Izklausās galīgi nelabi- tādam mitrumam toč nav jābūt. Acīmredzot ventilācijas nav, sienas pīrāgs ar klimo un uzsūc mitrumu- tas būtu izskaidrojams straujai mājas atdzišanai.
Ziemā neko daudz neizvēdināsi, bet ventilāciju gan var ierīkot. Kaut vai atstāt logus uz mikrovēdināšanu. Varbūt ir šķirbainas sienas, dzegas nepilnīgas?

Ir tā ka jeb kurai mūrētai bet neapmestai sienai ir pilns ar mikroplaisām. Kurinot mājā otrā stāvā kā gaisa balonā rodas lielāks spiediens nekā ārā. Attiecīgi viss siltums pa tām mikro plaisām sūcas ārā. Es domāju uz termo kameras tas viss būs smuki redzams.

Tikai kā variants: Ir zināms, ka siltā gaisā mitrums, jeb ūdens molekulas ir "izšķīdušas gaisā" un to masu var noteikt, pēc formulām, tabulām, pie attiecīgas temperatūras. Arā aukstajā gaisā ūdens daudzums m3 gaisa ir daudzkārt !!! mazāks, jeb gaiss ir sauss ( pie mīnus temperatūrām sevišķi). Tāpēc iekuriniet labi siltu telpu. Mitrums būs gaisā. Atveriet logus...izveidojiet caurvēju! Visu silto apmainiet ar auksto. Pēc laika atkal. Tā Jūs ļoti lielu mitruma daudzumu izvadīsiest no telpas. Pēc tam jau var ik pa laikam vēdināt, bet lielā mitruma izvadīšana jau būs veikta. Par šādas darbības efektivitāti pārliecinājos ar savu auto: Pēc brauciena, kad salonā silts, ja šo salonu neizvēdina, no rīta logi no iekšpuses ir aizsaluši. To atsaldēšana ir "laiks" un degviela. Tāpēc izmēģināju sekojošo: Pēc brauciena, liekot stāvvietā, atveru durvis tā, lai viss izvēdinās. Un pēc šādas darbības no rīta viss OK. Stikli tīri!

Ja autors nav aizmirsis pieminēt, ka pirmajā stāvā vai pagrabā ir baseins, tad mitrums ir par liels .. pavisam noteikti, jāmeklē mitruma avots ... varbūt pamatu horizontālā hidroizolācija vispār nav vai nepilda savas funkcijas un mitrums visu laiku kapilāri tiek vadīts pa sienām .. variantu ir daudz :o

autors pieminēja, ka pie -25 ūdens uz palodzes sasalstot. (vai tas varētu būt no pārmērīgas kurināšanas?) un mitrumu jūt, kad nekurinot.
NU TAD KURINI un VĒDINI!

Gan jau vēl jāņem vērā kā logi ielikti tajā gāzbetona mūrī, ka sasalst ūdens uz palodzes. Tās logu ailas būtu jāsiltina. Padlaika gāzbetons pat ar 70cm un savām mikroplaisām nez vai pietiekoši bremzē siltumu...

Ja siena tiešām ir 70cm, tad logs atrodas dziļi dziļi ailē, kur siltais gaiss piekļūst ar grūtībām un sasalšana uz palodzes nav nekāds brīnums.

Vispār jau praksē sen ir zināmi vienkārši pieņēmumi, lai ar ēku viss būtu kārtībā. Uz ārsienām no jumta vai savādāk - plīsusi lietus novada caurule nedrīkst nonākt lieks ūdens. Fasādes apdares kārtai jābūt tādai, kas cauri laiž mitrumu, bet ja uz tās nonāk ūdens no slīpa lietus... tad virsējā kārtiņa noblīvējas ūdens ietekmē... piemērs ir cementa- smilts dakstiņi vai viļņotais bezazbestcementa šīferis- ūdeni zem spiediena tas taču laiž cauri. Ārsienai jābūt tādai, lai iekšējā virsmas temperatūra neļautu telpas gaisam uz tā kondensēties , diemžēl ar logiem tā lieta sarežģītāka.Tapēc telpas ir jāvēdina vai jātaisa gaisa rekuperācijas ierīces, jo nedzīvojam Ēģiptē, kur gaisa mitruma norma 20%..40 % ir dabīga lieta.

Pateicoties vietējam gaisa mitrumam arī veidojās šādas situācijas sk [www.rbb.lv] Ir ļoti jāpiedomā pie konstrukcijām un materiālu izvēles

Lūdzu paskaidrojiet vārdu salikumu " vietējais gaisa mitrums". Mitrums var būt tik liels, cik attiecīgā temperatūrā tas var būt. ne vairāk. Tikai mazāk.

Kāda runa protams jāliek akmens vate - putiku izvēlās tie kas vēlās ietaupīt santīmu. Skaties Paroc mezglus, kas ir profesionāli izstrādāti un praksē pārbaudīti.

Max Mitruma daudzums pie konkrētas gaisa temperatūras [img.lejup.lv]

Nu nākošvasar doma ir nosiltināt ar 50mm putuplastu, tad redzēs kā būs...
Un atvainojos..gāzbetons ir 50cm...Un vēl ir tā, ka no rīta istabā ir ~14 grādi tikai..nu labi, liela māja un tā..nav tas lielais "termoss" uzlikts centrālajai apkurei..Bet arī, kad kurina, un katla temperatūra sasniedz 90 grādus (šķidruma), tad konkrētajā istabā nevar dabūt vairāk par 21 C..kad ārā -15, turpretim blakusistaba gan ir silta..visdrīzāk, ka jāsāk ar siltināšanu un tad ventilācijas ierīkosānu..

Man bračkam fibo 300 un 100 putuplasts, nekāda vaina. Drīzāk - super! nekas netek, nesalst, nesmok un vēl nez kas. Protams, visu pats darījis, sekojis līdzi. Katrs paksis un stūris siltināts ar atbildību, smuki salaists, pievilkts utt utjpr.
Būtiski ne tikai par sienām domāt, bet arī par jumtu (griestiem), logiem, durvīm utt.
Ja labi siltināta siena, bet logs slikti ielikts un ar 2 stikliem tikai, tad tur nāk iekšā aukstums. Telpā - siltums, veidojas mikroklimats ap to logu un nevar vainot fasādi!
Logiem ir ziemas ventilācijas režīms, turēsi to visu laiku vaļā, nekādi puvekļi nebūs!
Man neliela fibo ēka, labi nosiltināta ārpuse. Kurinu atspēries, bet nevaru sakurināt, jo griestus vēl neesmu pabeidzis, vate jau +/- salikta, bet bez plēvēm - rezultātā siltais gaiss cauri vatei skrien tā ka nemetās!

Mitrums uz logiem viennozīmīgi ir sliktas gaisa apmaiņas sekas! Un tāpat arī ir skaidrs, ka mēs visi baidāmies no gaisa apmaiņas, jo tā ar gaisu aizvada arī siltumu! Bet diemžēl , ja gaisa apmaiņa nav pietiekama, tad mēs telpā dzīvojošie elpojam viens otra izdalījumus ( CO2, metānu u.t.t).

Bet man jau liekas, ka vairāk vajag cepties par griestu ( siltā jumta) kvalitāti. Siltais jumts vai arī griestu pārsegums ir tā vieta, kiur ir vissiltākais gaiss un tātad arī tur koncentrējas visas būvfizikas problēmas.