šķibām no abām pusēm . Tās bija skaidas, kas bija nosēdušās 10 % līmenī.

Nezinu kāda tur ir beninu konstruktīvā shēma un kādi norobežojošo sienu "pīrāgi", bet bēniņu telpām ir jābut ventilējamām un janotiek gaisa kustībai, lai novērstu visādu iespējamo mitrumu uzkrāšanos konstrukcijās, kas savukārt var būt par iemeslu senīšu veidojumiem. Tātad ja mums ir gaisa kustība tā pavisam loģiskā fizikāla procesa ietkmē (piespiedu konvekcijas ceļaā- siltuma parnese šajā gadijumā ar kustīgu gaisu) mums čakarē siltumizolāciju it īpaši jau beramo. Visa atrasinājums ir parklāt izolāciju ar paiiiru. Mazāk puteklu + kāds siltuma kilovats ari ieekonomeets.

Jautājums par ekovates putekļainību:

Ir 1.stāvu veca lauku māja ar lieliem labi vēdināmiem bēniņiem, ir pārtaisīts starpstāvu pārsegums (šobrīd tikai ieklāti dēļi starp sijām) un biju plānojis pūst ekovati pa taisno uz 1.stāva pārseguma dēļiem (starp dažiem gan ir nelielas šķirbas) un tad ar laiku (pēc 1-2 gadiem) uzlikt dēļu grīdu 2.stāvā (sanāktu "pīrāgs": 1.stāva gaiss,pārseguma dēļi, ekovate, gaisa sprauga, 2.stāva grīdas dēļi).
Pēc foruma info sanāk, ka man tā grīda veicīgi būs jāliek virsū citādi vējš visu ekovati aizpūtīs..., kā arī kā ir ar risku dabūt putekļus uz galvas no pārseguma šķirbām (1.stāva griestus šogad biju domājis labākajā gadījumā tikai krāsot)?
Vai man būtu jālaik kādas plēves zem un/vai virs ekovates?
Varbūt ekovates vietā labāk likt kaut ko mazāk drūpošu/birstošu (attālums starp sijām ir nevienmērīgs)?

Ir iespējams ieklāt, iestrādāt papīru tā lai tam cauri nebirst nekādi putekļi uz galvas, tik jādara pašam, vai jāsamaksā nedaudz vairāk kā par vienk papīra izklāšanu:) No virspuses laipas tāpat vajadzēs, jo vatē kāpt nebūs lāga. Lai neizpūš siltumu no vates es ieteiktu zemlaipām izklāt atkal to pašu papīru.

Uz melnajiem griestiem kaut kāda pretputekļu barjera būs jāliek jebkurā gadījumā (vai Tu akmensvati, ekovati, šlagu vai skaidas ar kaļķi ber). Ja [uz kādu brīdi] pārsegums nonāk ārējās siltumizolācijas statusā, tad šai barjerai jābūt arī kā tvaika izolācijai (ekovates gadījumā tas ir rūpīgi un blīvi nostiprināts būvkartons - ar skočiem un/vai pieskrūvētām līstītēm).
Ja bēniņos pa malām būs kādu 0,3- 0,5 m augstāki "borti", kas nodrošina aizvēju, tad ar vēja izpūšanu nebūs nekādu problēmu. Plus vēl ekovati no virsas sašpricējot ar ūdeni augšpusē izveidojas nedaudz blīvāka garoziņa. Var jau pasūtīt, lai arī pārsegumā uzreiz sapūš "pa mitro", nu būs kādu procentu lielāks patēriņš, bet putekļu mazāk. Lai gan es piem. savos bēniņos neko tādu nemanu. Ēdis es to ekovati neesmu, bet nekādu šķaudīšanu, niezēšanu vai citu problēmu neesmu sev piefiksējis.
Ja vēlāk bēniņus taisi apdzīvojamus un ierīko tur grīdu, iesaku uzlikt to pašu būvkartonu arī pa virsu (noblīvējot), lai grīdas segumam [kaut nedaudz] sašūpūjoties nevaidojas plēšu efekts un nevelk putekļus no dēļapakšas laukā.

Ēku siltināšana ar ekovati,beramo akmens vati,granulām grand full
www.eurolatspluss.lv

www.eurolatspluss.lv

Labdien.var arī starp sijām ieklāt plēvi un ieliet silto betonu no 10-20 cm...kas ražots no cementa,polistirola granulām un tehputam.massa 270 kg uz m3.Iegūsiet siltu un stabilu virsmu uz kuras nākotnē varēsiet pa taisno klāt grīdas segumu.No Polyteh var veidot pārsegumus uz koka sijām,grīdas pīrāgu 1 ST.uz grunts....ka arī jumta siltināšanu līdz 20 % slīpumam.