UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Zoga stabu betonesana
Autors: kauss (84.237.146.---)
Datums: 31/10/2012 16:59

Sveiki, jautajums profiem. Man ir jaiebetone 20 metala zoga stabu caurules. Par cik baigi nav sanakusi darisana ar betonesanu radusies sekojosi jautajumi:
1) Vai ir pratigi betonet tos sobrid kad zeme jau nedaudz palikusi slapja.
2) pec pieredzes cik man apmeram vajadzetu betonu uz 20 bedritem? Planots ar zemes urbi izurbt 20cm platas bedres.
3) Labak ir jaukt betonu uz vietas vai pasutit masinu (sodien zvaniju un teica, ka atvedis par 60ls/m3)?

Paldies par palidzibu!

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: E (---.lmt.lv)
Datums: 31/10/2012 17:06

20 stabiem tev nevajag tik daudz betona, lai vestu to ar lielo bumbieri.
Ja saimniecībā nav betona maisītājs, tad šādam apjomam var iztikt ar plastmasas vannīti + urbis ar mikseri.
Betons tev sacietēs arī zem ūdens, mitrums tam neskādēs. Vienīgi pašam šādos laikapstākļos ir nepatīkami un neveselīgi strādāt.

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: kauss (84.237.146.---)
Datums: 31/10/2012 17:09

Man ir palikusi no ieprieksejiem buvdarbiem meshalka. Vienigais nemaku isti aprekinat cik tur isti vajadzetu betonu uz katru bedri. Meginot rekinat pec tilpumu formulam man sanaca ka uz 20x80cm dzilu bedri man sanaktu kadi 0,25m3. ta varetu but?

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: Dzindzis (---.mt.lv)
Datums: 31/10/2012 17:22

Nerēķini tilpumu, kādi 8maisi cementa , šķēmbas ,smiltis un uz priekšu. Ja vajag liet vairākās vietās kuras ir patālu viena no otras ērti liet divriteņu kerrā un pēc tam kur vajag. Viegli dozēt betona daudzumu, nevajag šķipelēt.

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: Rx (---.bn.ngn.lv)
Datums: 31/10/2012 18:52

Liku sev 60 metrus pītā sieta sētu. Stabi 50mm, cinkotie, ik pa 2,5m. Tas, ka izurbj 10cm un ieliekot stabu, aizlej ar betonu...jā var tā. Viss atkarīgs no augsnes. Turēsies. Bet es raku ar lāpstu, jo saknes, akmeņi. Un domājot, ka sānu kustību mietam nosaka laukums, kuru spiež uz sāniem ielietais betons, neuztraucos, ka tas būs lielāks, ja rok ar lāpstu. Ja ir tikai 10cm, tad viegli sānus izbīdīt mietu, jo deformēsies augsne. Protams montāža būs ātri. Es liku mietu, apkārt sasistus ķieģeļus, akmeņus, lielākus būvgružus. Tā betona vajag mazāk. Bet 8 maisi cementa!!!! jā, ļoti par daudz. Un 0,25m3 ir 250 litri, kas ir 25!!!!! spaiņi!!!! Ar lāpstu rokot, ar cieto pildījumu, 4-6 spaiņi uz stabu. Ja izraktais caurums ir 20reiz80cm, apaļš, tad tā tilpums ir 25 litri.

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: ma21 (46.109.223.---)
Datums: 31/10/2012 21:00

...betons Tev tur neko daudz neaizies, pec formulas sanāktu 0.64m3, ja tas bedres butu kvadratainas 0.2x0.2x0.8x20gb...ta ka bumbieri Tev tochna nav verts njemt,it sevishki, ja Tev ir pawam sava mewalka. Vari vel kkadu piedevu pieliet klat...

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: :/ (80.232.222.---)
Datums: 01/11/2012 12:06

Kauss, tu kļūdijies ar komatu. Pie d=20cm un garuma 80cm, vienas bedres tilpums ir 0.025m3, kopā sanāk puskubs. Vel ir jāatrēķina pašu stabu iebetonejamas daļas tilpums :)

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: aaaa (---.csc.lv)
Datums: 01/11/2012 13:12

Ne jau tas betons notur to stabu vietā, bet gan pamatne - galvenais ir labi sablīvēt pamatni, nu kaut vai ar kādu brusu padauzīt, lai sablīvējas pēc rakšanas. Klasiski zem caurules lika lielu akmeni. Manā metāla stabu betonēšanas praksē lielākā kļūda bija pieliet betonu līdz bedres augšai. Betons kolosāli vada aukstumu un kas notiek - ūdens zem staba betona mices sasalst un to paceļ - rezultātā tas žogs sanāk šķībi līks jau pēc dažām slapji-salīgām ziemām. Betonu nelej augstāk kā 10cm no zemes virsas, ideāli to betona virsmu būtu horizontāli nosiltināt ar 50x50cm putuplasta plāksni, kam virsū uzbērta zeme. Un skaties, lai betona lējumam tuvāk zemes virsai nav ausis, aiz kā sasalušai zemei aizķerties un stabu pacelt. Ideāli ir betona pēda kā konuss ar plato galu uz leju. Lejot izraktu bedri ar betonu, nereti sanāk konuss otrādi - ar plato galu augšā - un tas jau ir katastrofāli slikti.
Vietās, kur mālaina augsne, betonētie stabi izcilājas kolosāli, smilšainā mazāk. Mālā daudz labāk saglabājas vienkārši ierakti stabi - uztaisa bedri, apakšā ieliek akmeni, stabu pa vidu, pietur un rok ciet kārtīgi stampājot visapkārt stabam, vislabāk ar kādu stampu (baļķēns vai brusa ar rokturiem) Var iemest pa kādam akmenim.

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: kauss (84.237.146.---)
Datums: 01/11/2012 14:13

paldies, viri! Jusu padomi lieti noderes. Ja, izskatas, ka ar rekinasanu nedaudz esmu nokludijies :) Ka jums liekas cik platu normali vajadzetu rakt to bedri. Sobrid plans ir izrakt ar zemes urbi 15 caurumu un tad ja vajag izrakt vel ar lapstu.

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: AndrisL (195.13.201.---)
Datums: 01/11/2012 15:15

Staba betonēšanas laikā lieti noderēs ruberoiīda loksne sarullēta un ievietota bedrē vertikāli, kurā ievietot stabu un iepildīt betonu.
Tādā veidā samazinās nepieciešamais betona apjoms izrakstās bedres nevienmērīgās formas dēļ kā arī sānu virsma ir gluda, kas samazina izcilāšanas/nošķiebšanas risku stabam.
Tehniloģija: izrok bedri, sarullē ruberoīda loksni (tik garu, lai sanāk 2 kārtu biezums), rulli ievieto bedrē vertikāli, apkārt rullim nedaudz zemi, lai saglabā formu, rullī ievieto stabu un betons iekšā.

Andris.

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: v_t (46.109.217.---)
Datums: 01/11/2012 15:44

metāla stabus var eleganti iedzīt ar kuvaldometru un pēcāk galus nofleksēt.
man 5 gadu laikā nekas nav izšķobījies, stabi stāv kā pa diedziņu.

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: E (---.lmt.lv)
Datums: 01/11/2012 15:57

v_t, tas atkarīgs no augsnes. Es ar "kuvaldometru" stabus varu iedzīt zemē arī 10 metru dziļumā (ļoti mīksta), bet negribu tik daudz caurules pirkt - dārgi. Lētāk būs iebetonēt 0.5 metru dziļumā nekā dzīt vairākus metrus līdz tie stabi kaut cik stingri sāk turēties.

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: E (---.lmt.lv)
Datums: 01/11/2012 16:04

Bet vispār ideja izklausās pareiza. Var iedzīt stabus kāda 1m dziļumā, tad apkārt stabam izrakt 1-2 lāpstas un tur iemest nedaudz betona. Izveidosies tāda kā atbalsta pēda, kas pastiprinās noturību pret sānu kustībām. Nu tas gadījumos, ja augsne mīksta un vajag papildus atbalstu.

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: Gača (---.csc.lv)
Datums: 01/11/2012 16:27

Žoga stabiem es izmantoju Sakret BE 40kg 2 maisi uz vienu stabu. Lai nolīmeņotu stabu es 1. maisu uzjaucu pussausu lai ar koka kātu varētu to sablietēt un nofiksēt staba augstumu un līmeni, bet otro betona maisu uzjaucu ar bik vairāk ūdens. Šādos laika apstākoļos nevajadzētu aizmirst arī par pretsala piedevām. Uz vienu maisu BE es lēju 0,200l AF pretasla piedevu (tagad nesatraucos ja ārā būs -5 grādi).
P.S. - man bija žoga paneļi, ko montējām pie šiem stabiem.

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: aaaa (---.csc.lv)
Datums: 01/11/2012 17:15

Jūs kāds esat redzējuši izcilātu vai izšķobītu elektrības stabu, un vai kāds ir redzējis iebetonētu elektrības stabu??? Es nē. Triks ir pavisam vienkāršs - jo vairāk zemē, jo stabilāk, un ar betonu te nav pilnīgi nekāda sakara. Stabam klasiski1/3 zemē, 2/3 ārā un viss. Betons sānos tikai palielina atbalsta laukumu, bet jautājums ir - atbalstu pret ko??? Ja sānos būs irdena zeme, nekāds betons nepalīdzēs. Galvenais ir zemi ap stabu labi sablietēt/sablīvēt, tad viss būs čiekeniekā.

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: Rx (---.bn.ngn.lv)
Datums: 01/11/2012 17:53

aaaa saka: "Betons sānos tikai palielina atbalsta laukumu, bet jautājums ir - atbalstu pret ko???". Atbilde: Ja tiek pielikts spēks stabam uz sāniem, tad tā virsmas laukums spiež uz zemes slāni, kas , dabīgi deformēsies- saspiedīsies un stabs paies kādu gabaliņu spiešanas virzienā. Spiediena iespaids ir proporcionāls spēkam uz laukuma vienību. Jo lielāks laukums, jo mazāks spēks uz laukuma vienību, jo mazāk tiek deformēta augsne. Vienkārša aritmētika. Elektrostabi tiek spriegoti 180 grādu lenķī ( vadi abās pusēs, vienādi nostiepti!). Uz sāniem spēki mazi, jo vējš maz ietekmē - mazi laukumi. Sētas variantā, arī spriegošana ir 180 grādu lenķī, bet sānu spēki daudz lielāki- liels sētas pildījuma laukums! Stūros un ja spriegošana nav 180 grādu lenķī, liek atsaites! Un tas ka nav redzēti šķībi stabi, nav patiesība. Pavērojiet lauku ainavu ar stabiem un tieši sašķiebumu uz sāniem... Un: sētas stabu nepilnīga nostiprināšana draud ar visas sētas izgāšanos vējā, ja pildījums ir vēja necaurlaidīgs.

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: h2so4 (---.58.205.14.bredband.tre.se)
Datums: 01/11/2012 22:23

[www.byggmax.com]

LV laikam gan šādus nopirkt nevar, taču uzbetonēt var pats. tas gan vairāk attiecas uz koka stabiem, kas arī LV pilnīgi un galīgi nav populāri, jo neviens nejēdz tos piestiprināt pie zemes, lai nenopūst:D

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: Rx (---.bn.ngn.lv)
Datums: 01/11/2012 22:52

Kāpēc nejēdz? Koka stabus elektriķi nerok zemē. Tiem blakus ar savilcējiem pievelk klāt betona sijas, kas ieraktas zemē. Man pie mājas stāv stabs, tā nostiprināts, apstrādāts pēc tā laika elektriķu metodes, ar zaļu kautkādu šķidrumu . Cik ilgi stāv? vismaz 50 gadus, jo kad tas tika montēts, neatceros!

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: aaaa (84.237.191.---)
Datums: 01/11/2012 23:32

50 gadus stāvēja vecie, jo to impregnēšanas šķīdumu sastāvā bija Arsēns-tie pat purvā ierakti nepuva ne pa kam. Tagad tas ir aizliegts. Zviedrijā atceros kā lādējās jahtu īpašnieki, kad aizliedza arsēnu saturošās jahtu korpusa krāsas pret aļģu uzaugumiem - veda pat nelegāli kā kontrabandu no ārzemēm. Bet nekas, ir alternatīvas - noteikti ne tik labas, bet "zaļākas" gan.

Re: Zoga stabu betonesana
Autors: Rx (91.188.39.---)
Datums: 02/11/2012 09:28

Nēesmu informēts par ķīmiju, kas tad tika lietota....Es lietoju dažādi šķaidītu "Bochemit Forte". Viena no koka virsmām, kas tika ar to labi apstrādāta, bija koka laiva pirms 5 gadiem. Stāv lietū, ūdenī, slapja, mitra no pavasara līdz vēlam rudenim. Pa ziemu mazliet apžūst...Patreiz ne tilodām, ne pašai laivai nav redzamu pazīmju pūšanai! Domāju, ka šis šķidrums nav sliktāks par Jūsu pieminēto ar arsēnu. Un vertikāli stāvošs koka stabs, pats sevi aizsargā no sāniem ar "gadu" joslām. Jāsargā augšpuse- jāliek jumtiņš, lai ūdens netiek serdē.

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.