Labdien!

Kāds profesionāļiem būtu viedoklis par iespēju izmantot pēdējā privātmājas stāva pārseguma paneli par jumta pamatu.

Konstrukcija būtu tāda:
-bitumenveidīgais materiāls (vai arī viengabalainais gumijveida materiāls - esmu kaut kur redzējis līdz 15x8m garu, viengabalainu jumta seguma materiālu piedāvājumu)
-izlīdzinošā kārta?
-pārseguma panelis
-siltumizolācija
-visas atbilstošās plēves utt..

Otrs variants:
-bitumenveidīgais materiāls (vai arī viengabalainais gumijveida materiāls - esmu kaut kur redzējis līdz 15x8m garu, viengabalainu jumta seguma materiālu piedāvājumu)
-cietā, jumtam domātā vate vai atbilstošs putupolisterols
-pārseguma panelis

Abos gadījumo panelis(jumsts) varēu izvirzīties pāri sienai par aptuveni 1m. Slīpums minimāls - 3-7*.

Ļoti ceru uz konstruktīvu kritiku un pateicos jau iepriekš!

Visparastākais risinājums savietotajam jumtam būtu šāds:

Bitumena ruļļu materiāls
Cieta siltumizolācija
Mīksta siltumizolācija
Tvaika izloācija
Betona izlīdzinošā karta (30-50mm)
Pārseguma panelis (dobais?)

Jā liek dobo paneli ar pārkari, tad jāskatās vai vins ir projektēts attiecīgajai situācijai.
(1m nav sevišķi daudz, bet parbaudīt par ļaunu nenāktu)

Neviens dobtais pārseguma panelis nav paredzēts izmantot kā konsoli, taču konstrukcija to pieļauj pat tad, ja no augšas tiek noslogots (tad metrs gan ir par daudz izvirzīts), kas gan nav šis gadījums. 6-metrīgo paneli izvirzīt par metru praksē ir plaši pielietots gadījums.

Garenveidā likt slīpi 7 grādos gan nebūtu prātīgi, gribēs slīdēt prom un sakarīgi noenkurot nebūs tik vienkārši. Tas nekas, ka praksē ne tādi joki vien novērojami. Pāris grādos nekāds īpašs ļaunums nebūs, kaut panelis paredzēts stingri horizontālai montāžai (garenvirzienā, šķērsvirzienā tādus krāmē uz kopnēm bez problēmām).

Te vēl cita lieta, jānosiltina būs izvirzījumu no visām 6 pusēm (vispār jau 5 it kā - augša, apakša, abi sāni, priekša).

Mūsu klimatā, lēzena junta pārsegums nekad nav ilgi turējies un arī neturēsies. Senči jau nebija stulbi,ka taisīja stāvus jumtus. Ūdens uz stāva jumta nestāv un to nebojā, tapat nav jājājās ziemā ar sniega tīrīšanu no plakana jumta.Darīt jau var, bet pēc gadiem divdesmit nožēlosi.

-> jtdesign - Dobie paneļi var būt paredzēti arī izmantošanai kā konsoles. Paneļi būtu jāprojektē katram projektam un situācijai. Nav problēmu troses ievietot arī paneļa augšējā daļā..

-> Didzisp - Nevar piekrist par lēzenajiem jumtiem. Ar kvalitatīvu veidotu segumu un drenāžas sistēmu jumts problemas neradīs. (Nav tukšs apgalvojums - ir labi piemēri gan Latvijā, gan Skandinavijā, gan Krievijā.) Senči darīja tā un ne savādāk, jo tas bija labākais, ko viņi ar savām zināšanām un līdzekļiem spēja uzbūvēt.

Lēzena jumta neturēšana ir saistīta tikai un vienīgi ar jumta seguma dibenrocisku iestrādi. Zviedrijā 99% dušu ir tādas, kur ūdens tek uz grīdas un trapā iekšā. Nu nav tur dušas grīda 45 grādu leņķī un apakšējos kaimiņus arī neviens regulāri nepludina. Ja iestrādā pareizi, plakanais jumts nav ne par matu sliktāks par slīpo jumtu un varbūt pat labāks par dibenrociski sataisītu slīpo jumtu.
Man kaimiņos nesen uzbūvēja māju, kur uz gāzbetona mūra lika vienslīpu jumtu no dobajiem paneļiem. Kā precīzi - tā arī nesapratu, bet siltināšana, manuprāt, ir pati vājākā vieta šajā pasākumā.

TT, parād iman teiksim 25-30 gadus vecu jumtu, kurš ar "papes" segumu izturējis mūsu klimatā. Jā.tūlīt būs teksti,toreiz jau tik kvalitatīvi materiāli nebija, bet mūsdienās oi cik labi. Pape paliek pape un sauc to kā gribi, tā domāta šķūnīšu jumtiem. Protams, uz stāva jumta "pape"turēs" daudz ilgāk, bet uz lēzena nekad. Pēc divdesmit gadiem atkal varēs teikt,ka vecie materiali nebija kvalitatīvi un jāliek jauna "pape" :) Nevajag piesaukt Krieviju, vai piemēram Angliju. Krievijā,kā rudenī uzsnieg sniegs un viss sasalst, tā pavasarī fiksi vien atkūst. Savukārt Anglija sniegs ir dabas katastrofa. Tikai pie mums var gandrīz visu ziemu peļķes uz jumta pa nakti sasalt, un dienā atkust. Nu nevar to neviens mīkstais materiāls izturēt.

Jumts paliek jumts. Lielakā problēma ir mūsu slinkumā jumtu reizēm notīrīt.

Tikai vai papes jumts ir tas labākais tik mazam slīpumam, tas vot ir cits jautājums.
Kā jau iepriekš kāds minēja, lielākā problēma ir nepareiza siltināšana, kā rezultātā sniegs uz jumts kūst

Pape nevar, bet kārtīgs elastīgs sintētisks ruļļveida jumta segums var. Tajā pašā Zviedrijā papes jumti ir ārkārtīgi populāri, arī plakanajiem jumtiem. Kā vienmēr - profesionāli no diletanta atšķir tikai sīkumi, arī jumta seguma klāšanā visu izsaka sīkumi, kuriem, diemžēl, pie mums parasti atmet ar roku un pēc tam visiem stāsta, ka vot šitais jumta segums gan ir pilnīgs mēsls. Tehnoloģiju vajag ievērot draugi, tehnoloģiju!

Man te kautkas nogļučija un ierakstījās TT niks. Piedošanu! Karlo pareizi saka par siltināāanu, bet kā tad horizontālu virsmu nosiltināt? Tur tak tonnas sniega spiež to vati ziemā, tātad jāliek cieta, bet tad vajag vairak, jo siltumpretestiba mazaka. Tad vēl jumta tīrītājam Vasjam jau pofig,ka ar lāpstu bišku iebaksta pārsegumu. Kā mitrums vatē, tā siltumpretestība lejā, viss kūst, salst un jumts fiksi viem beigts. Nu nav lēzenie jumti labi un nekad nebūs. Vienreiz mūžā uzliec stāvu jumtu un visu dzīvi aizmirsti par to.

Mūsu platuma grādos sniegs nav nekāda ekstra.

manuprāt ir nepareizi paneli izmantot, ka jumts-griesti tehnoloģiju. Jo tad ir jāliek virs paneļa vate vai putuplasts.
manuprāt pareizāk ir ir koka sijas, kur pa visu ir vate.

Un zinot cik ļoti sniegs ir smags, tad priekš lēzenajiem jumtiem vajag kādu stingrāku materiālu, ko likt zemklājā.

Un ...

Nu cilvēkam bija jautājums par konkrētu risinājumu. Drošivien ir iemesli kāpēc tieši tādu vēlas.
Šāda veida savietotie jumti var tikt un tiek būvēti turklāt atbilst būvnormatīviem un ir pietiekoši ilgmūžīgi.
Par to Vasju - viņš ne tikai ar lāpstu var ko izstrādāt, bet arī pats no jumta var nokrist un lievenīti salauzt, bet vai tas būtu jāņem vērā projektējot un būvējot..

Izmantojot paneļus uz jumta jābūt skaidrībai par šādām lietām:
1) kā tiks nodrošināta paneļu caursalšana no pārkares puses un kas notiks ar paneļa galiem;
2) kā tiks nodrošināta paneļu konstrukciju termisko deformaciju process... cik zinu visām paneļu ēkām ar laiku pat vidējo stāvu pārsegumos parādās šuves, ja tas nav panelis pa visu telpu
3) nokļūšana uz jumta; dūmenis; vēdināšana...? panelī caursista atvere
... pats es personīgi esmu PRET sniega tīrīšanu no jumtiem, jo tas palielina ēkas siltumzudumus, taču esmu saskāries ar tādu problēmu, ka izmantojot biezu vati uz jumta ... sniegs to saspiež un saplēš jumta seguma pievienojuma vietas pie dūmeņiem... jo jebkurš organisks materiāls salā zaudē elastību un paliek trauslāks... tapēc man labāk patīk apgriezto jumtu konstrukcija:
no apakšas_ panelis; hidroizolācija; putuplasts un pieslodze_ oļi 5cm biezumā... tādā gadījumā hidroizolācija ir 99% drošībā.

Liels paldies visiem par komentāriem. Daudzas noderīgas domas, ko apsvērt un izsvērt pirms griešanas.

It kā jau nekādu superīpašu apsvērumu par to vienslīpu lēzeno jumtu nav:
1. un galvenais - kaut kā iet pie sirds tādas konstrukcijas mājas
2. liekas, ka konstrukcija samērā tehnoloģiski vienkārša (ja izmanto vienlaidu jumta segumu vai ruļmateriālus klāj profiņi) kas var būt vienkāršāk par paneļa uzlikšanu?
3. siltināšana, manuprāt, ir ļoti svarīga lieta, tādēļ jumtu plānoju siltināt visai pamatīgi. esmu ņēmies ar slīpo jumtu siltināšanu (mansardi) - lai to izdarītu tehnoloģiski pareizi ir jāvelta 10x vairāk piepūles par līdzenas horizontālas virsmas siltināšanu. Atstāt pajumti ventilējamu - īsti neceļas roka..
4. zemes pleķis jau it kā ir pie mājas, bet nu dikti jau patīk zaļās terases - domāju, ka varbūt ne uzreiz, bet kādreiz noteikti varētu uz tādu atvēzēties..

vēl mazliet par māju - varbūt no tā vēl kaut kas radikāli mainās:
- māja L veida formā. garākā mala ~15m
- Pamti - pagrabstāvs no lietotiem pamatu blokiem 40cm platumā (domāju vai pēdai var izmantot tos pašus pārseguma paneļus?)
- Sienas 44cm keraterm
- Pārsegumi - paneļi (lietoti) 6.3m (no ārsienas uz ārsienu - nesošas sienas nav paredzētas)
- īsti vēl nav 100% skaidrības par jumtu, bet gribas lēzeno vienslīpu
- un pamatu pēdu. Nez vai prāta darbs pamatu pēdai izmantot tos pašu pārseguma paneļus?
un vai šitādus? [www.ss.lv]
kam vispār šos pēdējos var izmantot - lēzena jumta pārsegumam var?

Kopējā doma - pamtatīgi, taču samērā nedārgi (izmantojot lietotus materiālus).

kaut kā tā..

neviens taču tevi nespiež taisīt ēkas konstrukciju, kur jāsiltina ēkas slīpās mansarda daļas... var veidot ērtus neapdzīvojamus bēniņus... katrā ziņā vasarā tāda māja pateicīgāka nekā plakana jumta konstrukcija.. plakanie jumti bez problēmām der Ēģiptē vai citās pustuksneša zonās.
Citas pārdoma:
paneļi nebūtu labi pamatu pēdām, jo stiegrojums darbojas otrādi un nebūtu labi pamatos atstāt dobumus, zinu vienu guļbūves ēku, kur pamatiem izmantoja lietotus dobos paneļus... tur zem tiem žurkas atrada lielisku mītni. Parasti jau divstāvu ēkai pamatiem der tie paši 40cm bloki.
Tev nesošās ir ārsienas.
Bet kapēc tik neracionāla forma L... liels ēkas perimetrs ar lieliem siltuma zudumiem?

Jā, ja netaisīšu vienslīpu, savietoto? jumtu, tad noteikti taisīšu ar neapdzīvojamiem bērniņiem.
Pašlaik gan šķiet, ka tāds, nebūs dudzas reizes vienkāršāks par lēzeno, vienslīpu, savietoto.
Domāju, ka pie ~40cm cietās vates un pārkarēm, kas vasarā aizedz logus no saules, problēmām ar karstumu nevajadzētu būt pārāk lielām. Parlīdzēs arī lielā keraterm un betona pārsegumu siltuminerce.

Par pēdām - ko Jūs teiktu par šādu bloku? : [www.ss.lv]
Tas nav dobtais, līdz ar to problēmu ar grauzējiem nebūs.
Nezinu vienīgi kā ar to stiegrojumu.. Kādā veidā tas var negatīvi ietekmēt pamatu pēdu?

L-veida forma, tāpat kā taisnais jums - pārāk daudz loģisku un izmērāmu argumentu tam nav.
1. Patīk no vizuālā viedokļa
2. Šķiet, ka var izveidot ērtu iekšējo plānojumu
3. Ļauj nedaudz noslēpties no kaimiņu acīm (izveidojas sava veida omulīgs iekšpagalmiņš)
4. Negribas ēku taisīt kā tievu garu desu, taču negribas arī kubveidīgu formu. Ēkas garākā siena būs pret dienvidiem un ziemeļu pusē logu praktiski nebūs. Gribas maksimāli izmantot saules enerģiju un tās radīto mājīgumu (vasarā 2. stāvu no tās pasargās jumta pārkares. 1. stāvu režģveidīga konstrukcija). Viens pārseguma panelis ar maksimālo laidumu (6m lietotiem blokiem) arī liekas konstruktīvi vienkāršākais variants - nav jāsarežģī pamatu konstrukcija un ir samērā brīvas iekštelpu plānojuma iespējas.

Diskusijā sāk iezīmēties vairākas problēmas : a) ēka kā dzīvojamā vide -omulīgs iekšpagalmiņš, brīvs iekštelpu plānojums , b) būvkonstrukcijas, kuras rada ēku un nodrošina komfortu - siltuminerce; c) būvniecības vienkāršošana - vienkāršs plakans jumts un pamati...
ko lai saka?... no manas pieredzes projektēšana ...personīgi vairāk kā 20 gadu prakse.. ēka ir kompromisu meklēšana, kurā apvienojas gan zināšanas par cilvēka fizioloģiskajām vajadzībām, gan būvklimatoloģijas, būvstatikas..fizikas..ķīmijas un citas zināšanas. Ne vienmēr vienkāršākie un lētākie varianti palīdz... ēku izbūvējot lauvas tiesa izdevumos aiziet tieši apdarē un pašu būvkonstrukciju ietekme labi ja 20%..25%. Otra lauvas tiesa sāk veidoties ekspluatācijā - Latvijā apkures izdevumos, te noteicošā lieta ir ēkas forma - logaiļu izvietojums, siltinājums un arī vēdināšana.
Nesaku, ka ēka jābūvē no dārgiem ekskluzīviem materiāliem - ēkas siltuminerces nodrošināšanai der tās pašas smiltis, kas atrodas zem ēkas piemēram tās ieberot iekšsienu elementu dobumos - akas veida 38cm siena no lietotiem māla ķieģeļiem un uzberot 15..20cm slānī uz nesošiem pārseguma paneļiem... tas maksā tikai darbu un pareizu konstruktīvu risinājumu... piemēram smiltis var iegūt ēkai projektējot puspagrabu vai pagrabu , no kanalizācijas grodu bedru apjomiem. Taču akas veida konstrukcijas izbūve darba ziņā būs dārgāka nekā 'lēto'keraterm bloku mūrēšana. Ar šo piemēru cenšos parādīt kādā veidā pareiza projektēšana, ļauj ietaupīt daļu no būvmateriāliem un veido kvalitatīvu dzīvojamo vidi.
Nupat konsultēju foruma dalībnieku par pamatu izbūves variantiem; salīdzinot tradicionālo lentveida ar mazpazīstamu stabveida no grodiem. Pasūtītājs palika pie lentveida.. taču secinājums šāds... materiālu izmaksu ziņā abi pamati samērā līdzvērtīgi ~ 27Ls/m, kamēr darbietilpības ziņā lentveida vismaz 2,6 reizes vairāk.. tā lentveida pamatam izrokamās un atberamās grunts apjoms ~60m3 izrokama..atberama un 153m2 blietējama 25cm kārtās; stabveida pamatam ~23m3 jāizrok.. jāatber un 62m2 jāblietē. Transportizdevumi salīdzināti netika. Viedokļi atšķīrās tajā ziņā, ka pasūtītājs pieņēma, ka pamatus varēs iebūvēt tranšejā ar stāvām sieniņām, sieniņas papildus nenostiprinot un tādejādi neatrokot tranšeju trapecveida formā... kas prasa grunts pārbēršanu. Noteikti ir gruntis, kur to lieliski var izdarīt pie labiem laika apstākļiem, taču var arī iekrist. Man dzīvē nācies ieguldīt paneļu sienu blokus, 6*6 m ēciņai grantšainā un sausā gruntī... te, lai sagatavotu būvbedri tranšejas veidojās ar 45 grādu lenķi pie nemitīgi birstošas grunts
Atgriežoties pie vēlmes veidot iekšpagalmiņu... psiholoģiski tā ir iezīme, ka tu, kā cilvēks esi noguris no citu uzmanības un tev vai ģimenei nepieciešams sava iekšējā telpa... taču es neuzskatu, ka tā jāveido ar ēkas konstruktīvo L veida formu... manuprāt pieņemamāka ir viegla koka lapenīte, kur izmantojot 'zaļo'arhitektūru - skujkokus- tūjas... un vīteņaugus var iegūt izsauļotu un patīkamu vidi... ziemā no ēkas L veida formas ir tikai problēmas un diezin vai mitrajos un vēsajos gadalaikos jums ēkas konstrukciju ko nodrošinās... vispār jau senči definēja tādu būvtelpu, kā neapkurināma veranda.
Par jumta segumu.. ja tevi biedē sarežgīts jumts... tad pastāv iespēja uz sienām guldīt rūpnieciski no dēļiem izgatavotas kopnes... te ēkas pārsegums var būt kaut vai 15m un tādejādi nav jāaprobežojas ar 6..vai 6,3m paneļiem.
Tādejādi vienkāršota dzīvojamās ēkas konstrukcija var būt šada. Ēka vienstāvu ar konstrukciju no stabiem asīs 6*15(18)m izmērs 12*15(18)m. Pamati grodi zem stabiem. Tādejādi visas iekšējās un ārējās sienas pašnesošas, kas balstās uz grīdas. Jumts koka kopne ar dakstiņu segumu kur kore D-Z virzienā un caur kopni tu vari apgaismot telpas no augšas- gaismas akas vai gaismas caurule no kores uz leju. Tādejādi var samazināt ārsienu ailas līdz 1/12...1/20 daļai no grīdas laukums. Dienvidu pusē , kur dienvidu siena 15(18)m gara ir iebūvēta veranda , kur caur verandas iekšējām sienām ir organizēta otrā gaisma uz dzīvojamām telpām. Tādejādi vasarā tu aiztaisot ar slēģiem no verandas puses ailas uz istabām izvairīsies no pārkaršanas vai ziemā samazināsi siltumzudumus... siltinātos slēģus atverot tikai tad, kad būsi mājās un spīdēs saule. Tev nosacīti veidosies U vai pakavveida apsildāma ēkas daļa, kur D vai DA pusē būs iebūvēta neapkurināma, bet izgaismota telpa -veranda. Kopnes pārkares A un R pusē pasargās vasarā dzīvojamās telpas no liekas izsauļošanas, kamēr ziemā izgaismojumu nodrošinās atstarotā gaisma no sniega un pārkaru gaisās apakšpuses.