Kaa var nosiltinaat koka maaju ar shito putupolistirolu? Laikam tikai atstaajot starpu starp koka sienaam un putuplastu, lai veedinaas mitrums, kas naak no iekshas. Neko daudz nesaprotot, pienjemu, ka ja ir 3-5 cm sprauga starp koka sienu un putuplastu, tad ieksheejaa apdaree var pat nelikt tvaika pleevi.

Ieliec vēl plēvi un elpos kā prieks tava siena

Tieši ar to patlaban nodarbojos! Koka stāvbūvi (kādreiz apmūrētu ar silikāta ķieģeļiem) restauēju šādi -nojaucu ķieģeļus, jo tie vairs neturējās kopā ,tad izlīdzināšu virspamatu daļu.Tad patiešo uz baļķiem sakarīga vēja plēve, tad ventilācijas sprauga (no 5 līdz10 cm), jo karkass jāveido tāds, lai fasāde būtu vienā līnijā ar esošajām 2 piebūvēm ( ķieģeļu ).Izlīdzinošais karkass - metāla profili 50/50 , tad OSB PLATE 10 MM, nogruntēšu ar Qvarcgrunt no TEX COLOR NU UN PĒC TAM putplasts+ dekoratīvā apdare. Obligāti ierīkošu ventilācijas restes(aizveramas) apakš un augš. Kādreiz veicot remontu iekšpusē domāju likt zem riģipša tvaika plēvi , tādejādi samazināt mitruma nokļūšanu baļķos. Nu apmēram tā , kaut es tā arī nesagaidīju nevienu padomu ??!!

"vilnis" apraksta kā iegūt dekoratīvā apmetuma fasādi uz vecas koka sienas, bet tā nav siltināšana-vēdsprauga teorētiski un praktiski ir āra gaiss ar ziemā mīnus temperatūru, resp.putoplasts un OSB kalpo tikai apmetuma noturēšanai.
Teorētiski ar putuplastu koka sienas siltināt nevar-šai gadījumā, lai iegūtu gan siltinātu, gan dekoratīvi apmestu fasādi būtu jārīkojas šādi:
-uz esošās sienas uzstādā karkasu aprēķinātā/nepieciešamā siltumizolācijas biezumā;
-aizpilda karkasu ar akmensvates plāksnēm;
-iebūvē vējaplēvi;
-izbūvē karkasu vēdspraugai;
-apšuj visu ar OSB;
-uzlīmē putuplastu,stikla šķ. sietu un apmetumu.
-tas arī viss...

Jaa, nu es arii domaaju ieriikot ventilaacijas restes apakshaa, jo augsha taapat ventilaacijas spraugai valjaa.
Domaaju, ka ventilaacijas spraugaa nav aara gaiss, jo tur tas apmainaas leenaak nekaa aaraa - pietiekoshi, lai leenaam izveedinaatu to mitrumu, kas naak no iekshas, bet ne tik aatri lai veejsh svilpotu un buutu aara temperatuura.

Paldies, ka šī man sāpīgā tēma ir iekustināta! Bet vēlos 1 precizējumu - es to ventilācijas spraugu domāju noblīvēt gan apakšā gan augšā un gaisa cirkulāciju regulēt ar restītēm (vasarā vāļā, ziemā ciet). Tad sanāk, ka šīs spraugas gaiss (nekustīgs) varētu būt arī labs siltumizolātors tad, kad to vajag? Bet visā visumā atbalstu Andrek teikto.

Šī nu reiz ir tēma, kurā Paroc speciālisti (Tā lūk un Sencis) varētu patiesi izpausties!
Cik nu zinu, tad gaisa škirtkārtai ir viens max lielums (16mm???), par kuru lielāka tā nevar būt, tad gaiss vairs nedarbojas kā siltumizolācija
eu "paroc", spļauj nu laukā!
un meaizmirstiet arī ierakstīt komentārus pie sadaļas, kur tiek aprunāts Jūsu uzņēmums:)

man ieteica spraugu augshaa un restiites apakshaa mazliet aizbaazt ar akmensvati, kas tomeer elpo, bet nodroshina, ka gaiss apmainaas leenaam.
Iespeejams, ka taa buutu cita teema, bet man pie reizes arii interesee vai tieshaam isover/paroc laizh cauri mitrumu, tas ir, veedinaas?
Manupraat, Vilni, tieshi ziemaa ir vissvariigaak nodroshinaat veedinaashanos, jo tieshi tad buus lielaakais mitrums telpaas un liidz ar to sienaam jaaelpo. Vasaraa durvis logi valjaa, taapat mitrums no telpaam izveedinaas.

OSB+ putuplasts(parasti ne biezāks par 50mm)nodrošina 1/4 no nepieciešamās siltumizolācijas lai vēdspraugā būtu + grādi, vecā siena arī ir siltumizolācija- siltums no iekšpuses vēdspraugā nenonāk, bez tam pat pie slēgtām spraugām uz āru, pašā vēdspraugā veidojas gaisa virpulis-siltais gaiss ceļas augšā-vēsais lejup, kas papildus dzesē vecās sienas apakšdaļu- šeit kondensējas mitrums, kas vēl vairāk vājina vecās sienas siltumpretestību- rezultāts: uz iekšējās virsmas veidojas pelējums ārējos kaktos virs grīdas un nesošā koka siena vienkārši ātri pazūd.
Pēc Olitas Belindževas-Korklas metodiskiem norādījumiem LBN 002-01 izmantošānai, sienai obligāti jānodrošins vajadzīgā siltumpretestība līdz vēdspraugai un viss, kas atrodas no vēdspraugas uz āru, netiek ņemts vērā.

Putupolistirols + koka māja=lielisks līdzeklis kā koka sienas sapūdēt, viennalga ar spraugām vai bez.

siena / veedinaashanas sprauga / siltinaajums - manupraat lietderiigaak to naudu butu ieguldiit shkjidrumaa ar ko kraasni kurinaat vai iekshkjiigi pasildiities

restiishu taisiishana ciet valjaa, neshkjiet laaga, ziemaa jaunu noteikti jaabuut valjaa pa max jo tad jau taa kondensaata probleema arii kljuust aktuaala

ja man shitaads kaazus kaa Vilnim buutu ar vecas koka maajas siltinaashanu un diktam gribeetos apmetumu, tad paintereseetos par sekojosha piiraaga +/-

vecaa siena / karkas horizontaals 100 mm / puushamaa ekovate / karkas vertikaals 50 mm veedinaashanai / kautkas uz kaa klaat apmetumu, kautvai fibroliits

taakaa ekovatei ar mitrumu ir savaadaakas attieciibas kaa mineralvateem tad iespeejams vis ir veel vienkaarshaak - sataisam karkasu 100 mm, noklaajaam ar to kautko uz kaa naaks apmetums , tad atbrauc viirinji un visu spraugu aizpuush ar ekovati un peechaak kraamee virsuu apmetumu

andrek taisnība.
koka ēkai pareizākais būs risinājums ar siltināšanu no iekšpuses. nodrošinot tvaika izolāciju. kā tvaika barjera, ieteicams atstarotājs, tādējādi iegūstot, vismaz papildus 30% ietaupīta siltuma.

ps. tanii pirmajaa piiraaga variantaa visticamaak vajadzees kaukjko kas nodroshina saturu tai vatei pirms veedinaashanas spraugas, betnu konstruktiivaas lietas jau var uzzinaat uzvanot kantoriem kas ar ekovati nodarbojas.

Iesaku šai mājai manuprāt vispieņemamāko variantu.Nosaukšu pīrāgu no iekšpuses virzienā uz āru;
1. Reģipsis
2.Tvaika izolācija
3.Vate 50mm
4.Esošā koka siena(Xmm)
5.Vate 50mm
6.Kokšķiedras plātne(nejaukt ar OSB),kas vienlaicīgi kalpo kā vēja barjera un daļēja siltumizolācija(var nopirkt k-rauta).Latvijā samērā mazpazīstams materiāls.
7.Gaisa sprauga izlīdzinošā karkasa biezumā.Obligāti augša un apakša pilnīgi vaļā,lai ir brīva ventilēšanās(nekādas lūkas)
8.Uz karkasa mājas vizuālais noformējums pēc ieskatiem.
Ps.vates biezumu var palielināt,ja vajag.

ja ir interese, un ir skaidrība par galīgo variantu, es izrēķināšu konkrētā pīrāga siltumpretestību un pa fax izsūtīšu. tur būs redzamas temperatūras uz slāņu robežām un katra slāņa pretestība atsevišķi.
īstenībā, vajag zināt tikai esošās sienas biezumu, un ņemt Rex ieteikto variantu.

Rex-tu nodrošini ideālu sienu elpošanu, kā to paredz vatenieki.Tā turpini

Ka siltinat un apmest esosh koka maju -Uz esoshaas sienas uz aaru:

1) karkass 50 vai 100 MM , Iekshaa miikstaa PAROC akmnes vate UNS 37
2) regipsis- var pretveja , var parsto , var gridas
3) cietaa akmens vate FAL1 vai FAS4 50MM
4)Plaanaa apmetuma sisteema

Praksee lieto Latvijaa, Zviedrijaa, Somijaa.

P.S. Putoplastu uz koka majam nelieto. Galvenais iemesls- mikrospraugas apmetumaa un spraugas putoplasta savinojuma vietaa , pie logiem utt. pa kuraam (ASV pieredze) mitors shtatos (klimats=Latvija) slipais lietus iesit mitrumu zem putuplasta pie koka .Shis mitrums vai udens araa netiek-kaa slazdaa un maaja tajaa vietaa puust uz nebeedu. Vates priekshrociiba- mitrums ara tiek caur visu virsmu , sienas zhuust.

Regipsis shinii konstrukcijaa ir vislabakais materials no visiem viedokliem, parliecinshi labaks par kokskaidu utml. plaksneem (elpo daudz labaak, nedeg, neraujas un nepleshas)

es nesiltinaatu maaju ar putuplastu tagad, skaidrs, bet konkreetajai maajai ir taa, kaa ir.
Dzirdeets arii taads viedoklis - vecaai koka maajai koks ir sauss ljoti ljoti, liidz ar to, izliekot veel ar pleevi no iekshas, mitrums faktiski uz sienaam no istabaam netiek. Pie tam, istabaas jaabuut ventilaacijai.

sisteemaam ar plaanp apmetumu tikpat bistams ir mitrums no lietus:sniega kas nokluust aiz siltumizolacijas