Mīļie speci! Vai ir kada pozitīva pieredze nesiltinot un tadejādi ievērojot razotāja solīto? Pagaidām visi tikai apcer, ka nekas labs nevar sanākt. Nu kā tad ir?

Te tikai balamutes apgrozās, kas nevienu labu un sakarīgu vārdu nevar pateikt???!!! :-)

Paskaties iepriekshejos topikos tik daudz par to runaats ka tava teemai vairs nepieversh uzmaniibu jo visiem jau pirksti nogurushi !



Ta luuk

un tomēr, pēc rādītājiem šie šogad ir abi populārākie materiāli (pirktākie). Šeit esmu lasījis tikai noraidošu attieksmi pret Ne-siltināšanu. Tomēr personīgi zinu 2 nesiltinātas mājas ar laimīgiem īpašniekiem. Gribējās vēl dzirdēt ko labu.

Neviens jau nezin kas buutu ja nosiltinaatu varbuut vel labaak !

Redz kas ir daudzas lietas pie mums dara tikai vadoties pec reklamam/marketinga un neskatoties kas notiek citur vai taisni skatoties kas notiek citur un ne vienmer tas ko redzam francija der Latvijai un otradiigi. Es ar zinu cilveekus kuri dzivo nesiltinatas ka ari siltinatas abi skiet laimīgi, bet forshak bus par sho te parunaat pec 10 gadiem kad mes zinasim kaa shie revolucionarie materiāli bus sevi pieradiijushu ne vienas vien sezonas ietvaros ....



Ta luuk

Ari no sava kaimiņa dzirdēju labas atsauksmes par 375mm Aeroc bez siltināšanas, nu jau 1 gads nodzīvots un viss esot labākajā kārtībā. Protams, būvējot max nepieļāva samirkšanu.
Es tomēr izvēlējos 300mm Poribet + siltināt ar akmens vati.
Starp citu, padzirdēju baumas, ka Poribet Saulkalnes rūpnīca ir pārdota Aeroc'am.

Viss jau būtu labi, bet ir viens liels BET - rūpīgs darbs.
Cik esmu izbraukājis objektus un skatījies, kā ļautiņi strādā ... :(
Nav bijusi neviena (ko es skatījos) māja, kurai neatrastu caurejošas spraugas ārsienās, nemaz jau nerunājot par to, ka vajadzīgo 2-3mm šuvju vietā parasti vidējais biezums svārstās ap 5mm.
Es nesaku, ka nav labu labu meistaru, kas tiešām visu izdara kā nākas, diemžēl man laikam nepaveicās tādus atrast un redzēt.

Galvenais ja siltinat,tad ar "elpojošiem" materiāliem un neaizmirsti plēvi.

Mēs jau iesakam siltinot no iekšpuses lietot tvaika izolācijas plēvi - tad māja labāk elpo, it sevišķi caur sienām. Mēs neatzīstam ventilāciju.

jokdari!

demagogija - domaat lidzi vajag - gribi siltini gribi nesiltini, par apkuri, kam maksaat? jo labaka siena ja mazaak pikos apkure.

1) Visi bloki Latvijā ir jāsiltina- vai uzreiz būvējot māju vai pēc tam kad apkures izmaksu pieagums atgādionās par nepieciešamību to darīt. Ieteicams ir to darīt uzreiz- lētāk un vienkāršāk;

2) Vieglie bloki >300 mm dod tikai <40 dB skaņas izolāciju. Ja paskatās akustikas normās, skaidrs ka lielākā daļā Rīgas vietu tā būvēt nevar ( sk. interviju ar Zabrauski Latvijas arhitektūrā 3 numurā) . Siltināta bloku siena ar vati akustiskos rādītājus nedaudz uzlabo - par 5-6 db, ar putoplastu - pasliktina ( par 1-2db).

3) Ja blokos būs vairāk mitruma, tie paliks nedaudz labāki akustiski, bet daudz sliktāki no siltumizolācijas viedokļa. Blokam kurā ir 40% mitruma pēc tilpuma (kā reāli ir placī) blīvums tuvojas 700 kg/m3, siltumizolācijas spēja ir tāda pati kā FIBO, akustiskā arī. Jo virāk bloks žūst lēnā nodabā ēkā (par saimnieka naudu) , jo labāks viņš paliek no siltumizolācijas viedokļa un sliktāks akustiski.

4) lai bloks izžūtu, no viņa jāizvada ap 250-300 kg/m3 ūdens. No 400mm sienas- 100-120 kg ūdens no sienas kvadrātmetra - 10 spaiņi. siltinot ar putoplastu šis ūdens nāk pārsvarā uz iekšpusi un ātri, nesiltinātām- uz abām pusēm lēnām, siltinot ar vati - uz abām pusēm bet ātrāk jo bloks ir siltāks.

5) Šajās situācijās vērts atgriezties pie Latviajs pirmskara būvnormatīviem , kas noteica ka jebkurai mūra ēkai pēc mūra samūrēšanas 4 mēneši jāžust sausos apstākļos pirms jebkādiem apmetuma vai apdares darbiem. Iemesls bija tieši ši paša uzkrātā miturma izvadīšana. Mūsdienu celtniekiem interesēs, ka šajās normā bija īpaši aizliegts līmēt tapetes uz šādu ēku iekšsienām nenogaidot veinu apkures sezonu.


Mūsu Senči zināja ko darīja.

protams, tāpēc viņi radīja Paroc:)
interesani, vai gadījumā ja nomainīs darba vietu (piemēram uz Aeroc) Tu runāsi to pašu???

Varbūt varētu palūgt argumentētākus komentārus.

Es turpinātu apgalvot ka Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības uz pieejamas cenas kvalitatīvu ilgstoši ekspluatējamu klimatam atbilstošu energoefektīvu māju un mājokli, kurā nodrošināts gan funkcionāls, gan temperatūras, gan gaisa kvalitātes un miturma, gan akustisks komforts, samazināts uguns risks, un kuras vērtība nezudīs 10 gadu laikā kā Baltezera 90.gadu vidus miljonāru mājām.

Nepieciešamība meklēt kompromisu starp šīm prasībām izriet no ierobežotām ekonomiskām iespējām, bet zemākā robeža ir Latvijas normatīvi tajās sfērās kur viņi ir ( energoefektivitāte, gaisa apmaiņa, konstrukciju aizsardzība no mitruma, akustika.)

Risinājumus,kas šim neatbilst nekad nepiedāvātu
un neatbalstītu.

Haļava ilgi neies cauri. Uz to nopietnu biznesu neuztaisīsi.Ja netici, nopūt savu mājuno ārpuses ar Riporu bez apdares - top Latvijā radīts risinājums 90.gadu sākumā. Ļoti labs.Vai uztaisi lēzeno jumtu ar itāļu hidroizolāciju kura pie -5C plīst ( populāri 90. gadu vidū Latvijā). Vai Mežaparkā uzcel "ekskluzīvu" dzīvokļu māju ar metāla karkasu, pildītu ar visškidrāko stikla vati, metāla ārējo apdari (populāri Mežparkā 2000. gadā, škiet Ezerciema ielā).

Neiespringsti, nav vēlmes argumentēties, pats savos memuāros esi pieminējis, ka koka karkass ir labs, kam arī es piekrītu (iespējamas atkāpes, atkarībā no darba veicēja), bet ne Latvijā, kāda jēga celt karkasu pa Ls 280/m2, ja pareizi celsts, siltināts (lai Tev izpatiktu) mūris maksā 300...
Kā sacīt jāsaka, darbs marketologiem, kad cenu samēri būs pēc Tevis slavētās skandināvijas, tad arī cilvēki vairāk domās par karkasu, bet mēs savā domāšanā vairāk velkam uz vāciešiem, respektīvi mūri.
PEACE!

OK. Es atklāti saku ka mani interesē viedokļi par šo tēmu, tāpēc arī izaicinu.

muusdienaas to ko buus masaam pirkt nosaka nevis vinjas bet lielrazhotaaji ar maarketoiidu paliidziibu, un razhotaajiem viennoziimiigi ir izdevigaak lai vis buutu peec iespeejas unificeetaaks un maksimaali mehanizeejams izgatavoshanaa i tenu kaalabaakais variants izmaksu zinjaa ir ruupnieciski razhotas karkasnieces nevis individuaali celtas muura eekas. un ar to arii shis jautaajums ir izlemts. atliek vien maarketoiidiem sho zinju iepoteet cilveekiem, ja ne kaa savaadaak tad kautvai ar leetaakaam cenaam un vis notiks kaa tam jaanotiek. bet pie mums te LV pateicoties leetajam darbaspeekam veel varam atljauties arii muura maajas, a peec paaris gadiem arii darbs maksaas tik cik tam jaamaksaa un vis nostaasies savaas vietaas. man pret to nekaadu pretenziju nav, vieniigi ceru ka kaadi vieteejie razhotaaji pamaniisies sheit kaadu fabricheli uzsliet kur tos karkasus kopaa klapeet, lai nav Somi un citi importa ljaudis jaabaro. ja neuzslies tad gan beediigi, jo tad vieteejo maalu un smilshu vietaa nokaa maajas celt, pirksim pa lielu naudu atpakalj, pashu pa sviestmaizi atdotos kokus tikai sanaglotus

tas taa, liriska atkaape, sencim pa prieku :)

Taisiet tik tās koka karkasa ēkas un liekat tvaika izolāciju un vati, un tad skandinat ka Jūsu māja vislabāk elpo. Āksti

traapiigs niks, biedr, uz l :)

palasiijos te scientologu expermentus, pie vienaadaam siltuma pretestiibaaam muura un karkasa eekai, kura tad sanaak energoefektiivaaka (vasaraa kondishka, ziemaa apkure) , i secinaajumi apmeeram shaadi - eksplutaacijas laikaa dziivojamai maajai muura bij pa ~ 1 % mazaaki, ofisa pa ~ 8 %, bet savukaart kopumaa no razhoshanas saakshanas liidz nojaukshanai efektiivaakas bij karkasnieces, jo leetaaki tieshi shie abi gali. tas reechinot uz 50 gadu ekspluataaciju.

me "shodien" celtu muura , "riit" veel padomaatu atkariibaa no taa cik lielu starpiibu buus cena sasniegusi

bet visus tos gaazbetonus me noteikti siltinaatu un lai vinji ar savaam reklaamaam ieskrienas, labaak tomeer lai vatee visi tie uudenji kraajas un sasalt, nevis pashaa nesoshajaa kunstrukcijaa un aukstuma tilti ar leerums atkriit

attieciibaa uz reklaamaam shobriid iteresanti paveerot kaa kopsh aeroc paarnjeema poribet, peekshnji arii poribetam savajadzeejaas armatuuru, kur ieprieksh nevaidzeej , ak shis briinishkjais maarketoiidu laikmets :)