Ir izdota būvatļauja jaunas sētas uzstādīšanai Rīgā (starp manu un kaimiņa zemes gabalu). Sētas vēsturiski tur nekad nav bijis. Konfigurācija nebūs taisna, bet ar vairākiem lauzumiem (tāds zemes gabals) Kāda ir kārtība - kur tieši rakt stabu vietas (raksim paši), lai, nedod Dievs, nenogrieztu kādu cm no kaimiņa un nebūtu kašķis? Jāsauc mērnieks? Vai kaimiņš jāaicina klāt? Zeme tādā vietā, kur katrs cm no svara.
Būšu pateicīga par informāciju!

Būtu loģiski rakt tieši pa robežu, lai vienādi sēta aizņem gan Tavā, gan kaimiņa zemē. Un kaimiņš jāaicina obligāti, citādi toč būs kašķis.

Man veči, kas lika žogu stāstīja - likuši žogu Maskavas ielā, kaut kādai firmai. Žogs jau pusē - atskrien kaimiņs sāk bļaut, vot jūs man te 5cm manā zemē esat ielīduši. Cilvēcīgi neko nesarunāja - šis pats atsauca mērniekus. Beidzās ar to, ka mērnieks samērīja kādu 1.5m par labu žoga licējam, un teritorija gara - kādi 100m, izrādās nospraustie stabi esot bijuši pilnīgi garām, rezultātā bļāvējs zaudēja vairākus simtus m2 no savas teritorijas. Tā teikt gailim gaiļa liktenis.

Ja ir izdota būvatļauja, tad acīmredzot jābūt arī projektam un pēc tā arī jātaisa. Vajadzētu būt iespējams projektu no arhitekta dabūt digitāli un iedot mērniekam, kurš izspraudīs dabā.

... un uz projekta jau būtu jābūt saskaņojumam ar kaimiņu...

Žogu starp kaimiņiem ar kaimiņu skaņot nav obligāti, tas nepieciešams vien gadījumā, ja žogs iet tieši pa robežu (ļoti ieteicams, lai mērnieki precīzi nosprauž, praksē tas nozīmētu vēlreizēju robežu nospraušanu ar aktu, kuru parakstīt noteikti piedāvā kaimiņam/-iem, kā arī aicina pie nospraušanas) un kaimiņattiecības kašķīgas. Ja žogu liek savā robežas pusē un atbilstoši vietējiem apbūves noteikumiem, tad var neko neskaņot, tai skaitā pat būvvaldē (obligāti skaņojams žogs gar ielu). Ir vēl kaudzīte nianšu (CL - žogs iet pa robežu un katrs būvē pa labi no kopīgās robežas viduspunkta).

Paldies Jums liels!