Kā virspamata augstuma starpības (līdz 2cm) kā arī negludumus var līdzināt liekot uz mūrjavas pirmo bloku rindu jeb tomēr nepieciešams par jaunu veidot veidņus visa pamatu garumā un liet tajos kādu izlīdzinošo sastāvu?

Parasti jau starp sienas apakšu un augšējo mūri liek hidroizolācijas kārtu, kas skaitās javas kārtā iespiests ruberoīds vai linolejs vai cits materiāls. Tādā gadījumā uz pamatiem liek javu, tad hidroizolāciju un atkal javu uz kura gulda blokus. Tādejādi tev tie 2cm tiek izlīdzināti.

Vai tad tas ruberoīds nav vispirms jāpielīme ar bitumena mastiku? Vai tiešam viņu var tā vienkārši likt svaigas mūrjavas kārtā?

Ir ruberoīdi ar pielīmētiem grants graudiņiem. Tādus divus ar gludajām pusēm salīmē kopā, bet no ārpuses - ar javu.
Bet vispār, cik zinu, ar naftu piesūcināts papīrs ir vakardiena. Šodien par ilgtspējīgāko hidroizolāciju uzskata slāni trekna polimērmodificēta betona.

..Vienstāv...am 25/02/2012 11:54... cementa javas 1;1..1:2 hidroizolācija pazīstama jau sen...bet šim hidroizolācijas veidam ir tāda nelaime, ka tas ir trausls un tātad pamatiem saplīstot rodas plaisa. iespējams... ka ja tajā polimērcementa javā ir ievadītas pietiekošā daudzumā šķiedrvielas -stiegrojums, tad plīsums neko nemaina.
Vispār jau savā praksē man vairumā gadījumu nācies sakarties ar to, ka sienas apakšā pie grīdas veidojas kondensātmitrums, pat ja ir kvalitatīva hidroizolācija... tā ir viena no klasisko guļbūvju nelaimēm.
Principā jau hidroizolācijai var izmantot visdažādākos materiālus, kaut vai stiklu, vara skārdu un 'zilo'DOW ražotos polistirēnus

Neko tur nevajag lidzinaat ieprieksh kad liks blokus pirmo rindu uzmetis javu kur vajag.

Jautaajums - vai var hidroizolaacijai izmantot pleevi 200 markonu paris kartaas? :)

200 mikronu priekš hidroizolācijas? Tad jau labāk paņem melno 1 vai 2 mm biezo plēvi, tur vismaz ir ko aptaustīt. Viņa gan, protams, ne pie kā nelīp, bet varbūt bez lipšanas var arī iztikt (ja cauri izlaiž armatūru)?
Ivar, vai tad pamatu saplīšana jau nav nopietna avārija un ruberoīds tur arī nebūtu pušu? Otrkārt, polimērmodificētais ir jau masā sajaukts ar krietnu daudzumu, piemēram, lateksa emulsijas, viņš ir zilgans un sīksts kā cieta gumija, tādu pat dažas dienas pēc sacietēšanas vairs nevar ar ķelli nokasīt.

Ja plaisu pamatos uzskatītu par nopietnu ēkas avāriju, tad viss Rīgas centrs būtu neapdzīvots. pamatiem plīstot parasti jau plīsumi ir 3..5mm lielumā un tad ruberoīda materiāls to uztver labāk nekā trausls materiāls. Salīdzini tērauda lentes locīšanu ar čuguna locīšanu/
Pamatus jau lielākoties nerēķina cirpes slodzēm... jo ko tas dod, kad tev pamats viscaur ir balstīts... bet ko konstrukcijā nevar ierēķināt... tad tas ir iespējamā izskalojuma sekas, ja lietus drenāža nav sakārtota vai tā netiek uzraudzīta... aizskalojas un gar pamatiem rodas tukšumi.

Den Braven plēve pamatiem 0.30mm 0.25x50m [buvmateriali24.lv]

???

es nedomāju, ka 2cm ir liela starpība. Man nav tāda pieredze, bet nedomāju, ka individuālajā būvniecībā kāds var panākt lielāku precizitāti. Paņem nomā nivelieri un nonivelē visus stūrus un kritiskās vietas. Tikai tad varēsi zināt patieso situāciju. Tad izejot no augstākā punkta aprēķini pirmā bloka augstumu. Pēc šī uz masas ar niveliera palīdzību uzliec stūra blokus, pie viena kontrolējot horizontālos ēkas izmērus. nākošā dienā, kad masa zem stūra blokiem saķērusies, novelc striķus un vālē tālāk!

Vēl interesanti ka tradicionālajam ruberoīdam kalpošanas ilgumu visur uzrāda tikai līdz 5 gadiem. Varbūt ir jēga tomēr likt kādu uzkausējamo bituma ruļļu materiālu - tiem kalpošanas laiks tiek uzrādīts līdz 30 gadiem!?
Tas polimērmodificētais betons varētu arī nederēt, jo 1-2mm plaisas tomēr pamatos nav retums.

2 mm škirba ir daudz par platu, lai ūdens pa tādu pārvietotos kapilārā veidā.

Kas īsti ir tas polimērmodificētais betons? Vai tādu var kur nopirkt jeb tā ir kāda no piedevām, ko pievieno izgatavojot normālu betonu?
Esmu lietojis piedevas betona ūdensnecaurlaidības uzlabošanai kā piem. Siika piedevas, šķidro stiklu no poly, bet šitādu zvēru neesmu redzējis.

Patiesībā man nav lielas pieredzes dažādu būvķīmiju lietošanā, un, iespējams, ar lateksu vien nepietiek un vajadzīgs papildus hidrofobizators
[www.edisoncoatings.com]
tomēr man patīk pati ideja, ka pamatsastāvdaļa paliek betons, nevis kaut kādas ne pie kā nelīpošas membrānas. Tiesa, Latvijā latekss:
[www.polyline.lv]
maksā dārgāk kā cementa divkāršošana, tomēr manuprāt racionāli kombinējot cementu, mālu un nedaudz smilšu vajadzētu varēt izveidot ļoti blīvu un sīkstu slāni.