Vai kāds var pastāstīt cilvēkam,kas neko no akām nesaprot,kurš ir labākais ūdens ieguvas veids-grodu aka,spice vai dziļurbums? Un ar ko būtu jāsāk,vispirms jāsameklē ģeologs? Naz cik tāds prasa? Cik saprotu spices laikam var tikai ap Rīgas rajonu,vai kā? Man to ūdeni vajag dabūt Alūksnes novadā. Vai tās firmas,kas atbrauc taisīt dziļurbumu,var ievilkt ūdeni arī mājā,jeb man jāmeklē vēl citi speciālisti?

Spices un dziļurbuma gadījumā būsi atkarīga no sūkņa (un elektrības). Labā akā manuprāt sagaidāms labāks ūdens kā diļurbumā - vairāk kaļka, toties mazāk dzelzs. Tas nenozīmē, ka konkrētajā vietā aku iespējams ierīkot vai ka tas būs viegli (var būt jārok dziļa), tāpat arī aka var neizdoties ar pirmo mēģinājumu.
Diļurbuma gadījumā, cik saprotu, atbrauc auto, un urbj jebkurā vietā, kamēr dabū ūdeni vai kamēr saimnieks spējīgs maksāt par dziļuma metru.

Vispirms varētu apzināt, kā kaimiņi iegūst ūdeni un cik ar esošo ir apmierināti.

Par dzelzi un kaļķi nepiekrītu - atkarīgs kur un kā. Manā sūnu ciemā no akas nāk tāds brūngans smakojošs šķidrums, ko tikai zinātājs uzdrošinātos saukt par ūdeni. Un tāds tas ir visā Rīgas rajonā, kur ir smilšaina grunts. Par Jūrmalu nerunāsim... Labu akas ūdeni var iegūt tikai mālainā augsnē. Aka ir laba kara un pilnīgas krīzes gadījumā, kad visā valstī tiek atslēgta elektrība, visādi citādi tas ir pagājušais gadsimts. Smilšainā augsnē arī spice līdz 20m nedos labu ūdeni - tas tāpat būs brūns, ar ļoti lielu dzelzs saturu, ar cietību nevar zināt. Turklāt visi, kas ir taisījuši akas un spices ūdenim mikrobioloģisko analīzi ieraugot rezultātus paģībst- parasti e. coli daudzums stipri zaškaļivajet, bet atkal - ja māls, tad cita opera. Aka tomēr ir gruntsūdens. Turklāt mālainā augsnē akas ūdens debets ir mazs, īpaši sausā laikā.
Dziļurbums jau ir pilnīgi cita opera, un to zin pateikti tikai veči, kas urbj, kur un kāds ir ūdens. Man piemēram, Rīgas rajonā - 130m urbums - dzelzs ūdenī nav principā, jo ir daudz sērūdeņraža - smird kā Ķemeru avots :), cietība nenormāla, principā jāliek mīkstinātājs. Citur, pie Baltezera, no sekliem urbumiem nāk tāds ūdens, kuru var pildīt pa taisno pudelēs un andelēt - daļu Rīgas dzeramā ūdens ņem tieši no turienes. Pie Kolkas, piemēram, dziļurbumā dzeramā ūdens nav vispār - tur tiekot cauri sadalošam akmens slānim, uzreiz nāk sālsūdens. Dziļurbuma pluss ir debets - parasti tas ir daudzas tonnas stundā - principā ūdeni ar ļoti jaudīgu sūkni var pumpēt 24/7, tas napsīks. Ja ir ūdens piegāde ar sūkni mājai, tad patēriņš parasti ir krietni lielāks un aka var netikt galā.

Normāla aka jārok mālā (vai nu Alūksnes kalni uz smiltīm turas?), bet galā jāatrod kaut kas irdens (tipa grants/smilts), ūdeni saturošs. Ja māla nav, tad caur smiltīm protams ka noplūst lejup viss, kas augsnē un ap to, un tādā akā ūdens ir dzeltenīgs.
Ja griezīsies pie urbējiem, šie diez vai ieteiks aku. Ja griezīsies pie racējiem, šie diez vai ieteiks urbumu. Rīkstnieki vispār atsevišķs stāsts.
Es gan nemainītu aku pret dziļurbumu. Man pašam paveicās - vienu aku izraku neveiksmīgi, otru veiksmīgi - sasniedzu smilšainu slāni ar dolomīta akmeņiem tajā. Tagad sausās sezonās pumpēju ūdeni kaimiņu "akā" (kas ir bedre mālā bez nopietnas pieplūdes).

Te kādreiz forumā cilvēks dalījās pieredzē par paštekošu urbumu. Bet nu tad gan ir pamatīgi jāpaveicas - resp. ūdens no urbuma nāk pats.
Ja tu no akas ūdeni tāpat sūknē elektriski, tad kur ir tā akas burvība - vai nav vienalga, vai to sūknē no tievas garas "akas" no metāla, vai no lielas resnas no betona?? Vai tiešām gaidi globālu elektroapokalipsi?

Arī bez apoklipses jau diennakti nodzīvot bez ūdens tā būtu kā būtu...
Ja nogāzīsies vidējā sprieguma līnija, kas nāk līdz manīm un vēl pusotru māju pāri purvam, domāju, mēs tās atjaunošanu gaidīsim ilgi.
Bez tam man patīk iesmelt ar spaini (un pat padzerties no spaiņa, kad apsilis). Vienādos apstākļos spicei varētu ātrāk pietrūkties ūdens kā akai, jo nav bufera. Tāpat neesmu pārliecināts par pašas spices, īpaši uzgaļa, spēju ilgi strādāt. Tas protams neattiecas uz dziļurbumu (neesmu dzirdējis, kā kāds būtu izracis par 20 m dziļāku aku, domāju, ka virs 10 m jau neatmaksājas).

Man laukos radiem sanāca artēziskā aka. :) Urbums, ja nemaldos, 33m. Taisīts jau tālajos padomju gados. Ūdeni spiež pat līdz 2. stāvam. Bet ūdens baigi dzelžains. Praktiski izmantojams tikai hauzītei un dārza laistīšanai. Dzeršanai izmanto ūdeni no akas. Vieta ir Vidzemes piekrastē apmēram 800m no jūras, kur vēl nav senais Litorīnas jūras krasts. tas pamazām uz augšu sākas tālāk. Droši vien tad no turienes arī tie ūdeņi pa pazemi nāk uz leju un taisa spiedienu.
Rīgā spice ~7m dārza laistīšanai un tehniskām vajadzībām. Ūdens nav dzelžains, bet drusku tā kā purva rāva, ar brūngani sarkanīgu iekrāsu. Ja baigi vajadzētu, mazgāties tādā vēl varētu.

Ja nav kaut kādi piesārņotāji tuvumā un nav pārāk zema vieta ar purvājiem apkārt, tad akā parasti ir labs, garšīgs ūdens. Spicē, parasti, jo dziļāka jo ūdens dzelžaināks un cietāks. Bet, kā būs Tavā gadījumā, tikai ģeologs var pazīlēt. Un kaimiņus arī noderīgi aptaujāt.

Paldies par padomiem. Ar tiem kaimiņiem ir tā-neviens neko nav darījis,visi tek ar spainīšiem uz vienīgo,kopējo aku miestiņā. Viens aku racējs teica,ka ūdens ir 7 m dziļi. Nav slikti,ne?

Varbūt tā kopējā aka ir laba, vismaz ūdens tur neiestāvas.
Iesaku uzmanīties ar rūpnieciski ražotiem grodiem:
1) betona izstrādājumus atveidņo ar eļļu, kuras atliekas var manīt akā vēl pāris gadus;
2) groda augšpuse var būt ovāla un precīzi nepasēt ar nākamā groda apaļo apakšu.
Lietpratēji iesaka pirkt individuāli lietos (varot atrast sludinājumos, tie esot arī vieglāki).
Tiesa, pašlietajiem nnebūs jau gatavās betona pusspundes, tās vietā tiem dodot līdzi kautkādas H-veida skavas.

Nepiemirstiet, ka šķirbas starp grodiem ir jāaiztaisa ciet, citādi pavasarī ūdeni varēs ņemt no peļķes - nebūs starpības...

ar ko tās šķirbas labāk taisīt ciet? man ieteica kautkādas speciālās putas, bet nu vienalga starp tām putām sūcas ūdens.

Ja aku rok mālā (kur nevajag nostiprināt bedres malas), tad grodus var likt uz javas kā mūrējot blokus. Diez vai tā var darīt, ja lieto metodi, kad rok groda iekšpusē un grodus braucina lejup. Nezinu, vai tādu šķirbu var kvalitatīvi aiztaisīt vēlāk, varbūt izkaļot paplašinājumu.