Labdien!
Ir laiks domāt par jumtu pirtiņai, mansards tiks izmantots periodiski visu gadu. Pašlaik izvēle krīt uz ETERNIT klasik krāsotām loksnēm, jo pārējo esmu izvērtējis un šis pašlaik liekās viss optimālakais variants. Jumts vienkāršs, divas slīpnes, 45 grādi, ~ 70 m2.
Pīrāgs jumtam. Eternit loksnes, šķērslatas 25x100, gaisa sprauga - latas 50x50, difūzijas membrāna - 3 slāņu, spāres 50x150 solis 60 cm, siltinājums spāres augstumā 150 + 50 vai 100 mm, plēve, apšuvums.
Ir vairāki jautājumi.
1. Vai šāds jumta pīrāgs būs pareizs, jo saprotu, ka difūzijas membrānu var likt tieši pie siltumizolācijas?
2. Vai collīgo dēļu latojums būs pietiekošs, ar soli 30 cm?
3. Ar ko stiprināt jumta segumu, jo spec. skrūves ir 100 mm, bet man iznāk loksne + latojums = 71 mm, tātad skrūves ies cauri un vai 25 mm lata skrūvei būs pietiekoša?
P.S. Varbūt kāds uzrakstīs atsauksmi par Eternit ekspluatāciju!
Iepriekš paldies par atbildēm.

Difizijas memrāna zem eternit - bezazbesta viļņotajām loksnēm nav nepieciešama, bet pietiek ar vēja izolāciju uz siltumizolācijas. Mans ieteiktais variants segumam varētu būt šāds:
eternit - viļņotās loksnes - stiprināt ar cinkotām skrūvēm 8..10cm garām izmantojot svina paplāksnes;
latojums 32*50 ar soli (loksnes garums -90mm);
antiseptizēts dēlis 20*100mm virsū uz spāres... malu pārlaidums 25mm;
spāres 50*h150 ;
3..3,5mm grīdas kartons starp spārēm stiprināts pie 20mm dēļa malas - gludā puse uz ārpusi un noziesta ar 'otrabotku' izlietotu automabīļa eļļu;
siltumizolācija starp spārēm;
koka dēļu 20*100mm horizontāls karkass -solis 40cm;
tvaika izolācija _ALU papīrs vai cita;
apdare
.... eternit seguma jumts var normāli ekspluatēt vismaz 40..50 gadus

L. paldies!
Tā kā man jau ir iegādāti kokmateriāli, collīgie dēļi un 50x50 latas pietiekamā daudzumā, tad latojuma 32x50 vietā likšu 50x50. Par Jūsu ieteikumu biju jau pirms tam iedomājies, kad štukoju par naglu garumu, respektīvi apmainīt vietām collīgos dēļus ar latām.
Vai pareizi saprotu, ka zem bezazbesta viļņotām loksnēm veidosies 2 ventilācijas spraugas, pirmā kas ir paša loksne - viļņa augstumā un otra ko veidos dēlīši 25x100!
Par skrūvēm skaidrs, bet kur lai dabū svina paplāksnes? Un kāpēc tieši svina?

Neizgudro divriteni:
[latroof.lv]
Jumu skrūvēt ir garām - jumts ir jānaglo, tas jau te ir ticis izrunāts simtiem reižu! Naglas ir mīkstas un elastīgas - skrūves ir cietas un trauslas. Labāk vaļīga nagla nekā pārlūzusi skrūve.

Palasi Jāņa blogā par šīfera jumta likšanu:
[salmiunmali.lv]

Paldies aaaa, palasīju.
Bet bildēs viņam ir skrūves [salmiunmali.lv]
Bet pēc Jāņa celtniecības apraksta neatradu latu izmērus, bet var redzēt ka viņš šķērslatas stiprina pa tiešo pie spārēm (starpā ir difūzijas membrāna) un tad skrūvē šīfera loksnes. Kas atkal mani atgriež pie pirmsjautājuma, ja skrūve ir 100 mm, tad viņš tās ieskrūvē difūzijas membrānā un bojā to, jo latas neizskatās biezākas par 25-35 mm. (ja tikai viņš neizmanto 60 mm skrūves, kas atkal atgriež pie jautājuma vai 25 mm bieza lata ir pietiekoša)

OK, tā ir nagla, bet par to latu vienalga pēc Jāņa apraksta neizprotu. turklāt pēc shēmas man iznāk ka latas ir jāizmanto min 40 mm biezas.

Man liekas, ka Jānis šīferi skrūvēja. Varbūt pašam šīferim tas arī nav tik svarīgi, tas vairāk par pašu jumta konstrukciju kopumā - latas un līstes vajag obligāti naglot, ne skrūvēt.
Man ir Ruukki classic bleķis, kas pats par sevi ir mazāk nestspējīgs materiāls par šīferi un man latas ir no 30x100 dēļiem, ar soli 20cm. Attālums starp spārēm vietām ir pat virs 60cm. Ir OK, nekad nevienā biezsniegu ziemā nekas nav locījies. Parasti gan virs spārēm uzliek membrānu (atceries, ka to nedrīkst nostiept, tā obligāti jāliek ar vēderiem - ieliekumiem uz iekšu, pretējā gadījumā jumta konstrukcijas deformāciju rezultātā membrānu var saplēst), to piesit ar līstēm spāres garenvirzienā un tad uz šķērsām uz līstēm liek latojuma dēļus un naglo cauri līstēm pie spārēm. Virsū jumts. Šīfera gadījumā gan to membrānu var nelikt, bet nu drošībai nekaitēs - ja nu kaut kur kādu sniegu iepūš.
Siltinājumam jumta seguma pusē obligāti vajag pretvēja barjeru, pie tam pedantiski un hermētiski iestrādātu, citādi jumta siltināšana ir bezjēdzīgs pasākums.

Es liekot 'eternit' lielās loksnes L1750*1160mm izmēros pie 49 grādu jumta saskāros ar parādību, ka vējš to vienu naglu uz ~1,65m2 jumta seguma izkustina un lēnam izrauj. Mazajām loksnēm noteikti šī problēma nebūs, bet jumta remonta gadījumos - man uzkrita priedes zars un izsita caurumu divām loksnēm, atradu, ka skrūves der labāk, vieglāk remontēt.
Sākotnēji zem naglām bija 'modernās'plastikāta saplāksnes, bet tās ar laiku sašķīda - jo atradās mainīgas slodzes apstākļos, tapēc atgriezos pie sentēbu metodes ar svina paplāksni.
Speciālā vēdināmā membrāna nav vajadzīga, jo eternit materiāls ir gaisa caurlaidīgs un tapēc uz tā - zem tā kondensācija nekad nav novērojama.. tas izžūst.

Ir skrūves, piemēram TEXZ vai HECO, kas nelūst.

Jā paldies, konstrukciju veidošu kā ing. IB ieteica, likšu 50x50 latojumu, bet gaisa spraugai 25 mm latas pa spāri (cerams būs pietiekamas). Par membrānu izdomāšu, jo vienalga jāliek pretvēja barjera. Domāju ka kartona sagādāšana, sagriezšana loksnēs, apstrāde ar eļļu un iestrādāšana patērētā laika ziņā būs līdzvērtīga membrānas iegādei un ieklāšanai, man vajag 1 rulli, jo visu būvēju pašrocīgi.
Par to skrūvju skaitu, saprotu no IB, ka būtu lietderīgāk vēl pieskrūvēt loksnes pa vidu, kaut gan instrukcijā raksta ka manā gadījumā pietiek ar 4 skrūvēm.

Vai tomēr pietiks ar 4 skrūvēm, jo katra papildus skrūve ir papildus caurums?

Ūja, ūja, man 5x60 TEXZ pārlūza, ka nograbēja - biju saskrūvējis tādu āra kasti vasarā, kad sauss. Acīmredzot vai nu bija briedis un spiedis, vai sals šķirbās un tad spiedis, bet rezultāts tāds, ka 2 skrūves pie pašas galvas kā ar nazi nogrieztas.
Jumtam ir tā nelaime, ka viņš vasarā ēnā ir 20 grādīgs, tad mākonis palien malā un prožektoram iebliežot dažu minūšu laikā ir 50 - milzīgas temperatūras svārstības, līdz ar to slodze uz stiprinājumiem ir ne pa jokam.

Var jau būt, ka kāda nolūst arī, bet pa lielam viņas ir sīkstas. Man vienu rudens/ziemas sezonu veidņos bija saskrūvētas dažādas parastās/trauslās, tostarp tās pelēki cinkotās ar TORX galu, kas ārēji lidzīgas HECO, un pavasarī vairāk kā trešdaļa bija pušu. Otro sezonu bija TEXZ, un laikam kādas 2 tikai bija pārlūzušas.

Ja tev ir mazās loksnes, tad noteikti nekādi citi papildus stiprinājumi, kā viens stiprinājums uz loksni nav vajadzīgi... kopā sastiprinot katrai loksnei sanāk viens tiešs un trīs netieši stiprinājumi.
Par 3mm grīdas kartonu rakstīju tapēc, ka tas slīpam jumtam kopā ar iekšējo apšuvumu veido pietiekoši ērtus apcirkņus, lai izmantotu BERAMO siltumizolāciju. Un to 3mm lokšņu zāģēšana šodien ir pietiekoši vienkārša ar rokas fleksi uz kura uzmontē 100..125mm ripiņu ar pobedīta zobiem.
Tā, ka veidojot jumtu nevar vien skatīties , cik ērta būs ieklāšana, bet jāsaprot viss process kopumā- ja tev ēkas tuvumā ir kūdras purvs.. tad siltumizolāciju tu vari iegūt par atvešanas cenu.

Diemžēl kūdras purva tuvumā nav, bet par ideju, izmantot vietējos materiālus, paldies. Loksnes ņemšu 1750x1130 8 viļņu.

Te no cita runātā : [www.building.lv] - ringo99 13.06.2012 .. min tādu parādību, kā lokšņu samirkšana. Es arī esmu to ievērojis, bet man šķūnim ši problēma nekādas papildus problēmas nav radījusi.
Iespējams, ka tas ir rūpnīcas brāķis un to, pērkot loksnes veikalā vajag atrunāt vai veikals tādas ņem atpakaļ? Cik saprotu, ka rūpnīca šīs loksnes taisa vēl plānākas nekā bija Padomju laikos un iespējams tapēc ši problēma, ka iekārtu kalibrācija klibo?

Nu to samirkšanu var atklāt tikai noņemot loksnes nost, ja mansards ir siltināts, savādāk jau neredzēsi kas lācītim vēderā. Tad jau izriet ka jāliek apakšā pretkondencāta plēve vai 3-kārtīga difūzijas membrāna, lai to ūdeni, kas iespējams ir ticis caur loksni novadīt. Cik g difūzijas membrānu izvēlēties, vai vismaz 135 g/m2?

Cien. būvinženieri I.B.! Patīk jūsu praktiskais variants. Lūdzu ,tomēr ir trīs jautājumi!

1. Vai kartons horizontālā virzienā jāliek ar pārlaidumu, vai mala pret malu?
2. Un vai šuve jāsalīmē ar lentu?
3. Vai atrabotkas vietā nevar izmantot kaut ko citu?

Rihards

Zelta likumi - kurus neapspriež - bet atgādina - lai ievērotu :
Pirmais - Siltinātam Jumtam ar šifera tipa viļņoto lokšņu segumu - nav prātīgi apmierināties ar parastu pretvēja izolāciju - kura var samirkt no ieputinātā sniega kušanas dēļ radušās slapjuma - zem seguma apakšā vēlama vimaz dif. membrāna - ar slapjumu aizturoša pretkondensāta funkciju.

Otrs likums - koka konstrukcijas jumtam - jebkura veida pieskrūvējamā (pienaglojamā) seguma loksnes, plātnes vai segmentus nedrīkst pārāk stingri pievilkt - visiem zināmo koka konstrukciju - "staigāšanas" īpašibu dēļ....

Trešais likums - jumta konstrukciju ļoti vēlams izbūvēt no sausiem zāģmateriāliem - nav treknie gadi - kad bija uz "pēdējo vilcienu" jāpaspēj - tāpēc jau skrūves vai īpaši naglas ar laiku ļurkājās - kad koks ir pažuvis....

Nezinu vai ļoti sliktas ir Eternīta lokšņu stiprināšanai domātās speciālās skrūves- ar paplatinātajām galviņām - kurš vēlas - var raibināt savu sarkano vai brūno jumtu - ar cinkotajām skrūvēm (vai naglām) un alumīnija paplāksnēm (svina paplāksnes būs no laimes lējumiem, makšķernieku sviniem vai mazkalibrenes lodēm jāizštancē) - tās īpaši neizdalās šķiet tikai pie pelēka Eternīta...

Šķērslatas (vai dēļi) ar viļņu lokšņu garenviļņustarpām un dēli pa spāri - veido kopēju gaisa šķirkārtu - dēlis pa spāri papildus nodrošina gaisa kustību augšvirzienā - un arī slapjuma notecēšanu uz leju
- citādi šķērslatas lieki mirktu...

Uz spārēm kam solis 60cm - ar soli 50cm - der šķērslatojums pat 4x4, 4x5 latas vai 2,5x10cm....
dēlīši 3,2x 8 - bet 3,2x5 - jau tā kā pašvaki...