Sveiki, kam nenāk miegs. Vakars ievilcies, rīt šabats, tāpēc aktualizēšu kāzusu vēl šodien :D

Ar vārdu sakot - jaunceltnes ārsienas, Aeroc Ecoterm, iekšdarbi. Būvfirma čomam (pasūtītājam) iesaka mašīnapmetumu - ātri, lēti, taisni. Viņam arī spoguli nevajag, un tādu pašu var arī krāsot.

Pirmkārt par apmetuma saķeri ar AEROC - vai tie porainie putekļainie bloki tiešām uzreiz ir tā vienkārši apmetami? Nekādas gruntis, sagatavošanu nevajag - tikai ar slotu vai kompresoru (saspiestu gaisu) nolaist un viss?

Un pats galvenais - vai mašīnapmetums pildīs tvaika barjeras funkciju - tas iet vienos rāmjos un principos ar pasīvo māju / airtight principu vispār jel kā?

Ja jā - ok, bet ja nē - ko tad darīt? vilkt no iekšpuses plēvi, profilus un osb/gipskartonu? Baigais čakars un zaudēta platība to 200 mikronu plēves dēļ...

Paļauties uz kautkādām smērējamām hidroizolācijām? Nodarvot zem tā apmetuma vai? :D nu murgs vārdsakot.

Tagad tak gāzbetons ir viens no pamatmateriāliem, bet kā ir ar šo niansi - ūdens tvaiku?

Kas ir mašīnapmetums? Ideālā gadījumā tā ražotājam vismaz mājas lapā vai bukletos, ja ne uz maisa, starp citiem raksturojumiem būtu jānorāda arī dati, kurus būvinženierim būtu jāmāk ielikt sienas mitruma režīma aprēķinā.
No otras puses, gāzbetons ir higroskopisks materiāls un pie higroskopiskas iekšējās apdares žūs arī uz iekšu.
No trešās puses, pat ja ar tvaikcaurlaidībām viss formāli ir kārtībā (izvēlētais ārējais apmetums ir gāzes caurlaidošs kā siets un tik hidrofobs, ka neviena ūdens pile no ārpuses pie tā nepieķersies), pieredzējuši būvinženieri Latvijā ir konstatējuši (par to ir diskutēts šajā forumā un pierādījumi tam atrodami pat Krievijas Aeroc mājas lapā), ka reālais mitrums, kāds mūsu klimatā paliek gāzbetona sienā, ir lielāks par to, pie kāda ražotājs laboratorijā mēra siltumcaurlaidību, kuru uzdod materiāla specifikācijā. Tāpēc ieteicams kaut nelielu, tomēr papildus siltuimolācijas slāni no ārpuses pielikt klāt.

Kādu tur nahren celofānu bāzt taisies? Tā siena taču vispār neelpos! Lieciet apmetumu-viennozīmīgi! es arī ilgi svārstījos starp apmetumu un reģipsi,izvēlējos apmetumu un esmu absolūti apmierināts ar šo lēmumu. Tad tikai elektriķiem savādāk rozešu vietas jāietaisa

Aizstājot apmetumu ar reģipsi virs gaisa spraugas, tiek zaudēts lielākais mūra sienas kaifs - termomasa.

raihs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kādu tur nahren celofānu bāzt taisies? Tā
> siena taču vispār neelpos! Lieciet
> apmetumu-viennozīmīgi! es arī ilgi svārstījos
> starp apmetumu un reģipsi,izvēlējos apmetumu un
> esmu absolūti apmierināts ar šo lēmumu. Tad
> tikai elektriķiem savādāk rozešu vietas
> jāietaisa


Man jautājums par rozetēm, kas tieši tur savādāk jātaisa?

Ja liec reģipsi,tad ir jāliek reģipša kārbas,ja apmetums-tad apmetuma kārbas. Viens neērtums apmetumam ir- jātaisa štrobes vadiem un kārbām. Bet neko baigi dārgi jau tas nav

Mašīnapmetums neatšķiras no parastā apmetuma, starpība ir tikai uzstrādājamo laukumu daudzumā stundas laikā... ar roku skaitās ka klasisko 2 slāņu kaļķu javas apmetumu var iestrādāt 8..10m2 darba dienā, kamēr ar mašīnu 200m2 un vairāk.
Iespējamā atšķirība ir tāda, ka iestrādājot ar rokām apmetums tiek vairāk ierīvēts un tas ir blīvāks nekā mašīnapmetums, jo pie 200m2 diezin vai ir laiks to rīvēt un tapēc bieži vien mašīnapmetums prasa sastāvus, kuriempievienotas dažādas sintētiskas līmes, kamēr rokām klasiskais ir 1:3.
Runājot no sanitārijas viedokļa pats peronīgi esmu par tradicionālo kaļķu apmetumu, kamēr ģipša MP75 es 'personīgi'neatdzīstu. Klasiskais kaļķa apmetums skaitās antibakteriāls, to var apliecināt katrs, kas kaut reizi ir kalis no koka virsmām nost kaļķa apmetumu un cementa (blīvo) apmetumu.
Tvaika barjera, kā tāda, ja telpu iekšpusē neveido siltumizolāciju, apmetumam nav nepieciešama... tam japalīdz regulēt telpas mitrumu.
Runājot par darba izpildi... jebkurš darbs, kas saistāms ar mitro procesu veikšanu prasa lai virsma būtu daudzmaz tīra no putekļiem un tad ir divi ceļi vai nu putekļusūcējs vai grunts.

Teorētiski kvalitatīvi salīmētu Aeroc (Ytong) sienu interjerā nav nepieciešamības apmest, pietiek ar špaktelēšanu.

Modernie konstruktīvie risinājumi un tehnoloģijas parastam cilvēkam un pat celtniecības profesionāļiem ir pamatīgi sajaukušas galvu, praksē brīvi jauc karkasa risinājumus ar mūri un otrādāk.

Ļoti,ļooooooooti teorētiski:)))

Klau - tā nav vīru runa....

Kad cilvēki plāno celt karkasu, visi kā viens runā, ka naglas caurums izmērcēs kvadrātmetru vates.
Kad bloku sienu - pēkšņi sāk runāt par elpošanu. Kur ir konsekvence? Ir taču jābūt vienam kopējam principam!

Tvaiks difundē cauri blokam, palielina tā siltumvadītspēju, bijā sienu. Ja ārpusē ir hidrofoba izolācija (eļļainā paroc vate) - kautkur pa ceļam tajā ir rasas punkts, un vate sasalst ragā, un pavasarī pa apakšu viss tek laukā. To jūs saucat par normu?

Vienīgais pluss par apmetumu ir telpu iekšienes kontakts ar termomasu - kā Vienstāvs saka - bloku kaifs - tieši tā. Bet kāpēc pēkšņi viss pārējais tiek ignorēts?

Vienstāv - tai pat laikā - kāds nafig sienas mitruma aprēķins - sienā mitrumu nevajag. Vot pasaki lūdzu kur mēs ieejam citā domāšanas dimensijā - karkass - naglas caurums, bloks - sienas mitruma aprēķins...

Bija te diskusija par mietpilsonismu, vāciešiem, tūjām bruģi un biezpienapmetumu - man liekas ka te drusku arī kautkas nav kārtībā... Varbūt ir kādi argumenti.

Raihs - siena neelpos... Sienai nav jāelpo. Tas ir tas pats, kad cilvēki gavilē par ekovati, ka tvaika barjeru nevajagot. Tā ir reāla govnostroja attieksme - jebkurš meistars pasaka, ka ekovate bez tvaika barjeras - tā ir laža! Bet bloks ir tuvu tam - hidroskopiska poraina struktūra.

Varbūt ir iespējams atrast kopsaucēju? Kāpēc vienā gadījumā tvaikam liek barjeru, citā gadījumā - kaļķu apmetumu uz bloka un aiziet ūdens sienā iekšā...

Nu met tak cementa apmetumu un būs tev tvaika barjera. Par apmetumu nezinu, bet betonam tvaikdifūzija ir tādi pati kā putuplastam - pilnīgi nekāda, tāpēc jau visas tās blokmājas pelē un sviedrē logus, jo ūdens tvaiks nekur, nabadziņš, netiek.
Par tvaiku piekrītu - nekad neesmu atbalstījis telpas mitruma laišanu sienas konstrukcijā. Pameklē netā kādas ir tipisko apmetumu tvaikcaurlaidības un paziņo publiski.

Sienai IR jāelpo kaut vai jau tādēļ,ka tai ir jātiek vaļā no tā mitruma,kas kopš uzražošanas sēž iekšā pašā gāzbetonā(ap 30%)+no tā mitruma,kas radies celtniecības procesā

"un aiziet ūdens sienā iekšā" nav aksioma. Pastāv līdzsvara nosacījums. Ja relatīvais mitrums (nevis iekštelpas gaisā, bet pārrēķinot uz ārsienas iekšējās virsmas temperamentu) būs mazāks par līdzsvara, tad ies no sienas ārā:

:)
spuldzīte laikam ir grāmatvede, kura vienā vakarā vēlas iebraukt būvmehānikā, materialu pretestībā, būvfizikā u.c. ar šo nozari saistītās lietās ....
;)
nu neviens Tev še pāris teikumos neizskaidros būvfizikas pamatus :)

nu nevajag uz mūra sienas nekādas tvaika barjeras, ne no telpas puses, ne no kādas citas ...

p.s.
starp citu ekovate nav minerālvate ;) un tai būvkonstrukcijā nav nepieciešama tavika barjera ;)

p.s.s.
un meitene vēl pliķšķina actiņas un šumējas par mitruma režīma aprēķinu norobežojošā būvkonstrukcijā, nezinot kas tas ir ... :D ... Džamšuda draudzene ;)

Vispār man liekas,ka Spuldziite-tas tomēr ir vīrietis:)

MAŠINAPMETUMS NAV TVAIKA BARJERA

Pa smalko jau tagad arī karkasenēs tvaika barjeras (dampfsperre - vāciski) nelieto, bet gan lieto tvaika bremzes (dampfbremse - vāciski, wapor retarder - angliski). Tie paši slavenie ProClima, kas tos mitrumus konstrukcijās pēta uz nebēdu, visur liek tieši tvaika bremzes. Normāls cementa apmetums kā reiz tāds arī būs, jo pilnīgi brīvi jau tas tvaiks tur cauri netiek, bet tvaika barjera tā īsti arī nav.
Man gan domāt, ka pastāvot Aprīlī neapmests, tas gāzbetons var būt vannā izmērcēts, izžūs pāris dienās - gaisa mitrums tik zems, ka tādam porainam materiālam kā gāzbetonam jau un nekāda žūšana uz iekšu nav vajadzīga.

aaaa - vienīgais laikam, kurš ir uzķēris par ko es vispār šo aizsāku...

Ok, tad no visa teiktā izriet, ka sakarīgākais variants būtu cementa apmetums - saglabājam mūra termisko kontaktu ar iekštelpām, neliekam nekādas barjeras, vates, ģipšus.

Blīvējošās piedevas man liekas ka pasliktina apmetuma mehāniskās uzklāšanas īpašības - grūtāk uzvilkt, vai tieši pretēji?

Ņemot vērā, ka to visu nāksies elpot 50 gadus, no kā vajadzētu izvairīties miksējot apmetumu? Tikai kaļķis, cements, grants?

Doma ir pašam mest? Ja nav darīts - vot tas ir darbiņš, kas tomēr jāmāk. Ar mašīnapmetumu tiek domāts, ka apmetums nāk no aparāta, kurā "in situ" tiek jaukts apmetuma pulveris ar ūdeni un ar spēku tas tiek špricēts virsū sienai. Ne velti pats nosaukums "apmetums" ir radies. Klasiski apmetēji javu ar riktīgu spēku trieca pret sienu tā, ka šļakatas uz visām pusēm šķīst - tas krietni palielināja saķeri - ar vienkāršu uzsmērēšanu nevar salīdzināt, līdz ar to no mašīnas mestais turēsies labāk. Man paziņam 400m2 mājas visu iekšpusi, logu ailas ieskaitot brigāde ar aparātu apmeta dažu dienu laikā, laikam gan ar ģipsa apmetumu, bet nu starpībai nevajadzētu būt.
Par kaļķi gan nezinu, liekot klāt kaļķi palielinās apmetuma plastiskums, bet arī krietni palielinās tvaikdifūzijas spēja. Ja to negribi, jāmet tīrs cementa apmetums.
Gatavus maisos viņus tirgo visi gatavo maisījumu ražotāji. Neko labāku jau neizdomāsi.
[sakret.lv]
[knauf.lv]
[maxit.lv]

4a saka pareizi. Tvaika caurlaidība ir jābremzē nevis jāaptur. Vasarā un, starp citu, arī tagad pavasarī fasādes virsma un āra gaiss bieži vien ir siltāks nekā iekšējā gaisa temp. Tātad siltajā periodā mitrums no ārpuses migrē uz iekšpusi un, ja iekšpusē ir prosta plēve, tad ,teorētiski, mitrums sāk uzkrāties mūrī. Kad ārā ir vēsāks nekā iekšā- mitrums atkal tiek spiests uz āru. Apmetums+grunts+špaktele+krāsa vai tapete uz līmes kopā veido labu tvaika barjeru.
Plēvi var likt, ja ir piespiedu ventilācija.